Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. janvāris, 2014
Drukāt

Konsolidētā kopbudžeta deficīts pērn – mazāks nekā iepriekš lēsts

Foto - LETAFoto - LETA

Eiro banknotes.

Latvijas konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts pērn bija 90,2 miljoni latu (128,4 miljoni eiro), kas ir par 22,4 miljoniem latu (31,9 miljonus eiro) mazāks nekā Finanšu ministrijas (FM) iepriekš veiktais novērtējums, par operatīvajiem Valsts kases datiem portālu “LA.lv” informēja FM.

Ministrijā skaidro, ka izšķiroša loma labākam kopbudžeta izpildes rezultātam, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, ir bijusi decembrī saņemtajiem darbaspēka nodokļiem. Minētie nodokļu ieņēmumi 2013. gada decembrī bija vidēji par 16% augstāki nekā šajā mēnesī iepriekšējos gados, kas saistīts ar gada pēdējā mēnesī savlaicīgi izmaksātajām darba algām un attiecīgi veiktajiem nodokļu norēķiniem budžetā. Vienlaikus jāpatur prātā, ka ikgadējie nodokļu ieņēmumu pieaugumu tempi, kaut joprojām ir pozitīvi, 2013. gadā bija uz pusi lēnāki nekā 2012. un 2011. gadā, atzīst FM.

Augstāki darbaspēka nodokļu ieņēmumi decembrī salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto noteica mazāku deficītu gan valsts speciālajā budžetā (40,7 miljoni latu jeb 57,9 miljoni eiro), gan pašvaldību budžetos (84,3 miljoni latu jeb 119,9 miljoni eiro).

Valsts pamatbudžetā 2013. gads ir noslēdzies ar pārpalikumu (49,3 miljoni latu jeb 70,2 miljoni eiro). Tas atbilst apjomam, kas tika prognozēts iepriekš, un ir labāks rezultāts tam, kas bija plānots likumā par valsts budžetu 2013.gadam (bija plānots deficīts 78,2 miljonu latu jeb 111,2 miljonu eiro apmērā).

Pārpalikuma izveidošanos valsts pamatbudžetā galvenokārt ietekmēja augstāki nodokļu ieņēmumi un mazāki izdevumi valsts parāda apkalpošanai, kā arī subsīdijām un dotācijām nekā sākotnēji plānots.

FM jau iepriekš prognozēja, ka kopbudžeta izdevumu kāpums 2013. gadā apsteigs ieņēmumu kāpumu. Arī pagājušais gads nepārprotami ir iezīmējis straujāku izdevumu pieauguma tempu tieši pamatfunkcijās gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, kur šī tendence ir izteiktāka.

2013. gadā ievērojami pieauguši tēriņi tādās kategorijās kā atlīdzība, sociālie pabalsti, iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā, kā arī subsīdijas sabiedriskā transporta pārvadātājiem, kas kopā gada laikā nodrošināja lielāko daļu no kopbudžeta izdevumu pieauguma. Tajā pat laikā, pateicoties īpaši labvēlīgā brīdī par vēsturiski zemām procentu likmēm veiktiem aizņēmumu darījumiem valsts parāda pārfinansēšanai, procentu izdevumi valsts parāda apkalpošanai 2013. gadā nepārsniedza iepriekšējā gada līmeni.

Vērtējot valsts un pašvaldību izdevumus ES fondu līdzfinansētiem projektiem (ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu), FM secina, ka tie nav pārsnieguši 2012.gada izdevumu līmeni, lai gan joprojām veido nozīmīgu budžeta daļu. Turklāt atsevišķās pozīcijās plānotais finansējums nav apgūts. Šī situācija liecina par nepieciešamību turpmāko gadu laikā būtiski intensificēt pūliņus, lai pilnībā absorbētu pieejamo ES finansējumu valsts attīstībai.

Pašvaldību attīstībai kopumā pagājušā gada laikā no valsts budžeta ir izsniegti jauni aizdevumi 149,5 miljonu latu (212,7 miljonu eiro) apmērā, kas ir par 29,6 miljoniem latu (42,1 miljonu eiro) jeb 25% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tādējādi 2013. gadā pašvaldības ir aktīvi izmantojušas iespēju saņemt aizņēmumus no tām nozīmīgākā aizdevēja – valsts budžeta, lai īstenotu dažādus pašvaldībām nozīmīgus investīciju projektus. Aizņemšanās ir kāpinājusi pašvaldību izdevumus kapitālieguldījumiem, taču vienlaikus vēl ievērojamāks tēriņu pieaugums ir kārtējiem izdevumiem, atzīst FM.

FM vērtējumā 2013. gada vispārējās valdības budžeta bilance nepārsniegs 2012. gada līmeni, kas ir -1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču oficiālie rezultāti var nedaudz atšķirties un tie kļūs pieejami, kad Centrālā statistikas pārvalde iesniegs “Eurostat” parāda un deficīta aprīļa notifikāciju. Atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvara likumam 2014., 2015. un 2016. gadam vispārējās valdības budžeta bilance 2014. gadā ir noteikta -0,9% apmērā no IKP.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+