Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. augusts, 2012
Drukāt

Latgalē pārmaiņas vēl nejūt

Foto-Ivars BušmanisFoto-Ivars Bušmanis

Mazāk par pusi no apmēram astoņdesmit Daugavpils un Ilūkstes novadu iedzīvotājiem, kas 17.augustā Naujenē bija ieradušies uz “Latvijas Avīzes” publisko diskusiju “Latgale – iespēju vai problēmu zeme?”, iepriekš bija dzirdējuši par konkrētiem pasākumiem Latgales izraušanai no atpalicības. Taču konkrētus pasākumus no maijā pieņemtā Latgales reģiona rīcības plāna samanījuši vien četri klātesošie (divas bija pašvaldības vadītājas).

 

Līdz uzņēmējiem nauda nenonāk

Pirmoreiz valdības deklarācijā tika paredzēts, ka Latgalei tiks izstrādāta atsevišķa programma, un tas arī tika izdarīts, diskusijas sākumā atgādināja 11. Saeimas deputāts un biedrības “Latgales gaisma” valdes priekšsēdētājs Juris Viļums.

Jānis Lāčplēsis (“V”) norādīja, ka lielākā daļa pasākumu tikšot veikti par ES līdzekļiem, taču vairījās runāt par konkrētiem pasākumiem, norādot, ka tie ir izpildvaras, respektīvi, ministra Edmunda Sprūdža kompetencē. “Lielākā daļa līdzekļu aiziet uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), bet slikti, ka šī ministrija ar uzņēmējiem nestrādā un nauda līdz viņiem nenonāk,” viņš pārmeta. Pats galvenais ir tiešs atbalsts uzņēmējdarbībai, uzsvēra Lāčplēsis.

Varbūt Latgales attīstības pasākumi, no kuru kopējā finansējuma 83 miljoniem latu 55 miljoni nāk no ES fondiem, būtu īstenoti tik un tā, bet tagad tie pasniegti kā īpašā palīdzība Latgalei?

Juris Viļums šīs aizdomas noraidīja. “Nepiekrītu. Tas ir vairāku ministriju kopīgs darbs, lai esošo ES finansējumu vairāk pavērstu Latgales virzienā, uzņēmējdarbības veicināšanai.” Tam, ka nauda pārdalīta par labu Latgalei, piekrita arī opozīcijā esošās ZZS pārstāvis Jānis Trupovnieks. “Tomēr man radies priekšstats, ka programma netiek galā ar uzdevumu sekmēt uzņēmējdarbību, jaunu uzņēmumu rašanos, preču ražošanu un jaunas pievienotās vērtības radīšanu,” iebilda Balvu novada domes deputāts. “Ja vispirms attīstīs infrastruktūru, bet nebūs darba vietu, cilvēki turpinās braukt prom no Latgales, pirms vēl paspēs atvērt jaunas ražotnes,” viņš pamatoja.

Par ES naudu 
grants ceļus nelabo

Meklējot konkrētas izpausmes Latgales attīstīšanai, rīcības plānā atradu apņemšanos šogad atjaunot ceļu infrastruktūru… uzklājot melno segumu 27 kilometriem. To padzirdējis, zālē “uzsprāga” kāds vietējais iedzīvotājs: “Izejiet tepat ārā Locikos, te uz ceļa bedrēs var kāju nolauzt! Salāpiet bedres esošajiem ceļiem un tad asfaltējiet jaunus!”

Naujenes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Miglāne papildināja: “Izrādās, ka, privatizējot dzīvokļus un mājas, arī ielas Lociku ciemā ir privātas, kā dēļ to labošanu nevar finansēt par Eiropas naudu. Viena no idejām, ko rīcības plānā ierosinājām uzņēmējdarbības attīstībai, bija grants seguma atjaunošana 42 km ceļa, kas atbalstītu 91 zemnieku saimniecību, bet izrādās, ka grants ceļu uzturēšanu Eiropa neatbalsta. Mēs nenoklāsim visus Latgales ceļus ar asfaltu. Ierosinu nākamajā ES budžeta plānošanas periodā paredzēt arī grants ceļu rekonstrukciju!”

Tiešmaksājumi vai darbs stundas attālumā

Kad diskusijas dalībnieki saprata, ka nevar no Saeimas deputātiem prasīt ceļa asfaltēšanu, kājās cēlās jauns vīrietis, kurš vēlējās dzirdēt politiķu nostāju par to, kā panākt, lai Latvijas lauki Latgalē neiztukšotos.

Jānis Lāčplēsis uzskata, ka hektārmaksājumu palielināšana laukos noturēs vairāk cilvēku. Viņš domā, ka jāpārskata ieplānotā attīstība tikai 21 centrā un deviņās pilsētās, tam izmantojot Nacionālā attīstības plāna (NAP) sabiedrisko apspriešanu. Jānis Trupovnieks piekrita Lāčplēsim, ka jāatbalsta lauku vides uzturēšana, “vienalga, kā to nosaucot – par hektārmaksājumiem, ģimenes maksājumiem vai kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu”. Vēl vērienīgāk esot jāatbalsta vietējie iedzīvotāji zemes iepirkšanā. Viņš ierosināja NAP iekļaut atsevišķu sadaļu par Latvijas austrumu pierobežas attīstību.

 

Juris Viļums atgādināja, ka Latgales reģionā ir mazāk par 300 tūkstošiem iedzīvotāju (pirms Otrā pasaules kara bijis pusmiljons): “Pēdējo desmit gadu laikā esam zaudējuši 65 tūkstošus cilvēku, un nākotnē būs vēl mazāk. Tikai ar darba vietām Latvijas laukiem var nodrošināt nākotni. Mazā lauku ciematā visiem darbu nenodrošinās – tas jāvar tuvākajā pilsētā, kur var aizbraukt stundas laikā, uzskata Reformu partijas deputāts.

