×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.7°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
16. marts, 2018
Drukāt

VIDEO: Leģionāru piemiņas gājiens noslēdzies, ir divi aizturētie (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Leģionāru piemiņas gājiens piektdien Rīgā kopumā aizritēja mierīgi, tomēr pie Brīvības pieminekļa izcēlās vairāki tradicionāli novērojami konflikti starp pretēji domājošajiem, tostarp divi cilvēki tika aizturēti.

Leģionāru piemiņas gājiens piektdienas rītā Rīgā no Sv.Jāņa baznīcas sākās bez saspīlējuma un citus gadus redzētie pasākuma pretinieki tur nebija manāmi.

Gājiena pirmajās rindās starp dažiem vecāka gadagājuma kungiem izvirzījās “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Ritvars Jansons, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Jānis Eglīts, Egils Helmanis un citi.

Gājiena dalībniekiem bija daudz Latvijas un citu Baltijas valstu karogu, bet no vairākiem plakātiem tika sludināta vēsts: “Nē – nacismam, nē – komunismam, nē – okupācijas varām, jā – brīvai Latvijai!”

Gājiena dalībnieku pretiniekus, pat ja tādi bija atnākuši, pasākuma sākumā un gājiena maršrutā īpaši manīt nevarēja. Vietām bija dzirdamas diskusijas par vēstures jautājumiem, bet vairāk starp “vienas nometnes” pārstāvjiem. Pasākuma norises vietā bija ļoti daudz žurnālistu, policistu un gājiena rīkotāju nolīgtās apsardzes firmas darbinieku.

Gājienā devās vairāki simti cilvēku, kurus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja padsmit cilvēku liela grupiņa Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas vadībā. Šajā cilvēku grupā atradās arī prokrieviskais aktīvists Vladimirs Buzajevs un sevi par antifašistu dēvējošais Josifs Korens.

Korena pārstāvētā biedrība “Latvijas Antinacistiskā komiteja” 16.martā bija pieteikusi pasākumu pie Brīvības pieminekļa, taču dome tam piemēroja ierobežojumus, nosakot, ka pasākums nevar norisināties vienlaicīgi un vienā vietā ar abu pārējo biedrību pasākumiem, tādēļ tai tika piedāvāti divi varianti – rīkot pasākumu vienlaicīgi, taču citā vietā, piemēram, Bastejkalnā, vai arī rīkot pasākumu Brīvības pieminekļa pakājē pēc abiem pārējiem pasākumiem.

Biedrību šādi ierobežojumi neapmierināja un tā vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar prasību domes noteiktos ierobežojumus atcelt. Tiesa prasību noraidīja, līdz ar to Korens apgalvoja, ka biedrība pasākumu atcels pavisam, tomēr acīmredzami rīkojās pretēji teiktajam.

Vienu no Ždanokas grupiņas cilvēkiem, kurš klaigāja angļu valodā un nepakļāvās arī tiesībsargu prasībām, Valsts policijas darbinieki aizturēja. Piketētājs rokās turēja plakātu ar bildi, kurā bija redzams kadrs no kādās nacistiskās koncentrācijas nometnes, un angļu valodā izsauca saukļus. Ždanokas vadītās grupas pārstāvji turēja plakātus ar uzrakstiem “Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē” dažādās valodās, izkliedza saukļus un iesaistījās vārdu apmaiņā ar gājiena dalībniekiem.

Ždanoka nekādu pasākumu pret leģionāru piemiņas gājienu pieteikusi nebija, sekojoši šī cilvēku grupa piesaistīja arī tiesībsargu uzmanību. Sākotnēji vārdu apmaiņa notika visai mierīgi, tomēr vēlāk domstarpības eskalēja, viens no grupas dalībniekiem sāka pretoties policistiem un pēc nelielas grūstīšanās tika saslēgts rokudzelžos, ievietots policijas spēkratā un aizvests. Atsevišķi klātesošie aicināja policiju iemest iekarsušo kungu atvēsināties pilsētas kanālā.

Pie Brīvības pieminekļa bija redzams arī kāds vīrietis krekliņā ar uzrakstu “Krievu skolām būt!”, kurš bļaustījās “Hitlera cienītājiem kauns!”, bet neviens viņam īpašu uzmanību nepievērsa.

Jau pirms plkst.12 cilvēki no Brīvības pieminekļa pakāpes lielākoties bija izklīduši, tomēr vietām vēl bija redzami konflikti starp pretēji domājošajiem, kā tas ir redzams faktiski katru gadu pēc leģionāru piemiņas gājiena. Lai arī domu apmaiņu nereti pavadīja par “trīsstāvīgiem” dēvētu lamuvārdu gūzma gan krievu, gan latviešu valodā, līdz kautiņiem nonākts netika. Dažbrīd gan šķita, ka konflikti varētu saasināties, tomēr lielā skaita policistu klātbūtne, acīmredzot, piespieda strīdniekus vismaz nedaudz savaldīties.

