Kultūra
Kultūrpolitika

Kurš stūrēs Latvijas Mākslas akadēmiju? 0


Andris Teikmanis (no kreisās), šā brīža LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā, kopā ar tagadējo LMA rektoru Alekseju Naumovu.
Andris Teikmanis (no kreisās), šā brīža LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā, kopā ar tagadējo LMA rektoru Alekseju Naumovu.
Foto – Ieva Lūka/LETA

Trīs kandidāti
Šodien Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA) liela diena: jāizvēlas rektors, kurš LMA vadīs nākamos piecus vai pat desmit gadus. Akadēmijas satversmes sapulcei, aizklāti balsojot, būs jāizvēlas viens no trim cienījamiem kandidātiem.

Uz rektora amatu nu pretendē abi prorektori no A. Naumova komandas – gan Andris Teikmanis, kurš ir prorektors studiju un zinātniskajā darbā, gan arī Kristaps Zariņš, kurš tikpat ilgi ir prorektors jaunrades un administratīvajā darbā. Droši vien mākslas cienītājiem no abiem zināmāks ir K. Zariņš, un tas ir tikai loģiski, jo viņš ir pazīstams gleznotājs – vai ik gadu tiek rīkotas K. Zariņa personālizstādes. A. Teikmanis, kaut arī savulaik LMA ieguvis gleznotāja kvalifikāciju un joprojām atrod laiku arī radošam darbam, tomēr vairāk zināms kā mākslas teorētiķis un arī augstākās izglītības eksperts: dažādās diskusijās par augstākās izglītības nākotni A. Teikmanis jau gadiem ir bijis redzamākais mākslas augstskolu pārstāvis.

Trešais kandidāts uz LMA rektora krēslu ir tēlnieks Aigars Bikše, kurš vienlaikus sevi pierādījis administratīvā un pedagoģiskā darbā, vadot LMA Modes mākslas katedru un vizuāli plastiskās mākslas nodaļu.

Visvairāk izvirzītāju parakstu savācis K. Zariņš.

LMA loma Latvijā

Visi rektori iesnieguši gana plašas savas iecerētās darbības programmas. K. Zariņam tā ir visplašākā un globālākā – viņš uz LMA attīstību raugās valsts simtgades kontekstā, runā par LMA kā neatņemamu Latvijas valsts sastāvdaļu. Protams, pieminēta arī starptautiskā dimensija: “Kopā ar daudziem kolēģiem starptautiskajā vidē mēs veidojam Eiropas garīgo telpu, saglabājot savas latviskās saknes un patību.”

A. Teikmanis LMA lomu izceļ vēl vairāk, savā darbības programmā pavēstot: “Latvijas Mākslas akadēmijas attīstības ceļš noteiks Latvijas nākotni. Izcila Latvijas Mākslas akadēmija noteiks izcilu Latvijas nākotni.” Vai ar šādu frāzi LMA loma tomēr nav pārspīlēta? A. Teikmanis atbild: “Jā, varbūt to var uztvert kā pārspīlējumu, taču ar šo es parādu mākslas nozīmību, jo māk­sla nav tikai dekorācija. Pat labā un ļaunā jēdziens cēlies no mākslas, jo literatūra un mitoloģija arī ir māksla.”

No K. Zariņa programmas var nojaust: kaut arī publiski nekur nav izskanējušas idejas par mākslas augstskolu apvienošanu vai pievienošanu kādai citai augstākās izglītības institūcijai, mākslinieku, mākslas pedagogu un studentu aprindās tomēr ir bažas, ka optimizāciju un resursu koncentrācijas laikā arī šāds scenārijs ir iespējams. Tāpēc K. Zariņš skaidri norāda uz savu pozīciju: politiska populisma voluntāri lēmumi nav atbalstāmi, LMA jāpaliek patstāvīgai un neatkarīgai. Tomēr sadarbība ar citām augstskolām ir nepieciešama un K. Zariņš spriež, ka nepieciešams sadarbībā ar citām kultūras augstskolām izveidot starptautiskām prasībām atbilstošu un starptautiski citējamu zinātnisko žurnālu. Šāda žurnāla nepieciešamība gan minēta arī Kultūrpolitikas pamatnostādnēs.

