Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. februāris, 2015
Drukāt

Krievijas, Vācijas un Francijas līderi vienojas izstrādāt Ukrainas miera plānu (8)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Krievijas, Vācijas un Francijas līderi vēlās sarunās Maskavā ir vienojušies izstrādāt plānu, lai izbeigtu kaujas darbības Ukrainas austrumos, kur separātisti pastiprina ofensīvu pret valdības spēkiem, sestdien paziņoja amatpersonas.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja, ka vairāk nekā četras stundas ilgušās sarunas noslēgušās sestdienas naktī un trīs valstu līderi tajās vienojušies izstrādāt plānu, kas ietvertu arī ierosinājumus no Ukrainas prezidenta Petro Porošenko puses.

Netika publiskota detalizēta informācija par plānu, bet Peskovs norādīja, ka sarunas ir bijušas “būtiskas un konstruktīvas”, un piebilda, ka Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands devās prom uzreiz pēc sarunām.

“Tiek strādāts, lai sagatavotu iespējamā kopīgā dokumenta tekstu Minskas vienošanos īstenošanai,” Peskovs piebilda, atsaucoties uz septembrī panākto pamiera vienošanos, kas gan kopš tā laika ir pārkāpta.

Arī kāda Francijas amatpersona norādīja, ka sarunas bija “konstruktīvas un būtiskas”, un piebilda, ka notiek darbs pie dokumenta izstrādes ar mērķi īstenot septembrī panākto pamiera vienošanos.

Putins, Merkele un Olands, kuri pēc sarunām nesniedza komentārus plašsaziņas līdzekļiem, svētdien telefonsarunā diskutēs par miera plāna izstrādi ar Ukrainas prezidentu Porošenko.

Abu Eiropas lielvalstu līderi sarunas ar Putinu rīkoja, cenšoties novērst desmit mēnešus ilgušā konflikta Ukrainas austrumos saasinājumu laikā, kad ASV apsver iespējas piegādāt ieročus Ukrainai.

Tā bija Merkeles pirmā vizīte Maskavā kopš krīzes sakuma, bet Olands uz īsu brīdi tur ieradās decembrī.

Pirms sarunām Merkele atzina, ka nelolo lielas cerības, ka izdosies ātri izbeigt konfliktu, kurā kopš pagājušā gada aprīļa miruši vairāk nekā 5300 cilvēki.

Tomēr viņa piebilda, ka “mums ir jāizbeidz šī asinspirts un jāīsteno Minskas vienošanās”.

Vācijas un Francijas līderi ceturtdien ieradās Kijevā, kuru vizītē tobrīd apmeklēja arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.

Kerijam sestdien Minhenes Drošības konferences laikā ir paredzēta tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Piektdien ASV viceprezidents Džo Baidens paziņoja, ka Ukraina cīnās par izdzīvošanu pret Krievijas palielinātu militāru iesaisti konfliktā.

“Mēs – ASV un Eiropa kopumā – esam kopā ar Ukrainu šajā brīdī,” Baidens teica Briselē un uzsvēra, ka “Krievijai nevar ļaut pārzīmēt Eiropas karti.

“Prezidents Putins turpina aicināt panākt jaunus miera plānus laikā, kad viņa karavīri virzās caur Ukrainas ārēm, un viņš pilnībā ignorē ikvienu vienošanos, kuru viņa valsts ir iepriekš parakstījusi,” klāstīja ASV viceprezidents.

Rietumvalstis un Ukrainas valdība apsūdz Kremli par karavīru un moderna bruņojuma sūtīšanu pār robežu, lai stiprinātu prokrievisko separātistu spēkus Ukrainas austrumos. Krievija ir uzstājusi, ka nav iesaistīta konfliktā.

Novērotāji ir brīdinājuši, ka gadījumā, ja ASV militāri iesaistīsies, tad reģionāls konflikts var pāraugt bīstami jaunā posmā un kļūt par karu starp Rietumiem un Krieviju.

Pret Krieviju jau ir vērstas plašas Rietumu sankcijas par tās šķietamo iesaisti Ukrainas konfliktā, un Eiropas Savienības amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka bloks varētu vērst jaunas sankcijas pret atsevišķām personām Krievijā.

Jau spēkā esošās sankcijas apvienojumā ar naftas cenu kritumu ir būtisks trieciens Krievijas ekonomikai, tomēr tās nav piespiedušas Putinu mainīt pozīciju Ukrainas jautājumā.

Pirms sarunām Maskavā Olands sacīja, ka pamieram ir jābūt “pirmajam solim” ceļā uz visaptverošu atrisinājumu. Kerijs pauda atbalstu “cerīgajam Francijas un Vācijas plānam”.

