Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. maijs, 2013
Drukāt

Ķīna mācās no PSRS kļūdām

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ķīnas jaunais prezidents Sji Dziņpins savā pirmajā ārvalstu vizītē pēc apstiprināšanas amatā devās uz Krieviju. Savstarpējā ekonomiskā ieinteresētība abu valstu starpā ir pašsaprotama, taču, kā starptautiskajiem medijiem atklājuši vairāki Ķīnas Komunistiskās partijas pārstāvji, Sji ieinteresētībai Maskavā ir arī politiski un ideoloģiski pamati, proti, ķīniešu jaunā paaudze īpaši interesējas par Padomju Savienības sabrukumu.

 

Iemesls šādai interesei ir centieni nepieļaut, lai Ķīnas Komunistisko partiju piemeklē PSRS kompartijas liktenis. Tāpēc Pekinas norīkoti eksperti ik gadus veic apjomīgus pētījumus, kuros analizē, kāpēc padomijai tā arī nebija pa spēkam uzbūvēt komunismu. Pētījumi tiek veikti dažnedažādās jomās – ekonomikā, socioloģijā, ideoloģijā, psiholoģijā un pat lingvistikā.

 

Reformu pamatā iegūtās mācības

“Apsēstība ar PSRS sabrukumu skaidrojuma ar bailēm, ka dažu nepareizu soļu dēļ Ķīnas Komunistisko partiju varētu piemeklēt līdzīgs liktenis. Tāpēc daudzi Kompartijas biedri norāda, ka gaidāmās reformas turpmākajos gados būs atkarīgas no tā, kā jaunā līderība interpretēs padomijas sabrukumu,” laikrakstā “The Washington Post” raksta politiskais apskatnieks Viljams Vans.

“Reformu atbalstītāji aizstāv pārliecību, ka bez kardinālām pārmaiņām Ķīna, tāpat kā Padomju Savienība, ir norakstāma. Tikmēr partijas nelokāmi konservatīvais spārns norāda, ka Mihaila Gorbačova veiktās reformas iznīcināja sistēmu.”

Daudzi starptautiskie apskatnieki Sji tomēr pieraksta konservatīvajam partijas grupējumam. Decembrī uzrunā partijas biedriem viņš padomijas sabrukumā vainoja tās amatpersonas, kas aizmirsa partijas “ideoloģiskās saknes”. Sji arī noraidījis reformas armijā, proti, kontroli no partijas rokām nodot Ķīnas valdībai. “Kāpēc mums jāsaglabā partijas kontrole pār armiju? Tāpēc, ka tā ir no Padomju Savienības ņemta mācība. Padomijā, kur armija tika depolitizēta, nošķirta no partijas un nacionalizēta, partija tika atbruņota.”

Laikraksts “The Washington Times” arī raksta par to, ka vienā no prestižākajām Ķīnas augstskolām ieviests tieši Padomju Savienības sabrukumam veltīts kurss. “Pekinas universitātē šis kurss ir obligāts, un partijas vadība un universitātes administrācija to uzskata par prioritāru pat tiem studentiem, kuri neapgūst politiku, bet, piemēram, medicīnu un elektroinženieriju,” raksta amerikāņu izdevums, kam viens no universitātes profesoriem skaidrojis, ka lekciju kursā galvenā uzmanība pievērsta tam, kur “padomijas līderi kļūdījās”. “Mēs nerunājam par sasniegumiem, jo Ķīnai tieši kļūdas ir pamācošākās,” stāstījis universitātes mācībspēks. “Skaidrs, ka Ķīnas līderu sāktās reformas – korupcijas apkarošana partijas iekšienē un dižošanās slāpēšana – ir mācības, kas aizgūtas no Padomju Savienības sabrukuma,” raksta Ķīnas Komunistiskās partijas žurnāls “Quishi”.

 

Kas vainīgs?

Šā gada sākumā Sidnejas universitātes paspārnē esošais Ķīnas izpētes centrs publicēja ziņojumu, kurā apkopots līdz šim Ķīnas Kompartijas secinātais par PSRS pieļautajām kļūdām.

“Ķīnas elite un intelektuāļi PSRS sabrukumu uzlūko kā objektīvu, caur ko tiek analizētas iespējamās reformas un atvērtības politika,” teikts Austrālijas politisko apskatnieku ziņojumā. Tajā norādītas trīs galvenās pārliecības, ko Ķīnas amatpersonas uzlūko kā iemeslu padomijas sabrukumam.

Pirmkārt, grēkāzis tiek atrasts Mihaila Gorbačova personā. Šīs pārliecības aizstāvji uzskata, ka pēdējais PSRS līderis “nodeva sociālismu un ka, pat neskatoties uz citiem ārējiem un iekšējiem faktoriem, padomija nebūtu sabrukusi, ja nebūtu Gorbačova”. Otrkārt, kā atzīmē Sidnejas universitātes politologi, daļa Ķīnas partijas cilvēku vainu atrod izveidotajā sistēmā. “Novecojusi domāšana un politiskās teorijas, neatbilstoša ekonomiskā sistēma un attīstības stratēģija, pārakmeņojusies politiskā sistēma un neveiksmīga etniskā politika, pārlieks dogmatisms, birokrātiskā neefektivitāte un slikta ārpolitika,” šādi iemesli uzskaitīti Sidnejas universitātes ziņojumā. Un, treškārt, Padomju Savienības sabrukumā par vaininiecēm tiek nosauktas Rietumu lielvaras. Šīs pārliecības aizstāvji mudina partiju “nerietumnieciskoties” un nesekot rietumvalstu diktātam.

 

Pragmatiskie tēriņi

Kamēr pētnieki ne tikai Ķīnā, bet arī citviet pasaulē Padomju Savienību salīdzina ar Ķīnā valdošo sistēmu, interneta žurnāls “The Diplomat” atzīmē, ka Pekinai īpaši rūpīgi vajadzētu izpētīt padomijas milzīgos tēriņus bruņojumam. “Maskava ārkārtīgi daudz naudas tērēja modernām ieroču sistēmām, lai turētos līdzi sāncensībai par globālo dominanti,” spriež “The Diplomat”. “Pat pēdējos gados, kad Ķīnā strauji pieauguši militārie tēriņi, oficiāli deklarētais aizsardzības budžets nepārsniedz pusotru procentu no IKP.” Ķīna militārajai nozarei neatvēl ne tuvu tik daudz naudas kā padomija, lai tiktu kaitēts tās ekonomikai, atzīmē “The Diplomat”, kuras redakcija atrodas Dienvidkorejā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+