Kultūra
Teātris un kino

Kinoteātrī “Splendid Palace” nolaidīsies mīlestības vēstule Gruzijai un tās tautai0

Publicitātes foto

Gruzija visā pasaulē pazīstama ar savu mūziku, deju, kulināriju un sirsnīgajiem cilvēkiem. To visu ir izvēlējies iemūžināt pašlaik Šveicē dzīvojošais gruzīnu izcelsmes režisors Levans Akins (Levan Akin). Viņa filma “Un tad mēs dejojām” (And Then We Danced, 2019) jau savaldzinājusi pasaules kinofestivālu apmeklētājus no Kannām un Londonas līdz Rīgai, un Šveice to oficiāli nominējusi Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars”. No 2019. gada 29. novembra filma skatāma arī kinoteātrī “Splendid Palace”.

Sižets balstīts reālos dzīvesstāstos

Deja ir visa Meraba dzīve. Viņš ik dienu kopā ar partneri Mariju dejo Gruzijas Nacionālajā deju ansamblī, gaidot iespēju spoži uzstāties uz lielās skatuves. Ansamblim pievienojas talantīgais un harismātiskais Iraklijs. Viņš kļūst par Meraba galveno konkurentu un gluži negaidīti arī par viņa kvēlāko kaislību. Šajā filmā dejas, mūzika, ēdiens un ainavas top par pašizziņas stāsta fonu.

“Gatavodamies filmai, es sastapu daudz jauniešu, kuri mīl deju un mūziku. Man pašam patīk dažādu tautu dejas. Esmu laimīgs, kad cilvēki pauž savu kultūru dejā,” režisors Levans Akins stāsta par mīlestību pret deju. “Iepazīstoties ar Gruzijas deju trupām, es sastapu puisi vārdā Merabs. Viņš ir no pazīstamu dejotāju ģimenes, viņa tēvs dejo trupas pamata sastāvā. Lielākā daļa scenārija balstīta reālos stāstos – tāds ir arī stāsts par Zazu, kas tika izslēgts no Nacionālā deju ansambļa. Arī viņš ir redzams filmā, bet es nedrīkstu atklāt, kur.”

Aktierim – galvenās festivālu balvas

Aktierim Levanam Gelbahiani (Levan Gelbakhiani) Meraba loma ir debija kino. L. Gelbahiani kopš bērnības bijis baleta skolas audzēknis, tagad mācās mūsdienu deju. “Daži aktieri filmā nav profesionāļi, tāpat kā Levans. Mēs izpildījām dažādus vingrinājumus. Levans rakstīja stāstus par savu dzīvi un tad tos lasīja man priekšā. Pirms filmēšanas mēs kopā pavadījām daudz laika, lai labāk iepazītu viens otru. Trīs mēnešus biju kopā ar viņu un viņa draugiem,” režisors stāsta par L. Gelbahiani. “Es ilgi mācīju Levanu ļauties mirklim, reaģēt un klausīties, kas notiek apkārt. Viņš ir ļoti ekspresīvs, arī es daudz no viņa mācījos.”

Par debijas lomu L. Gelbahiani saņēma balvu Odesas, Sarajevas un Minskas kinofestivālā. Jaunais aktieris nominēts šī gada Eiropas Kinoakadēmijas balvai, kas tiks paziņota 2019. gada 7. decembrī.

Satraucošas reakcijas

“Un tad mēs dejojām” maijā debitēja Kannu kinofestivālā, un kopš tā laika filma demonstrēta vairāk nekā 30 starptautiskos kinofestivālos. Visur filma saņēmusi vētrainus sajūsmas aplausus. Reakcija sekoja arī Gruzijā. Varoņu netradicionālās seksuālās orientācijas dēļ notika nelielas, bet pazīstamas vietējās grupas protesta demonstrācijas. Tomēr vairākums gruzīnu atbalsta filmu – par to liecina fakts, ka uz pirmizrādes seansiem Gruzijā 10 minūšu laikā pārdeva 5000 biļešu.

Aktrise Ana Džvahišvili (Ana Javakishvili), novembra vidū viesodamās Lietuvā, stāstīja: “Ik dienu mēs saņemam atbalsta vēstules, mūs lūdz neraizēties un pateicas par filmu. Ja es tagad ieietu savā Instagram kontā, atrastu simt ziņu par to, kāda ietekme bijusi šai filmai, cik lielu prieku tā sagādājusi.”‘

LA.lv