Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
28. maijs, 2014
Drukāt

Liepājas muzejam dāvina scenogrāfa Ēvalda Dajevska mantojumu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Trešdien, 28. maijā, plkst. 17 Liepājas muzejā izstādes “Māksla, vieta un identitāte” atklāšanā tiks parakstīts dāvinājuma līgums par latviešu gleznotāja un scenogrāfa Ēvalda Dajevska (1914–1990) radošā mantojuma nodošanu Liepājas muzejam, stāsta muzeja direktore Dace Kārkla.

Mākslinieka dēls Pēteris Dajevskis Liepājas muzeja mākslas krājuma papildināšanai dāvinās tēva gleznas, izrāžu kostīmu un skatuves ietērpu metus, skices, kas galvenokārt tapušas Vācijā un ASV. Pēteris Dajevskis īsteno tēva vēlēšanos, lai viņa darbi tiktu saglabāti kā viens vesels kopums.
Kolekcijas papildināšanai aptuveni 20 Ēvalda Dajevska skatuves meti un gleznas nākušas arī no citām privātkolekcijām ASV, tai skaitā no Nacionāla teātra aktrises Hildas Princes Uršteinas, Amerikas Latviešu teātra aktiera un administratora Kārļa Ķuzuļa, no Olgas Zariņas Vašingtonā, Valdas Lēvenšteinas Kolorado un Lidijas Bāliņas Ņujorkā.

Ceturtdien, 29. maijā, Liepājas muzejā notiks starptautiska zinātniska konference “Māksla, vieta un identitāte: vakar šodien un rīt”, kas veltīta mākslinieka Ēvalda Dajevska 100. jubilejai. Konferences mērķis ir novērtēt un apzināt Ēvalda Dajevska radošā mantojuma kultūrvēsturisko un māksliniecisko nozīmi.

P. Dajevskis konferencē uzstāsies ar referātu “Mans scenogrāfs. Mana tēva dzīve un māksla trīs cēlienos”. Virdžīnijas Universitātes dekāne, emeritētā profesore Dr. Maruta Lietiņa-Ray runās par Ēvaldu Dajevski Mērbekas teātra kontekstā un latviešu identitāti Vācijā.

Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Tekstilmākslas kolekcijas glabātāja Rūta Rinka savā referātā raksturos vienu no Ēvalda Dajevska skolotājiem – Ansi Cīruli kā latviešu identitātes veidotāju. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītāja Mārgita Mantiņa atklās Ēvalda Dajevska radošo darbu un profesionālo vidi Liepājas periodā.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētnieces Māras Zirnītes referāts veltīts Ēvalda Dajevska gleznu likteņu skaidrošanai. Mākslas vēsturniece, Amerikas latviešu Apvienības Kultūras nozares vadītāja, Klinklāva mākslas galerijas direktores Garezerā, Mičigānas štatā, ASV Līga Ejupe raksturos Ēvalda Dajevska radošo darbību Amerikas Savienotajās Valstīs.
Konferences noslēgumā mākslas zinātniece, Rīgas mākslas telpas izstāžu kuratore Inga Šteimane runās par identitātes jautājumiem latviešu mūsdienu mākslā.

Ēvalds Dajevskis (1914-1990) dzīvoja starp diviem vēsturiskiem divdesmitā gadsimta pavērsiena punktiem – Pirmā pasaules kara sākumu 1914. gada augustā un Padomju savienības sabrukumu, kad Latvija atguva savu neatkarību.

Lai arī gleznotājs nav dzimis Liepājā, Ēvalds Dajevskis, vienmēr ar lepnumu teicis, ka esot liepājnieks, jo Liepāja ir vieta, kur izveidojās mākslinieka radošās personības pamati. Tas notika, mācoties Liepājas mākslas vidusskolā, kur viņa pedagogi bija Jānis Sudmalis, Hermanis Aplociņš, Nora Drapče, bet Liepājas teātrī bija iespēja papildināt savas prasmes pie dekoratora Artūra Baumaņa. Laikā no 1940. līdz 1944. gadam Ēvalds Dajevskis strādāja Liepājas teātrī.

Kā liela autoritāte mākslinieka dzīvē minams arī Ansis Cīrulis, kuru savukārt vienoja garīga tuvība un draudzība ar Jāni Sudmali.

Pēc Otrā pasaules kara Ēvalds Dajevskis strādāja kā scenogrāfs un gleznotājs pēckara Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kas Ēvaldu Dajevski iedvesmoja, bet Ņujorka pilnīgi pārņēma savā varā. Tomēr pat darbs Brodvejā un Linkolna centrā neliek aizmirst latviešu teātri, kas ir Ēvalda Dajevska lielā mīlestība. Viņš ASV veidojis dekorācijas vairāk nekā 20 latviešu lugām.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+