Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. augusts, 2016
Drukāt

Ingmars Zemzaris: Vārds “lejupielādēt” – prātam neaptverams diletantisms (28)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Prātam neaptveŗamais diletantisms, kas mūsdienās drīkst svabadi plosīties pa latviešu terminoloģijas jomu, zināmu apogeju ir sasniedzis darinājumos “lejupielādēt” un “augšupielādēt”. Katrs no šiem nevārdiem nodara veselas trīs pārestības mūsu valodai.

Pirmā. Vārds “lādēt” ir aizguvums no vācu laden, ko varam akceptēt tikai attieksmē uz ieroču lādēšanu, jo ērta sava vārda mums ar šo nozīmi nav. Turpretim download un upload ir metaforiski termini, kuŗu pamatā ir (kuģu) kraušanas, nevis (ieroču) lādēšanas nozīme. Kraušanas nozīmē vārds “lādēt” ir neliterārs.

Otra. Latviešu valodā ar verbu saliktenī saistās tikai priedēkļi, bet ne apstākļa vārdi. Tikai retumis tautas dziesmās apstākļa vārds veido salikteni ar divdabi vai nenoteiksmi, piem., saka tautas garjādamas jeb caurjādamas, klātgulēt, līdzsūtīt. Literārā valodā šādas formas nav vēlamas. Pavisam aplam ir apstākļa vārdus savienot ar citām verbu formām, kā diemžēl ir gadījies citādi skaistajā Paula dziesmā: “i tur dzīslām caurlīs neciešamas gaidas.”

“Lejup” un “augšup” ir apstākļa vārdi, nevis priedēkļi, tāpēc saliktenī ar verbu saistīties nevar.

Parasti apstākļa vārdi kopojas ar verbiem vārdkopās, apzīmējot nepabeigtu darbību, bet priedēkļi saistās ar verbiem salikteņos, apzīmējot pabeigtu darbību: kāpt augšup: uzkāpt; kāpt lejup: nokāpt; plēst pušu: pārplēst; ņemt nost: noņemt.

Trešā. Nepietiek, ka nevārda darinātājs apstākļa vārdus “lejup” un “augšup” ir maldīgi noturējis par priedēkļiem; viņš tos ir savienojis saliktenī ar verbu, kam viens priedēklis jau ir: lejup+ie+lādēt!

Latviešu valoda necieš vienā vārdā divi priedēkļus (tas neattiecas uz negāciju ne-, kas nav īsts priedēklis). Attaisnojami izņēmumi ir “izpatikt”, “izpārdot” un “piepalīdzēt”, jo vārdus “patikt”, “pārdot” un “palīdzēt” mēs jau sajūtam gandrīz kā nesaliktus vārdus.

Neciešams tāpēc ir vārds “pārapbedīt” (pareizi: pārbedīt, sal. iestādīt: pārstādīt, nevis “pāriestādīt”) un informātikas termins “atiestatīt” (labāk būtu: izstatīt, līdzīgi kā pretstats vārdam “ieslēgt” ir “izslēgt”, nevis “atieslēgt”).

Kāda alternātīva?

LZA Terminoloģijas komisijas Akadēmiskā terminu datubaze nekādas alternātīvas šam valodas kroplim nepiedāvā.

Šās komisijas Informācijas technoloģijas, telekomūnikācijas un elektronikas apakškomisija, kuŗas tiešs pienākums būtu šo kļūdu labot, laikam nav pat iecerējusi to darīt, toties laiku pa laikam “uzdāvina” mūsu valodai vēl pa kādam kroplim, piem., “augšupbultiņa” un “lejupbultiņa”.

Ja jau terminologi negrib godam darīt darbu, ko paši uzņēmušies, tad tiem, kas nevēlas savu valodu kropļot, atliek vienīgi apkalpoties pašiem.

Vairoties no kroplā savārstījuma “lejupielādēt”, dažs nesmādē pat krievismu “nokačāt”. Grūti pateikt, kuŗš no abiem nevārdiem briesmīgāks.

Tīmekļa diskusijās kāds iesaka variantu “novilkt”. Kā ekvivalents vārdam download tas derētu. Bet “vilkt” apzīmē tikai uz sevi vērstu darbību. Kā tad lai tulko upload? Te iesaka vārdu “uzstumt”. Bet ir tomēr vēlams, lai abi šie termini arī latviešu valodā būtu vienas saknes. Turklāt vajadzīgi arī atbilstoši lietvārdi. Ar downloads nozīmi derētu “novilkumu” vārds. Bet kā lai tad tulko uploads?

