Latgalē trūkst malkas; augošās cenas dēļ cilvēki gādā rezerves 0
Agrāk pārstrādes rūpnīcas Latgalē meža īpašniekiem esot diktējušas savus skarbos noteikumus – gribi dod, negribi nedod, bet, sākot no decembra, pašam lētākajam sortimentam – zaru šķeldai – cena cēlusies par 40%. Pirms gada neesot bijis kur realizēt malku un visi krāsnis kurinājuši ar bērzu, bet tagad Rīgas ostā par bērza papīrmalku maksājot 56 – 58 eiro/m3, bet par skuju koku papīrmalku – 61 – 62 eiro/m3. Par šādu cenu malku uz Rīgu esot izdevīgi vest vienalga ar ko.
“Man vecie klienti zvana un prasa – atved bērza malciņu! Bet es tincinu – vai tu vari to atļauties?” smej Artis, piebilstot, ka malka šopavasar Latgalē esot kļuvusi par deficītu. Vienīgi grūti esot nomedīt pakalpojumu sniedzējus – kokvedējus –, jo tiem darba daudz. Cenas par baļķu aizvešanu esot cēlušās par kādiem 20%, taču vedēji kļuvuši izvēlīgi un braucot tikai uz tādām vietām, kur labs ceļš.
“Šis ir interesants laiks. Tomēr mēs saprotam – pienāks diena, kad tas viss beigsies. Taču ne tik drīz, jo rūpnīcu koklaukumi vēl diezgan patukši,” spriež meža īpašnieks.
Koksnes iepircējs Māris Sinijs stāsta, ka lielākais pārsteigums šoziem esot bijušas papīrmalkas cenas, kas uzskrējušas debesīs un ir augstākās, kādas jebkad bijušas. Un pieprasījums pēc šā sortimenta arī esot liels, acīmredzot tāpēc, ka skandināvu celulozes rūpnīcām izjukušas partnerattiecības ar papīrmalkas piegādātājiem no Baltkrievijas un Krievijas, kas savu eksporta tirgu aizvērušas. Zāģbaļķiem cenas šobrīd esot 70 – 80 eiro/m3, tās kopš ziemas cēlušās palēnām, bet visu laiku.
Māris Bērziņš, kurš saimnieko Brocēnu novadā, stāsta, ka nocirtis un pārdevis cirsmu, kas šoziem maksājusi par kādiem 30% vairāk nekā pērn. “Meža nociršana ir ļoti jāpārdomā, tas nav urrā pasākums,” spriež meža īpašnieks, kurš savu meža pārdošanai izvēlēto brīdi nenožēlo, jo pat cirsmas atliekas – zari, kas kādreiz ilgi stāvējuši –, tagad atraduši pircēju ātri. Meža īpašnieks stāsta, ka cirsmu pārdevis, izmantojot cenu aptauju – piezvanījis četriem potenciālajiem pircējiem un tam, kurš piedāvājis visaugstāko cenu, arī pārdevis. Tiesa, pie piedāvātās summas prasījis vēl 10% piemaksāt, ko pircējs arī izdarījis.
Jāgaida, kad ceļi nožūs
Mārcis Saklaurs, kurš saimnieko Ziemeļvidzemē un pārstāv kooperatīvu “Mežsaimnieks”, stāsta, ka cenas par papīrmalku esot uzkāpušas līdz 56 – 60 eiro/m3, bet zāģbaļķiem pat līdz 80 eiro/m3. Taču ziema, kas ilgusi tikai nedaudz vairāk kā mēnesi, daudziem nav ļāvusi nozāģētos kokus no meža izvest. Tagad, kad ceļi vaļā, to varēšot izdarīt tikai maija vidū. Šajā pavasarī Vidzemē vietām esot slēgti pat asfaltētie ceļi, tāpēc radušās grūtības aizbraukt un sastrādāt augsni tur, kur plānota meža stādīšana. Taču pirmie stādi – eglītes, bērzi un melnalkšņi – Vidzemes pusē jau iestādīti. Daudzi meža īpašnieki šobrīd zvanot un interesējoties, vai ir iespēja iegādāties koku stādus? Mārcis stāsta, ka tiem, kuri vēlas sadarboties ilgtermiņā, nelielos apjomos kooperatīvs šādu iespēju varot nodrošināt nākamgad. Šajā pavasarī “Mežsaimnieks” iegādājies 1,5 miljonus stādiņu, taču tie visi jau aizrunāti.
