Latvijā
Politika

Koalīcijas un opozīcijas pretrunas pieaug. Sāksies diskusijas par nodokļiem1


2019.gada 14.novembris. Saeimas ārkārtas sēdē.
2019.gada 14.novembris. Saeimas ārkārtas sēdē.
Foto: Juris Vīgulis, Saeima

Pēc budžeta pieņemšanas Saeimas nākamais uzdevums ir Latvijas Bankas prezidenta izvēle decembrī, deputātus sagaidot arī smags darbs pie administratīvi teritoriālās reformas likumu sagatavošanas. Nākamā gada sākumā valdība sāks vērtēt nodokļu sistēmu ar mērķi padarīt to taisnīgāku.

Par izmaiņām nodokļos skaidrībai esot jābūt līdz 2020. gada jūnijam, lai par tām iedzīvotāji būtu informēti pusgadu pirms likumu spēkā stāšanās, sniedzot ikgadējo Ministru prezidenta ziņojumu par padarīto, norādījis premjers Krišjānis Kariņš.

Tomēr visi šie pasākumi būs jāveic laikā, kad pieaugušas pretrunas starp koalīciju un opozīciju. Premjera un ministru ziņojums sekoja pēc budžeta apstiprināšanas, klātesot vairs tikai koalīcijas deputātiem un ministriem.

Budžeta apspriešana pirmajā dienā negaidīti “iestrēga” pie pavadošajiem likumprojektiem, jo opozīcija bija mobilizēta uzstāties par katru priekšlikumu, dažkārt nerunājot par ierosinājumu pēc būtības, bet tikai kritizējot valdību vai atsevišķus politiķus.

Otrajā budžeta izskatīšanas dienā ministri un koalīcijas deputāti jau centās aizstāvēties, bet pievakarē – īsi pirms tam, kad parlaments sāka skatīt izmaiņas partiju finansēšanas likumā, kas paredz ievērojami palielināt valsts atbalstu partijām, koalīcija saīsināja debašu laiku līdz vienai minūtei, uz ko Zaļo un zemnieku savienības, “Saskaņas” un neatkarīgo grupas deputāti reaģēja, atstājot zāli.

Līdz ar to Saeimas sēdē izpalika debates par budžeta likumam iesniegtajiem priekšlikumiem, jo sēdē vairs nepiedalījās to iesniedzēji. Arī valdības ziņojums par paveikto palika neizvērtēts.

Linkaits cer uz opozīcijas atbalstu

Ņemot vērā notikumus sēdes gaitā, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) no pārskata sniegšanas atteicās un sacīja: “Esmu pārliecināts demokrāts un uzskatu, ka ir jābūt parlamenta kontrolei pār valdības darbu un ministru iespējai skaidrot opozīcijai savus lēmumus.” Viņš minēja vairākas nozīmīgas ieceres satiksmes nozarē, ieskaitot ceļu sakārtošanu un ostu pārvaldības sistēmas maiņu.

“Lai to visu izdarītu, ir vajadzīgs gan jūsu, gan opozīcijas atbalsts, uz ko es ceru,” piebilda T. Linkaits. Pēc tam uzstājās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš savukārt lika saprast, ka valdības izvēlētais kurss ir pareizs, jo “bīstamākais vārds, ko opozīcija un aiz tās stāvošie oligarhi ir izlasījuši, ir bezkompromisa tiesiskums”.

Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir pašvaldībās ietekmīgākais politiskais spēks. Ja koalīcija neatradīs veidu, kā koleģiāli sarunāties ar pašvaldībām, tas var apgrūtināt pašvaldību reformas īstenošanu, ir atzinušas abas puses.

Pirms pāris nedēļām Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) sacīja, ka finanšu sektora sakārtošanā būtiska būs Latvijas Bankas prezidenta izvēle – būtu labi, ja izdotos atrast kandidātu, par kuru nobalso ne tikai visa koalīcija, bet arī kāda no opozīcijas partijām.

Premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis gan uzskata, ka debašu laika saīsināšana bijusi pareiza, jo opozīcija destruktīvi “vilka laiku”, apvainojot ministrus un deputātus, kam nebija nekāda sakara ar budžetu.

Tajā esot daudzas labas lietas, un sēdes gaitai līdzi sekojuši ne tikai mediķi un skolotāji, bet arī iekšlietu sistēmas un kultūras darbinieki, kuri gaidījuši Saeimas balsojumu, lai pārliecinātos, ka patiešām viņiem būs algas pieaugums, sacīja A. Latkovskis. Viņš tādu opozīcijas destrukciju kopš 2002. gada neesot pieredzējis.

Opozīcija uzkurina sabiedrību

Īpaši pamanāms bija neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems, kurš, saņēmis kārtējo Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) aizrādījumu runāt par priekšlikumu, sacīja: “Es zinu, ka jums patīk sliktie zēni, bet esiet uzmanīga – manī ir viegli iemīlēties, bet grūti aizmirst.”

Šādu epizožu sēdē bija daudz, uz to deputāts ieradās ar megafonu, kuru bija iecerējis izmantot, ja viņam atslēgtu mikrofonu. Daži koalīcijas deputāti pieļāva, ka notiekošais neesot tikai nevainīgs šovs, bet mēģinājums “piespēlēt” ārpusparlamenta spēkiem, pēc kuru inici­atīvas ir sākta parakstu vākšana par 13. Saeimas atlaišanu, lai noskaņotu sabiedrību pret valdošajiem spēkiem.

ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka opozīcijas attieksme būtu citāda, ja valdības partijas pret to izturētos ar cieņu. “Taču pozīcijai ir deguns gaisā, un tā izbauda varu. Kamēr Juta Strīķe un Jaunā konservatīvā partija vadīs valdību, attiecības neuzlabosies,” piebilda U. Augulis.

“Saskaņas” frakcija bija iesniegusi vairāk nekā 70 priekšlikumu un uzskatīja, ka deputātiem ir tiesības tos aizstāvēt debatēs. “Saskaņas” deputātu priekšlikumi ir sava veida “budžeta veidošanas rokasgrāmata valdībai”, norādīja Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņaprāt, deputāti ir pamatojuši, kāpēc Latvija vēl ir tālu no premjera pieteiktā mērķa – sasniegt ziemeļvalstu labklājības līmeni. Par to liecinot arī priekšlikums par bezdarbnieku pabalsta termiņa un apmēra samazināšanu un vēl vairākas izmaiņas likumos.

Saistītie raksti

Likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā” paredzēts, ka bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt ne vairs deviņus, bet astoņus mēnešus, pakāpeniski samazinot arī tā apmēru jau no trešā mēneša.

Premjers K. Kariņš sēdē skaidroja, ka piedāvājums samazināt pabalsta saņemšanas laiku ir simbolisks, tas varētu motivēt cilvēkus meklēt darbu, jo daudzviet trūkstot darbaspēka. Kad opozīcijas vairs nebija zālē, premjers arī paskaidroja, ka ziemeļvalstu līmeni nevar sa­sniegt ne vienā mēnesī, ne gadā, bet uz to mērķtiecīgi esot jāiet soli pa solim.

LA.lv