Meklējamie termini gribot negribot būs metaforiski (tādi tie ir jau angļu valodā). Tā kā runa ir par gluži jauniem jēdzieniem, kuŗiem latviešu valodā nekādu apzīmējumu nekad nav bijis, tad pirmais un vienkāršākais, ko varam darīt, ir angļu terminu tieši tulkot. Nu, tā jau ir rīkojies arī nevārda “lejupielādēt” autors – bet ar kādu fainomenālu “erudīciju” un “meistarību”: trīs kļūdas vienā vārdā!

Dažs teiks: iekam kritizē, izdari labāk! – Ar vislielāko prieku! Sliktāk izdarīt gan nemaz vairs nevar, bet raudzīsim to izdarīt, cik labi spēdami!

To load latviski ir “kraut”. Darbības virzienu lejup izsaka priedēklis no-, bet virzienu augšup – uz-. Tā nu esam tikuši pie ērtiem un nevainojamiem vārdiem “nokraut” un “uzkraut”.

Vajaga mums vēl attiecīgu lietvārdu. Blakus verbam “kraut” mums ir tās pašas saknes lietvārds “krava”. Tā nu nokrautas jeb pašlaik lejā kraujamas datnes var būt nokravas (downloads), bet uzkrautas jeb pašlaik augšā kraujamas datnes – uzkravas (uploads).

Vai šiem terminiem ir cerības ieviesties? To es nevaru ne paredzēt, nedz ietekmēt. Esmu tikai gribējis parādīt vēl vienu piemēru, kā mēs varētu tikt pie ērtiem un pareiziem terminiem, ja mēs savu valodu nevis kropļotu, bet gan godprātīgi un bijīgi izmantotu tās veiklos un bagātīgos izteiksmes līdzekļus.

Pie viena gribētos gauži lūgt, lai tie cilvēki, kas mūsu valstī ir uzņēmušies atbildību par terminoloģiju, turpmāk pasargā mūsu valodu no nejēgu un chaltūristu darinājumiem – protams, ja vien viņi paši tādi nav…

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Vai tad nevarētu izmantot vārdus “nolādēt/uzlādēt”, kuri, gan pietiekoši latviski, gan gramatiski pareizi veidoti, gan norāda virzienu, jo “nokraut/uzkraut” šajā kontekstā, liekas, skan stipri brutāli.

  2. Kāpēc ne “atlādēt”, varbūt “aizlādēt”?

  3. Gaidu krtuvi…

  4. Piekrjiitu. Ir veel cjiti vaardji laboojami. Mobiilais telefoons arjii dijlljetantu-terrjminoloogu krjoplis. Mobiilais – kustiigs. Teelefoons -taalaa skana. Taalrjunis nav labskaniigs vaards, jo runa ar taalumu slikti kopojas – taalaa var vieniigi kliegt, jo runaajot taapat nedzird. Kustiigais taalskanis – luuk, cik vienjkarshji ieguustam eertu vaarjdu. Zvaniit ar kustiigo taalskani ir neliteraari, jo ir liidziiba ar krievu zvonjitj. Taa vietaa ieteiktu lietaat latviskjo un eerto verbu saukt jeb izsaukt, jo iz ar saukt labpraat kopojas. Izsaukt arj kustiigo taalskani un taalskanja ieriici ik dienas piekraut, lai pietiek straavas kraatuvee. Luuk, cik skaniiga valoda!

  5. Māca valodu, bet lieto vārdu “verbs”. Kas tas tāds par vārdu???? Pirms mācīt valodu, varbūt pašam rakstītājam it vērts to iemācīties. Šis tekstiņš nav līdz galam izlasāms tieši kroplās valodas dēļ.

  6. Atspējot, atiestatīt.
    Angļu valodas vārdnīcu paņemiet, tur atradīsiet vienam vārdam n-tās nozīmes atkarībā no konteksta. Mums arī no tā nav jābaidās. Afrī vārdam “lādēt” var būt daudzas nozīmes. Tie jaunsarinājumi ir briesmīgi tad, kad nekā nevari saprast, ko tas īsti nozīmē. Kas ir atspējot? Nesaprotu.