Analizējot augoša meža izsoles cenas pagājušajā ziemā, portāla “mezabirza.lv” vadītāja Dēzija Gabrāne-Vidze stāsta, ka salīdzinājumā ar 2016./2017. gada ziemu pagājušajā ziemā jauktajām cirsmām cena augusi par 12 – 15%. Taču bērzu cirsmām tā augusi par 30%, bet skuju koku cirsmām – par 20%. Skuju koku cirsmās, kurās egle un priede bijušas vismaz 70%, vidējā cena par m3 aizvadītajā ziemā bijusi 47 eiro, jaukto koku cirsmās 34 eiro, lapu koku cirsmās 25 eiro, tīrās bērzu cirsmās 47 eiro, baltalkšņa cirsmās 12, bet priežu cirsmās vidēji 54 eiro.
Cirsmu piedāvājumu Meža biržā nelabvēlīgie laika apstākļi neesot ietekmējuši, taču pieprasītākie bijuši meži, kuriem varēts piekļūt arī slapjajā laikā.
Cilvēki gādā malkas rezerves
SIA “Malkas pasaule” mēnesī realizē ap 1000 m3 koksnes. Uzņēmuma iepirkšanas speciālists Igors Ņikitišs stāsta, ka šobrīd malkas koksnei cena ir augstākā, kāda jebkad bijusi. Trīsmetrīgi alkšņa baļķēni Rīgas ostā kubikmetrā maksā 38 eiro, bērzs – 45, bet ozols un osis – 39 eiro, jo cietie lapu koki malkai Latvijas tirgū esot mazāk pieprasīti. Pagājušajā gadā alkšņa malkas koksne kubikmetrā maksājusi 29 – 32 eiro.
I. Ņikitišs: “Malku realizējam dārgāk, jo dārgāk to pērkam no meža īpašniekiem. Tā kā iepirkuma cenas ceļas, peļņa lielāka nav. Izmaksas par izvešanu arī kāpj, bez tam meža īpašnieki vispirms cenšas no meža izvest vērtīgāko koksni. Šajā situācijā ieguvēji ir meža īpašnieki, kaut gan viņiem arī par pakalpojumiem nākas maksāt aizvien dārgāk.” Igors stāsta, ka nupat ostās cena malkas koksnei esot kritusies par vienu eiro kubikmetrā, bet malkas ražotāji cer, ka maijā cena varētu kristies par visiem pieciem eiro.
SIA “Krauzers” mēnesī iepērk un pārdod ap 20 000 m3 koksnes. Uzņēmuma realizācijas daļas vadītājs Elvis Hermanis stāsta, ka cenas visa veida koksnei šoziem cēlušās aptuveni par 30% un Ventspils un Liepājas ostā par lapu koku malkas kubikmetru maksā 30 – 32 eiro. E. Hermanis: “Kā cenas ziemā pacēlās, tā joprojām turas, kaut arī lielās katlumājas jau pārstājušas kurināt. Es domāju, ka šādas cenas turēsies vēl visu vasaru, jo cilvēki vairs nepaļaujas uz iespēju – kad vajadzēs, aizbraukšu un nopirkšu, viņi gādā malku ar rezervi.”
Turklāt arī pašvaldības jau izsludinājušas konkursus par malkas iepirkšanu. Un tie, kuri konkursā piedalīsies, visticamāk, piedāvās cenu, kāda malkai ir šobrīd. Ja cena kritīsies, tie, kuri būs noslēguši līgumus, vinnēs, bet to jau nemaz nevar zināt, varbūt laiks joprojām būs lietains un cenas, nevis kritīsies, bet celsies. Tad līgumslēdzēji būs zaudētāji. “Tā ir loterija. Nākotni paredzēt ir grūti,” spriež Elvis. Viņš arī stāsta, ka lapu koku skaldītu malku SIA “Krauzers” Talsu novadā piegādā par 40 eiro kubikmetrā.