Centrā – studējošais un viņa nodarbinātība

K. Zariņš sola LMA turpināt attīstīt tādu studiju procesu, kura centrā ir studējošais, pilnveidot studiju progr­ammas tā, lai katrs akadēmijas students gan apgūtu maksimāli plašas zināšanas, gan attīstītu savu talantu, gan arī iegūtu dažādas prasmes. Kā rektors K. Zariņš centīšoties uzlabot LMA absolventu konkurētspēju darba tirgū. Bet vai tad gleznotāji un citi mākslinieki dodas darba tirgū, nevis klusi strādā savās darbnīcās? K. Zariņš atbild: jā gan, mākslinieki ilustrē grāmatas, strādā reklāmas aģentūrās, veido mājaslapas tīmeklī. Mūsdienās reti kurš mākslinieks strādā viens pats savā darbnīcā. “Jau šobrīd katra no apakšnozarēm domā par šo konkurētspēju darba tirgū, bet vajadzētu domāt vēl intensīvāk, vēl dziļāk,” tā K. Zariņš.

Likt centrā studējošos sola arī A. Teikmanis. Atgriežoties pie LMA absolventu konkurētspējas, A. Teikmanis sola nemitīgi aktualizēt studiju programmas, tādējādi ejot līdzi laikam. Līdzīgi spriež A. Bikše: “Ir ļoti svarīgi studijas sasaistīt ar reālo dzīvi, lai jau studiju laikā studenti iemācītos sarunāties, piemēram, ar izstāžu kuratoriem, lai iepazītu savas potenciālās darba vietas. ”

A. Bikše uzsver arī nepieciešamību piešķirt LMA nodaļām un katedrām lielāku autonomiju un atbildību, lai tās ātrāk un brīvāk varētu modernizēt studiju progr­ammas.

Jau šobrīd ir nodibināta biedrība “Māksla. Autortiesības. Kultūrizglītība”, ko K. Zariņš sola izmantot “savējo” autortiesību aizstāvībai, jo esošās autortiesību organizācijas uz mākslu raugoties sašaurināti.

Par un pret studijām angliski

K. Zariņš norāda: lai absolventu konkurētspēja augtu ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski, viens no studiju priekšmetiem visos studiju līmeņos LMA studentiem būs jāapgūst angļu valodā.

A. Teikmanim ir atšķirīgs viedoklis par angļu valodas lomu studiju procesā. Viņaprāt, studenti angļu valodas prasmes var attīstīt, iesaistoties arī dažādos starptautiskās sadarbības projektos. Savukārt studiju procesu ir būtiski nodrošināt latviešu valodā tieši valsts valodas attīstības vārdā. “Es lasu teorētiskos studiju kursus, un man pat vieglāk būtu tos nolasīt angliski, jo latviski zinātniskās literatūras šajās jomās tikpat kā nav. Pats tulkoju, latviskoju terminus, tādējādi bagātinot latviešu valodu. Ja studiju kurss būs angliski, šī bagātināšana nenotiks. Taču angļu valodu studenti attīsta, lasot studijām nepieciešamo literatūru, kas lielākoties ir angliski,” tā A. Teikmanis.

Attīstībai vajag naudu

A. Teikmanis savukārt sola gādāt par mācībspēku profesionālo un radošo attīstību, kā arī piesaistīt jaunus darbiniekus, tostarp Latvijā un pasaulē atzītus māksliniekus.

A. Bikše, salīdzinot ar citiem kandidātiem, visvairāk savā programmā runā par naudu. Viņš sola cīnīties ar valsts iestādēm, lai tās paaugstina finansējumu par katru studiju vietu atbilstoši faktiskajām izmaksām, piesaistīt privāto finansējumu LMA studiju attīstībai, aktīvāk nekā līdzšinējās vadības laikā sadarbojoties ar uzņēmumiem un meklējot mecenātus, kaut A. Bikše arī atzīst – LMA jau ir labas iestrādnes sadarbībā ar mākslas atbalstītājiem Ināru un Borisu Tetereviem. Tāpat lielāks uzsvars būšot uz Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu piesaisti. Rezultātā LMA finansiālajai situācijai vajadzētu uzlaboties un rastos iespēja paaugstināt akadēmijas darbinieku atalgojumu.

