Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. novembris, 2015
Drukāt

Kādas ir jūsu novada attīstības perspektīvas? (1)

Zuments

Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs

Lai labāk pārstāvētu savas intereses, plānots veidot mazo novadu apvienību, par to pagājušajā nedēļā lēma mazo pašvaldību sanāksmē. Lēmumu veidot apvienību esot stimulējuši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda izteikumi, ka mazās pašvaldības nespēj pārstāvēt sevi sarunās ar valsts pārvaldi. Aptaujāju nelielo novadu vadītājus.

 

Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs: “Esam piektais mazākais novads Latvijā, robežojamies ar Igauniju, kas nav pārāk izdevīgi, bet mums ir ļoti attīstīta uzņēmējdarbība. Kad atguvām neatkarību, ieteica mehānismus, kā lielākās saimniecības un kolhozus likvidēt un privatizēt. Naukšēnos to neizdarīja. Esam saglabājuši gan lielāko uzņēmumu, gan izveidojuši virkni jaunu. Uz 2100 iedzīvotājiem mums ir apmēram 200 uzņēmumi. Bezdarbs – apmēram 4%. Mums ir pašiem sava pašvaldības policija, brīvprātīgais ugunsdzēsēju depo, realizēts satiksmes drošības projekts uz valsts autoceļiem, izveidots apvedceļš. Tāpat mēnesī maksājam apmēram 10 000 eiro no pašvaldības budžeta, lai nodrošinātu skolotājiem normālas likmes. Uzskatu, ka pašvaldību vērtēšanas pamatā jāņem, piemēram, attīstības indekss, pēc kura mēs esam 55. vietā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju, piesaistītā ES nauda, bezdarba līmenis u. tml. Neviens nespēs pierādīt, ka mums būtu izdevīgi ar kādu novadu apvienoties.”

 

Petersons_AKJānis Pētersons, Strenču novada domes priekšsēdētājs: “Laikā no 2008. līdz 2014. gadam apguvām aptuveni 11 miljonus Eiropas naudas. Esam ieguldījuši tūrismā, kultūrā, ūdenssaimniecībā, izglītībā u.c. Atjaunojām tiltu, arī tranzītielas posmu. Sāpīgs jautājums bija ūdenssaimniecība. Darījām visu, ko varējām, un puslīdz visu esam sakārtojuši, taču ar topošo Ministru kabineta lēmumu iespējas turpināt attīstīt ūdenssaimniecību, veikt siltināšanas projektus u.c. vairs nebūs. Skumjākais ir tas, ka MK noteikumi neparedzēs lielākās Latvijas daļas attīstību. Šajā plānošanas periodā iespēja attīstīties un ieguldīt būs liegta. Iespēja dota tikai “9+21″ pašvaldību modelim. Līdz ar to 89 novadiem nekas nepienākas.”

 

 

 

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Agris Petermanis, 
Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Vēlme apvienot pašvaldības izskatās pēc politiskā pasūtījuma, pēc valsts pārvaldes varas centralizācijas mērķa. Nīcas pagastā bezdarba līmenis ir tikai 5,8%, kaut valstī – ap 11%. Mums ir mazi uzņēmīgie individuālie komersanti, kuri nodarbojas ar ziediem, svecēm, bioloģisko lauksaimniecību, dārzeņiem, zivju konserviem utt. Ja cilvēkiem nebūtu radīta iespēja darīt, viņi nedarītu. Nebūtu nedz divu etnogrāfisko ansambļu, nedz deju kolektīvu, koru, futbola grupu, interešu centru utt. Lielākie investīciju projekti – Nīcas vidusskolas, bērnudārza siltināšana, Rudes sporta nama izveide, drīz Nīcā būs arī moderna sporta halle. Esam panākuši, ka viesu mājas atbilst Eiropas standartiem. Taču nākotnes projektus kavē sagatavē esošie MK noteikumi, kur ir nolobētas intereses. Savukārt Kultūras ministrijas apsaimniekotā Eiropas nauda pamatā aiziet infrastruktūrai – dabas, kultūras u.c. būvju celtniecībai. Vai tas ir labākais veids? Grieķija arī savā laikā ES naudu ielika sengrieķu tempļu restaurēšanā, kas beidzās ar defoltu.”

 

 

 

Sproge_2Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Reformas parasti vajadzīgas, lai varētu sakārtot ceļus, startēt projektos, paaugstinātu pašvaldības kapacitāti. Ar novadu apvienošanos lauku ceļi nepaliks labāki. Kapacitāte mums ir pietiekama, lai īstenotu mūsu novadam pienācīgus projektus. Vecajā Jēkabpils novadā mums ir labas sadarbības iestrādes – gan izglītības, gan kopīga sporta pārvalde un būvvalde. Sadarbība notiek jau tagad, nav vajadzības pēc kārtējām reformām. Mums ir ļoti liels cūku komplekss “Miķelāni”, kuru īpašnieks domā pilsētā atjaunot kautuvi. Uzskatu, ka lauki rada darba vietas lielajām pilsētām, ne tikai pilsētas laukiem. Jālauž stereotipi, ka neko nevaram.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Streņči iztērējuši 11milj.Eiropas naudas ,Tātad cilvēki Eiropā strādā nopelnīto neizmanto savām vajadzībām ,bet aiz labas sirds iedod Streņčiem ,Streņči nosiltina mājas, uzbūvē ūdensvadus un dzīvo tālāk ,paši neko nenopelnot un gaidot kārtējo sūtījumu no Eiropas. Tas ir tā ar vienu daļu mūsu trucīgo ,strādāt nestrādā ,kartupeļus dārziņā neaudzē ,par bērniem neliekas ne zinis ,bet tik ņem pabalstus un prasa vēl. Ja Streņči būtu par tiem 11miljoniem uzbūvējuši kādu finiera fabriku vai ko citu ,paši tad pelnītu un par nopelnīto siltinātu mājas ,tad saprastu Eiropas palīdzību ,bet tagad zemē nomesta nauda ,vieni stradā un uztur slaistus.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+