Piemēram, viens no Ždanokas grupas cilvēkiem arī pēc pasākuma beigām aktīvi iesaistījās strīdos ar pretēji domājošajiem, policisti viņam aizrādīja un vīrietis vairs vārdu apmaiņās neiesaistījās, bet tā vietā aktīvi fotofiksēja pasākuma norisi. Savukārt kāda kundze vienam no piketētājiem iespļāva sejā, pēc kā policija palūdza viņu aiziet prom.

Ap Brīvības pieminekli varēja novērot salīdzinoši daudz nelielus verbālus konfliktus dažu cilvēku starpā. Lielākoties vecāka gada gājuma cilvēki savā starpā apsprieda PSRS okupācijas vēstures ietekmi uz Latviju un Latvijas leģionāru lomu Otrajā pasaules karā.

Savukārt pie Sv.Jāņa baznīcas kāds vīrietis dalīja lapiņas, kurās tika pausts atbalsts krievu skolām. Lai arī vīrietis apgalvoja, ka nepieder nevienai partijai, tomēr viņš aicināja 30.martā plkst.11 doties uz Doma laukumu, kur krievu skolu reformas pretinieki, kuru vadību arī uzņēmusies Ždanokas vadītā partija, rīkos kārtējo protesta akciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Secinājumi

    Latviešu valdības mēģinājumiem izņemt SS Latviešu leģionu kā veselu noziedzīgu grupu no Starptautiskā kara tribunāla 1946. gada sprieduma darbības nav nekādu vēsturisku vai juridisku pamatu.

    Pirmkārt, SS Latviešu leģions plašākā nozīmē, saskaņā ar G. Gimlera 1943. gada 26. maija rīkojumu, ietvēra sevī visus latviešu savienojumus SS karaspēka un policijas sastāvā, vairākums no kuriem tajā laika posmā tika iesaistīti nacistiskās okupācijas un iznīcināšanas politikas realizēšanā.

    Otrkārt, SS Latviešu leģions šaurākā nozīmē tika veidots uz brīvprātīgo policijas bataljonu pamata, kuri 1941.-1943.g. piedalījās Holokausta realizēšanā un represīvajā darbībā vāciešu karaspēku okupētajā PSRS teritorijā.

    Treškārt, virsnieku un instruktoru štats SS Latviešu leģionā sastāvēja attiecīgi apmēram no 90% un 60% brīvprātīgo (izņemot iesaucamos, kas paātrinātas apmācības gaitā saņēma unter-virsnieku un jaunāko virsnieku amatus), daļa no kuriem atstāja asiņainus nospiedumus dažādu policijas un SD vienību sastāvā, ieskaitot „Arāja komandu”.

    Ceturtkārt, pirmās – trešās mobilizācijas (1943.g. marts – 1944.g. janvāris) iesaucamajiem bija dažādas iespējas izvairīties no dienesta Vaffen-SS divīzijās bez draudiem dzīvībai: izvēlēties darba dienestu vai vērmahta palīgvienības, kā arī vienkārši izvairīties no iesaukšanas, riskējot tikai ar nelielu sodu – brīvības atņemšanu uz pusgadu.

    Piektkārt, latviešu Vaffen-SS 15. un 19. divīzijas apakšvienības epizodiski veica kara noziegumus Krievijas, Baltkrievijas un Polijas teritoriju piefrontes zonā.

    Šajos apstākļos SS Latviešu leģions jāatzīst par noziedzīgu grupu saskaņā ar Starptautiskā kara tribunāla spriedumu. Tomēr par izņēmumu kļūst atsevišķa personu kategorija, kas dienēja leģionā, un proti: piespiedu kārtā iesauktie ierindas sastāvā ceturtās un turpmāko mobilizāciju laikā (sākot ar 1944. gada februāri, ieskaitot „totālo”), agrāk labprātīgi neiestājušies policijas un citu nacistu represīvo struktūru dienestā un neveikušie kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci vācu okupācijas laikā, ieskaitot latviešu Vaffen-SS 15. un 19. divīzijas dienesta periodu. Uz šo izņēmumu, ko sniedza Starptautiskais kara tribunāls, varēja pretendēt mazāk nekā puse divu divīziju personālsastāva. Citas atlaides latviešu SS leģionāriem, ieskaitot augstāko komandieru sastāvu un „Arāja komandas” soģus, kas tika dotas Rietumu valstīs pēc 1945. gada, tiek skaidrotas tikai ar Aukstā kara apstākļiem.

  3. K.Ulmanis 1940.g.neļāva cīnīties pret okupantiem,Hitlers vēlāk atļāva,tāpēc ir izveidojusies šāda situācija!

  4. “Gājiena pirmajās rindās starp dažiem vecāka gadagājuma kungiem izvirzījās …”
    Tieši tie, kam labākajā gadījumā bija jāvelkas pašā astē.

  5. kas mazliet nomierina-nav musu valstī to ādolfa pieludzeju sevišķi daudz

Draugiem Facebook Twitter Google+