“Prezidents Putins var izdarīt izvēles, kas izbeigtu šo karu,” viņš teica.

Nemiernieku un Ukrainas valdības spēki uz vietas vienojās par pamieru uz dažām stundām piektdien Ukrainas austrumu pilsētas Debaļcevas rajonā, lai ļautu civiliedzīvotājiem doties prom no konflikta zonas, paziņoja abas puses.

Ziņu aģentūras AFP žurnālists Debaļcevā vēstīja, ka apmēram 25 pilsētas autobusi, kurus nosūtīja gan nemiernieki, gan Ukrainas valdība devās prom no pilsētas ar civiliedzīvotājiem. No nemiernieku nosūtītajiem autobusiem, tikai viens bija cilvēku pilns.

Lai gan apšaudes skaņas bija dzirdamas no attāluma, mīnu bombardēšana piektdien pašā pilsētā nenotika pēc tam, kad vairākas dienas turpinājās smagas kaujas.

Simtiem civiliedzīvotāju pēdējo nedēļu laikā ir gājuši bojā kaujās Ukrainas austrumos pēc tam, kad separātisti ignorēja iepriekš panākto pamiera vienošanos un iegāja valdības spēku kontrolētajā teritorija.

Piektdien Ukrainas valdības amatpersona paziņoja, ka kaujās pēdējo 24 stundu laikā gājis bojā viens civiliedzīvotājs un divi karavīri, bet 25 cilvēki ir ievainoti.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. ĀRPRĀTS, kad tie stulbie rietumnieki SĀKS APJĒGT, ka runāt ar Kievijas prezidentu ir VELTĪGI!?? TOTĀLS VĀJPRĀTS??? Un KUR ANGLIJAS PREMJERS??? Jāsmejas PILNĀ BALSĪ!!!!!!! Abi -Merkele un Olands- NEZIN KĀ NOSIST PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAS LAIKU UKRAINAI?????? Paldies, ka vismaz NEJĒGA atgādina nepildītos solījumus pret Ukrainu, JO TĀ ATTEICĀS NO KODOLIEROČIEM…. Ko šīs valstis VELK garumā un GAIDA?????????

  2. Jā, jauns karš Eiropā ir ieplānots un tajā ir ieinteresēta kāda ļoti ietekmīga valsts tuvajos austrumos. Pamatīgs karš Eiropā ir nepieciešams, lai novērstu uzmanību no šīs valsts un tās diasporas darbībām un lomas Rietumu pasaules ekonomiskās superkrīzes apzinātā izraisīšanā un, galvenais, lai nesāktos vainīgo meklēšana un viņu krīzē gūtās superpeļņas likumības apšaubīšana. Karš nepieciešams, lai noslēptu vainīgos un viņu krīzē salaupīto, sagādājot Eiropai un Amerikai (t.i. Rietumiem)daudz smagākas galvassāpes, uz kuru fona šī krīze liktos „sīkums” un tās izraisītājus neviens nemeklētu un ,galvenais, neliktu par to samaksāt.

  3. Kā tur bija ar vienošanos par garantijām Ukrainas vienotībai, nedalāmībai? Kuras valstis to visu garantēja? Ukraina savulaik atteicās no kodolieročiem apmaiņā pret garantijām, ka Ukrainu liks mierā un pretenziju nebūs. Kuras valstis to visu garantēja??? Varbūt laiks ķerties pie solijumu izpildes bez visādām atrunām?

  4. Kremla vaukskis seez pa vidu un smin.Komentars- “redziet,kaa es juss vazaaju aiz deguna un daru ko gribu”,bet jus te censaties vaiga sviedros panaakt mieru.Esmu “varens dirsejins un neviens neko nevar man noliegt.gribu karoju,gribu meloju…”

  5. ukraiņu atbalstītājs Atbildēt

    Divi Čemberlēni — viens vīriešu kārtas, otrs sieviešu. Rezultāts būs tāds pats kā 1938. gadā. Vladimīrs Putlers ir gandrīz vēl melīgāks un agresīvāks nekā Ādolfs Hitlers.

  6. Ar Krieviju runāt – tas ir laiki velti kavēt.

  7. Ko tur tas Olands jaucās pa kājām visu laiku. Nezin, kā savus Mistralus realizēt? Britu nav, bet Olands lien visās spraugās. Beigās atdos pusi Ukrainas, pa diviem vienu sievieti apstrādās, kurā pate jau sen ir gatava.

    • Porošenko jau arī kaut kāds duļķains. Nevar īsti saprast par ko viņš patiesībā uzstājās. Galvenā problēma, kā tautai piebāzt pilnas ausis un tā norītu.

Draugiem Facebook Twitter Google+