Mobilā versija
Brīdinājums -0.3°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
4. septembris, 2016
Drukāt

Kas šogad izaudzis jūsu dārzā? “LA” lasītāju aptauja

Foto - Inārs DreijersFoto - Inārs Dreijers

Edīte Krastiņa Ķoņos: “Ļoti labi padevušies sīpoli: nupat miziņa kļūst brūna, īstais laiks novākt. Parasti teic, ka sīpoli jāstāda maija sākumā un pēc trim mēnešiem jānovāc; bet mums te ziemeļos viss notiek vēlāk – iestādīju tikai maija vidū, augusta otrajā pusē novākšu ražu. Ķirbji vēl briest. Vienubrīd domāju, ka šogad ar tiem pavisam bēdīgi, bet nu redzu, ka nav tik traki. Smuki padevušies burkāni. Kartupeļiem gan mitruma bijis par daudz.”

Pēteris Daugins Tūjā: “Šogad laikapstākļi tādi, ka viss aug griezdamies – gan zāle, gan nezāles, gan mežā sēnes. Dārzā ienākas gurķi, kabači un skaisti tomāti. Dzīvesbiedre priecājas par labo pupiņu ražu. Pietiks gan pašiem, gan mazbērniem!”

Ina Slavinska Neretā: “Man ir laba zeme, un viss audzis ļoti labi – pupiņas, gurķi, kabači, patisoni, sīpoli. Tiek uzskatīts, ka sīpoli jāvāc Zentu dienā 15. augustā, bet es paguvu to izdarīt agrāk, pirms lietavām. Kartupeļiem lakstus nopļāvām, vāksim šonedēļ beigās. Viens mazdēls šogad būs pirmklasnieks. Viņš zina: jānoņem kartupeļi, un tad sāksies skola.”

Kornēlija Krūmiņa Mež­ārē: “Man ir mazs piemājas dārziņš, kur nelielai ģimenei izaug viss nepieciešamais. Gurķi un tomāti ir jau iemarinēti ziemai, vēlāk rudenī marinēšu arī bietītes. Ogas šogad ātri nogatavojās un bija steigšus jānovāc. Audzēju divas kartupeļu šķirnes – ‘Laura’ ir labi padevusies, bet otras šķirnes kartupeļi stipri puvuši. Pašreiz mitruma jau par daudz, pēc stipra lietus dārza malā turas ūdens.”

Venta Svilāne Suntažos: “Man šogad bija zemeņu gads, arī ķiršu bija pulka. Tagad ienākušās cūku pupas, gurķi – atliek tik novākt un konservēt. Ražas novākšanā nāk palīgā bērni. Tagad noņemamies ar sīpolu žāvēšanu – pa dienu nesam laukā; ja nāk lietus, apklājam ar plēvi.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+