 

Jaunu uzņēmumu atbalstā vārdi nesakrīt ar darbiem

“Ja ir konkrēti priekšlikumi, kā uzlabot uzņēmējdarbību Daugavpils pusē un Latgalē kopumā, šos priekšlikumus vajag likt galdā ministram,” aicināja Viļums. Šajā ziņā viņa aicinājums sasaucās ar ministra Edmunda Sprūdža teikto maijā tūdaļ pēc plāna apstiprināšanas valdībā: “Latgales rīcības plānā galvenais atbalsts ir jau strādājošo uzņēmumu kapacitātes stiprināšanai, jaunu uzņēmumu radīšanas motivēšanai un papildu jaunu darba vietu radīšanai.”

Latgales reģiona uzņēmējdarbības attīstību paredzēts mērīt pēc diviem rādītājiem – jaunradīto uzņēmumu skaita (2011. gadā trīs uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem) un nefinanšu investīciju pieauguma (2010. gadā 534 lati uz iedzīvotāju).

Tieši ar šādu mērķi – izveidot jaunu uzņēmumu, kas piesaista lielas investīcijas, – pēc premjerministra Valda Dombrovska ieteikuma pie ministra Sprūdža bija vērsusies Jersikas privāto mežu īpašnieku apvienība. VARAM tika iesniegts projekta apraksts par celulozes un papīra rūpnīcas celtniecību Līvānos. Diemžēl ierasties uz tikšanos ar ārvalstu investoru un projekta attīstītājiem Latvijā ministrs laiku neatrada. Ministrija nesniedza konkrētu atbildi, kas ļautu tālāk attīstīt šo projektu. Minētās meža īpašnieku apvienības vadītājs Pēteris Turkupolis piektdien nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam, ka viņa ieteikums to izrunāt VARAM divu mēnešu laikā nav īstenojies. Tāpēc viņš vēlreiz lūdz Valdi Dombrovski nu jau personīgi tikties ar Līvānu novada domes vadību un projekta attīstītājiem un investoriem. Pēteris Turkupolis to gribēja izrunāt ar ministru Sprūdžu Naujenē, bet, uzzinājis, ka ministrs nebrauks, atgriezās pie labības novākšanas un uzticēja “Latvijas Avīzei” par to informēt diskusijas dalībniekus.

Sprūdža partijas biedrs Viļums neuzņēmās atbildēt ministra vietā, taču izteica šaubas par šāda uzņēmuma draudzīgumu videi: “Mēs nevaram ziedot savu Latgali, savu otro zaļāko valsti pasaulē viena rūpala dēļ.” Arī no zāles atskanēja bažas par celulozes ražošanas kaitīgumu, taču aizdomas nav iemesls neuzklausīt projekta iniciatorus un neveikt novērtējumu par ietekmi uz vidi. Ja nolems celulozes rūpnīcu būvēt, tad gan šais darba vietās jānodarbina vietējie, uzskatīja diskusijas dalībnieki. Turklāt celulozes rūpnīca dos darbu arī mežu īpašniekiem – citādi pašlaik Latgales papīrmalka Jēkabpilī tiekot samalta kokskaidu granulām.

Jānis Trupovnieks vērsa uzmanību uz diviem lieliem valsts iepirkumiem – lokomotīvju un vilcienu iepirkumu un tramvaju iepirkumu Rīgai: “Ne šie vilcieni, ne tramvaji nebūs ražoti ne Daugavpilī, ne arī Latvijā. Kā mēs domājam par Latgales attīstību, ja pasūtījumus izdarām ārpus valsts?” viņš retoriski jautāja.

Divi latvieši, 
trīs partijas

Deputāti saņēma urdošus jautājumus par partijisko piederību. Jānis Lāčplēsis piedalījies Latgales partijas dibināšanā un ievēlēts par tās līdzpriekšsēdētāju, bet todien pārstāvēja “Vienotību”. Pie kuras tad īsti esot? “Latgales partija vēl nav piereģistrēta, bet “Vienotībā” neesmu iestājies,” skaidro deputāts. “Arī pēc tam, kad to piereģistrēs, neredzu pretrunu atrasties “Vienotībā”, jo tās sastāvā piedalījos Saeimas vēlēšanās, strādāšu frakcijā arī turpmāk, lai Dombrovska valdība varētu sekmīgi realizēt to kursu, ko nosprauda pirms vēlēšanām, par galveno prioritāti uzskatot valsts un pirmām kārtām Latgales ekonomisko attīstību.”

Savukārt Jānis Trupovnieks no savas vēlētājas saņēma pārmetumu par to, ka bijis “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sastāvā, bet tagad kā opozīcijā esošās ZZS pārstāvis kritizē savus bijušos līdzgaitniekus. “Tas veids, kādā notika apvienošanās Nacionālajā apvienībā, man un maniem domubiedriem nebija pieņemams. Turklāt partijai jābūt daudz aktīvākai saimnieciskajā dzīvē. Piezīmēšu, ka nevienā jautājumā Nacionālo apvienību neesmu kritizējis,” atbildēja Trupovnieks.

Jānis Trupovnieks arī atgādināja, ka no Latgales bez pieciem pozīcijas deputātiem ievēlēti arī astoņi “Saskaņas centra” deputāti, taču viņu atbalstu nemanot. “Vai tiešām deputātiem ar vēlētājiem jātiekas tikai pirms vēlēšanām?” retoriski jautāja Trupovnieks.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+