Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. aprīlis, 2012
Drukāt

Kur ārstēsimies līdz 2018. gadam


slimnica_leta2

Veselības ministrija, piesaistot Latvijas Universitātes doktoranti Ritu Konstanti, ir izstrādājusi plašu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojuma plānu līdz 2018. gadam. Būtībā tas ir jauns māsterplāns jeb medicīnas iestāžu struktūrplāns, kurā analizēta pašreizējā situācija medicīnā – speciālistu trūkums, ambulatoro, stacionāro iestāžu, ģimenes ārstu darbība, demogrāfiskā situācija reģionos, pacientu plūsma…

 

Lielākoties konstatēti fakti, kas, protams, nav slikti, taču trūkst stingri nospraustu mērķu, uz kuriem nozare virzīsies un kā tos sasniegs.

Ministrija norāda, ka četras slimnīcas – Preiļu, Krāslavas, Alūksnes un Jūrmalas – nākotnē vairs nebūs neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes, kur pacientus ārstēs 24 stundas diennaktī. Tās pārtaps par steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem un aprūpes slimnīcām. Profila maiņa tiek pamatota ar pacientu skaita samazināšanos un tātad arī gultu skaita sarukšanu. Akūtos slimniekus pārvietos uz tuvākajām reģionālajām ārstniecības iestādēm. Piemēram, no Alūksnes, visticamāk, vedīs uz Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību, no Preiļiem – uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu, bet Krāslavas pacientus – uz Daugavpili. Ministrija nobažījusies, ka nelielā pacientu skaita jeb zemās produktivitātes dēļ var pasliktināties pakalpojumu kvalitāte, tāpēc šīm slimnīcām jāmaina statuss.

“Arī tad, ja šīs slimnīcas nebūs diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes statusā, tur būs iespējams saņemt dažādus medicīniskos pakalpojumus. Piemēram, ārstēšanu ķirurģiskajā vai terapeitiskajā dienas stacionārā, tur nodrošinās akūto ambulatoro ķirurģiskā profila slimnieku medicīnisko palīdzību, varēs saņemt arī plānveida pakalpojumus,” sacīja ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško. Uz jautājumu, vai Preiļos un Jūrmalā saglabāsies dzemdību nodaļas, kas ir topošo māmiņu tik iecienītas, valsts sekretāra vietniece atbildēja, ka dzemdību nodaļas varēs pastāvēt, ja vien būs speciālisti un dzemdību palīdzība būs laba un efektīva.

Piektdien ministrija šī dokumenta projektu prezentēs nozares speciālistiem un tieši šo četru slimnīcu pārorientēšana darbam citā režīmā droši vien kļūs par karstāko diskusiju objektu, kas paildzinās dokumenta nokļūšanu uz valdības galda.

 

Negatīvās demogrāfiskās tendences un zemā dzimstība apdraud Rīgas Dzemdību nama pastāvēšanu. Tas gan nenotikšot tuvākajā nākotnē, bet pēc 2018. gada, kad varētu rasties nepieciešamība Rīgas Dzemdību nama pakalpojumus pārvietot uz Rīgas daudzprofilu slimnīcām.

 

Par savu nākotni nav jāuztraucas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram, jo tiek prognozēts, ka pieaugs demences un depresijas slimnieku skaits vecu cilvēku vidū un vairāk kļūs to pacientu, kurus nepieciešams ārstēt šajā iestādē.

Būtu tikai loģiski, ka pakalpojumu sniedzēju izvietojumu plānā būtu redzams, ar kādiem kadriem slimnīcas tiks nodrošinātas tuvākajos gados un kādi būs tie stimuli, kas veicinās mediķu piesaisti darbam ārpus Rīgas. Dokumentā var izlasīt tikai to, ka visās slimnīcās liela daļa medicīnas speciālistu ir tuvu pensionēšanās vecumam vai to jau sasnieguši. Ka Rīgā medicīnas speciālistu paaudžu maiņa ir daudz mazāka problēma nekā ārpus galvaspilsētas – rezidenti strādā galvenokārt lielajās klīnikās, neraugoties uz to, ka ārpus tām viņiem sola 30% piemaksu pie algas. D. Mūrmane-Umbraško paskaidroja, ka ministrijā topot un līdz Jāņiem būšot gatava cilvēkresursu attīstības programma tuvākajiem trim gadiem un ar perspektīvu līdz 2018. gadam. Ministrijai ir risinājumi, apgalvoja valsts sekretāra vietniece. Cilvēkresursu attīstības dokumentā būšot redzams, kā mediķiem pieaugs darba alga, lai viņi zinātu, ar ko rēķināties, kā arī tas, kā reģionu ārstniecības iestādēs tiks aizpildītas tukšās speciālistu vietas, sacīja D. Mūrmane-Umbraško.

Ministrija uzskata, ka labāku pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem varētu nodrošināt pašvaldībām piederošo slimnīcu nodošana valsts īpašumā. Līdzīga reforma esot veikta Norvēģijā, un galvenais pozitīvais ieguvums bijusi labāka pieejamība ārstniecībai. Šis ir tāds kā ministrijas sapņu projekts, jo grūti iedomāties, ka pie pašreizējā un gaidāmā speciālistu trūkuma, tikai mainot slimnīcas īpašnieku, izdosies pēkšņi uzlabot pieejamību medicīnas pakalpojumiem.

 

Situācija varētu uzlaboties līdz ar apriņķu izveidi, par ko politiķi nespēj un nespēj vienoties. Apriņķiem varētu uzticēt daļu no veselības aprūpes budžeta līdzekļiem, jo uz vietas iedzīvotāju vajadzības ir labāk redzamas.

 

Jāņem vērā, ka slimnīcās nonāk smagāki pacienti un palielinās mirstība. Ministrija gan uzskata, ka mirstības pieauguma iemesli esot jāmeklē nevis slimnīcās, bet ārpus tām – cilvēki novēloti vēršas pie ģimenes ārsta un speciālistiem. Naudas trūkuma dēļ 23,7% krīzes laikā nav laikus vērsušies pie ārstiem ambulatorā sektorā, bet 36,8% ir atteikušies no hospitalizācijas.

Pieejamības jautājums tiks risināts veselības apdrošināšanas koncepcijā, jo tur būs nozares redzējums par finansējuma palielināšanu. Dokuments būšot gatavs maija beigās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+