Valsts naudas dalītājiem vajadzētu apjaust, ka māksla dod pienesumu arī ekonomikai: ka mākslinieks pārdod savu darbu ārvalstīs, bet naudu tērē Latvijā, tas valstij ir izdevīgi, spriež A. Bikše.

Arī K. Zariņa ieskatā jāpanāk akadēmijas budžeta pieaugums, lai varētu turpināt labiekārtot LMA ēku. Savukārt ES finansējums tiks izmantots, lai attīstītu Jāņa Kugas māju Ikšķiles novadā. Patlaban bijušā LMA rektora projektētajā un apdzīvotajā namā notiek studentu plenēri, taču ir cerības to padarīt par novada kultūras centru. Ar ES naudu gan nepietiks, jācenšas piesaistīt arī privāto finansējumu. K. Zariņš sola attīstīt arī LMA Latgales filiāli, kas atrodas Rēzeknē. Sadarbībā ar Kuldīgas pašvaldību plānots atvērt filiāli arī šajā pilsētā.

Tikmēr A. Bikšes attīstības solījumiem jau ir starptautisks vēriens: viņš sola, ka piecu gadu laikā sadarbībā ar mecenātiem tiks izveidots LMA rezidenču un izstāžu centrs Londonā, kas kalpotu kā starptautiskās atpazīstamības atbalsta punkts LMA studentiem un beidzējiem. Cik tāds centrs varētu izmaksāt, gan vēl nav aprēķināts. “Es zinu, ka tas būs grūti un dārgi, taču man patīk izaicinājumi. Arī atbalstītājus vieglāk atrast tieši lieliem projektiem,” teic A. Bikše.

Konkurence uz LMA rektora krēslu ir nopietna. Taču visi kandidāti atzīst: viņu skatījums ir salīdzinoši līdzīgs, atšķiras vien nianses. Visi arī augstu vērtē līdzšinējā rektora darbu. Visi arī apzinās, ka rektora amats ir liela atbildība. Kā teica A. Bikše: “Es būšu priecīgs, ja mani ievēlēs, jo vēlos īstenot savas ieceres, taču būšu arī priecīgs, ja neievēlēs, jo apzinos, cik atbildīgs ir rektora darbs un cik daudz tas paņemtu no mana laika.”

Galerijas nosaukums


VIZĪTKARTES

KRISTAPS ZARIŅŠ (1962)

* 1986. gadā absolvējis LMA glezniecības nodaļu, izglītojies arī Parīzē, Sorbonas universitātē, 1992. gadā ieguvis mākslas maģistra grādu.

* Kopš 1999. gada LMA profesors, vadījis vairākas LMA nodaļas, kopš 2007. gada prorektors. Dažādu prestižu mākslas notikumu žūrijas komisijas loceklis.

* J. Zariņam bijis vairāki desmiti personālizstāžu, vēl garāks ir saraksts ar viņa dalību mākslinieku grupu izstādēs un izstādēs ārpus Latvijas. Vadījis meistarklases un piedalījies konferencēs ārvalstīs.

 

ANDRIS TEIKMANIS (1967)

Studējis LMA glezniecības nodaļā, 1992. gadā iegūstot bakalaura grādu un gleznotāja kvalifikāciju, pēc gada – mākslas maģistra grādu, bet 2010. gadā kļuvis par mākslas doktoru un arī LMA prorektoru.

Saistītie raksti

No 2011. gada – LMA asociētais profesors. Latvijas Kultūrizglītības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētājs, Augstākās izglītības padomes loceklis u.c. amati dažādās organizācijās.

Dalībnieks daudzās starptautiskās konferencēs un semināros, daudzu zinātnisku publikāciju autors.

AIGARS BIKŠE (1969)

Studējis un joprojām studē LMA, cerot drīzumā iegūt doktora grādu. LMA Modes mākslas katedras vadītājs, tēlnieks.

Radījis darbus sešām personālizstādēm, piedalījies vairākos desmitos citu izstāžu un projektu, cita starpā vides mākslas objektus, tērpus un scenogrāfiju izrādēm un koncertiem. Uzvarējis tēlniecības un vides objektu konkursos.

LA.lv