  7. Uzlādēt, ielādēt

  8. Tas vārds lādēt tiešām skan nejēdzīgi! Vai tad nevar sacīt , informāciju ierakstīt, izrakstīt? Mēs taču sakām, ierakstīt diskā, ierakstīt atmiņas kartē utt.

    • Izrakstiit shajaa gadiijumaa jau ir aiznjemts, jo latvieshiem saistaas ar “izrakst karja karodzin'”. Arii ierakstiit ir paaraak daudznoziimiigs verbs, ta vietaa ieteiktu padomaat par specifiiskajiem: iebliezt, iekapaat, iebelzt, ieshaut, ieliidinaat un izraut, izvilkt, izkapaat, iztaskjiit, izruuniit vai iztriekt. Iekapaat datus kartee un izbliezt atkal aaraa buutu daudz veilsmiigaaks risinaajums.

  9. ..apstākļa vārdi kopojas ar verbiem..
    ak jel!
    Šitam dundukam derētu ar mani ieplenkt pa kādam alam, es tam parādītu, kas ir latviešu valoda.

  10. Kopš kura laika priedēklis un darbības vārds veido salikteni?

  11. lejuplādet jau ir progress. standartā visi vienmer prasa “kur nolādet”uz ko vienmer atbildu ka nolādet pie zilā kalna martas var

  12. Pilnīgas muļķības izmantot jau esošas vārdu formas. ” Nokraut :Uzkraut” var visu ko un visur kur, un lietot šos vārdus bez paskaidrojošiem vārdiem nevar, lai būtu saprotams par ko ir runa. Toties ”augšuplādēt, lejuplādēt” nozīme (starp citu -ie- gan nevajadzētu lietot) ir viegli saprotama un attiecināma uz noteiktu darbību ar datiem elektroniskajās ierīcēs.

    • Vismazj trjiis kljuudas jums. Izmantot nav labskaniigs vaards, jo atgaadina mantoshanu, it kaa kaads nomirjis buutu un peec bediishanas manta jaadala. Labaak lietaat vaardu “lietaat”.Arii elektronikas vietaa nediletantiskaak buutu izlietaat nounu straava jeb straavas ieriices. Arii dati ir nelatvisks un buutu aizstataams ar latvisko ” dazhnedazhaadas zinjas”.

      • Un ieriices arii iz kropls termiins, mees tachu neteicam “labieriices”, bet gan ” labieriiciibas”. Taatad, noapaljojot un sakopojot: attiecinaajot uz dazhnedazhaadaam zinjaam straavas ieriiciibaas. Mums ir tik veikli un atjautiigi valodas liidzeklji, ka tikai alojoshs ljauzhs (cilveeks kopojas ar krievu chelovek) lietaa sveshnounus un sveshverbus. Ceru, ka esat ne tik alojoshs un njemsat pamaaciibu veeraa (nevis nenjemsat galvaa, kas arii kopojas ar krievu golova).

  13. Mani varianti:
    1. Iesūknēt;
    2. Atsūknēt jeb nosūknēt.

  14. Bet kā jums patīk vārdiņš “atspējot”? Un ko tas nozīmē latviski?

  15. Interesanti gan skan. Es uzkrāvu šo rakstu, es nokrāvu grāmatu, mana uzkrautā informācija, es uzkrauju pielikumu, es nokrauju filmu. Varbūt.

  16. Es uzkrauju šim rakstam.

  17. I. Zemzara kungs neievēro latviešu valodas pareizrakstības normas. Diez vai J. Endzelīns priecātos par šādu rīcību. Ja mīkstā ŗ lietošanai ir vēl kāds pamats latviešu valodā, tad ch – pilnīgs svešķermenis. Tāds pats kā x vai y. Ir pieņemti (un sen) jauni noteikumi. Tie var patikt vai nepatikt, bet, kamēr nav mainīti, ir jāievēro.
    Var piekrist, ka rakstā minētie apzīmējumi nav tie labākie, bet nokraut/uzkraut izmantojums ir vēl sliktāks.

  18. Ingmārs Zemzaris ir DILETANTS. Tikai Beinertes k-dzes ezotēriskā jūsma neļauj to ieraudzīt.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+