Mobilā versija
+16.5°C
Meldra, Meldris, Melisa
Ceturtdiena, 20. jūlijs, 2017
6. jūnijs, 2017
Drukāt

Maijas Tabakas krāšņums “Arsenālā”

Publicitātes (Normunda Brasliņa) fotoPublicitātes (Normunda Brasliņa) foto

Maija Tabaka. "Ģimenes koncerts". 1980. Audekls, eļļa. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcija.

Piektdien, 9. jūnijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” tiks atvērta vērienīga izstāde “Maija Tabaka un Rietumberlīne” (kuratore Ivonna Veiherte), kurā redzēsim mākslinieces 70. gadu beigās Rietumberlīnē tapušās gleznas.

Ar gleznotāju tiekamies viņas mājās Lielupē, kur dārzā zied ābeles un Jelgavā dzimusī māksliniece šeit dzīvo kopš pagājušā gadsimta 50. gadu sākuma. Mūsu sarunai ievirzoties par gleznu likteni vispār, Maija Tabaka teic – esot jau žēl, ka gleznas aizceļo, īpaši, ja nezināmā virzienā: “Man sāp par tiem darbiem, kas Latvijai zuduši, jo gleznas 90. gadu sākumā negodīgi darboņi izkrāpa no Latvijas māksliniekiem, par sīknaudu dabūja un nezin kur aizveda, pārdeva pasaulē lielajās izsolēs. Arī man zuda darbi, kurus uzskatu par vērtību.” Tāpēc viņa vienmēr un joprojām uzsver, ka Latvijai vajag savas mākslas krātuves. Arī tagad esot mazliet žēl, ja glezna aizceļo, griboties pašai ar savu darbu vēl “parunāties”, taču ilgi viņa savām gleznām “virsū nesēžot”. Atšķirībā no padomju žņaugiem un nerakstītām prasībām tagad, mākslinieciskās brīvības laikos, pēc Maijas Tabakas domām, daudz kas atkarīgs no paša mākslinieka personības. Protams, jūt brīvības izmantojumu mākslā, tikai glezniecība esot tāda lieta, kuru var uzskatīt par vecmodīgu, secinājusi Maija Tabaka, tas esot tāpat kā ar klasisko mūziku, kam jāiztur liela konkurence ar vieglākiem žanriem. Jautāta, no kurienes viņai spilgto krāsu izjūta, māksliniece teic – no Dieva. Kaut arī viņa nav pedagoģe, izrādās, daudzi vecāki veduši pie mākslinieces savus bērnus, rādījuši viņu darbus, lai māksliniece pateiktu, ir mazajam talants vai ne. Maija Tabaka nekad nevienam nav teikusi – nē, nav –, bet tikai retajam dzīvē tas īsti atklājies. “Iemācīt vilkt līnijas jau var vai ikvienam, bet krāsu izjūta – tā no Dieva.”

Savulaik Maijas Tabakas spilgtums bijis tik atšķirīgs, ka viņa pat izslēgta no Mākslas akadēmijas. Cits salūztu, bet viņa savu ceļu turpināja vēl jaudīgāk. Kur noslēpums? “Visa lieta rutīnā. Vai nu cilvēks mīl darbu, vai arī ne. Man visu mūžu paticis gleznot un patīk joprojām, tikai nevaru kā viens otrs strādāt veikli, man tas iet lēni.” Kopš vairs nav savulaik Ineses Riņķes vadītās “Rīgas galerijas”, kuras slēgšanu Maija Tabaka uzlūko kā lielu zaudējumu, viņa sadarbojas ar galeriju “Daugava”, kur izstāde arī ar viņas jaunākiem darbiem atvērta kopš 1. jūnija.

Interesanti, ka mākslā atveidota arī pati Maija Tabaka. Viņu kaut kā vairāk ieraudzījuši tēlnieki – piemēram, Igors Vasiļjevs. Jautāta, kurā darbā viņa sevi sajūt vislabāk, Maija Tabaka teic, ka patīkot, kā veidojusi Arta Dumpe – pusabstraktā profilā.

Pievienot komentāru

Koncerts, pēc kura zināsim Dziesmu svētku "Zvaigžņu ceļā" likteniPiektdien, 21. jūlijā, plkst. 21 Bastejkalnā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs iepazīties ar Simtgades Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā" repertuāru Rīgas pilsētas kolektīvu izpildījumā.
Draugiem Facebook Twitter Google+