Mobilā versija
+6.2°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
3. augusts, 2014
Drukāt

Māra Libeka: Tik nevainojamas kā rasas lāse, tik tīras kā debess (3)

Foto - Fotolia.comFoto - Fotolia.com

Valsts kanceleja ir izstrādājusi instrukciju, kurā uzskaitīti kritēriji, kādi būs jāievēro valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasē, sākot ar 2016. gadu. Kā viens no galvenajiem tiek minēta nevainojama reputācija. Valdes vai padomes locekļa kandidātu nevarēšot uzskatīt par personu ar nevainojamu reputāciju, ja tā personīgā rīcība vai līdzšinējā profesionālā darbība radīs pamatotas šaubas par personas spēju nodrošināt savas darbības objektivitāti un neitralitāti, īstenojot uzņēmuma pārvaldību.

Skaisti skan. Ikreiz, kad tiek meklēti cilvēki konkursa kārtībā atbildīgiem amatiem, nevainojama reputācija ir kā šablons. Nu, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atlasē nevainojamākais, godīgākais, apņēmīgākais un principiālākais izrādījās Jaroslavs Streļčenoks, kuru tagad grib atzīt kā nepiemērotu amatam. Tā sauktie nozares profesionāļi, kuri piedalījās vērtēšanā, izvairās par to runāt.

Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Vienotība”) mums stāsta, ka jaunās padomes no vecajām atšķiršoties kā diena pret nakti. Vienīgais kopīgais tām būšot vārds “padome” un tas, ka tajās strādās cilvēki, nevis citplanētieši. Deputāte apgalvo, ka padomēs vairs nenokļūšot partijām pietuvināti cilvēki, kuriem bieži vien nebija nekādas saistības ne ar konkrēto jomu, ne uzņēmējdarbības vadību, arī algas vairs nebūšot nesamērīgi lielas. Lai nebūtu jārunā par to, kā to nodrošināt, Z. Kalniņa- Lukaševica, kura īsi pirms Saeimas vasaras brīvdienām ziņoja par jauno Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu, bīdīja to cauri otrajam lasījumam trieciena tempā jeb faktiski bez debatēm.

Valsts kanceleja sola, ka izvēlēsies nevainojamākos, profesionālākos cilvēkus, savukārt likumprojekta bīdītāji ne ar pušplēstu vārdu nepiemin, ka šo cēlo mērķi var aizēnot likumprojekta pretrunīgie panti. Ministrija, kas būs attiecīgā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja, izveidos nominācijas komisiju, kuras uzdevums būs izvērtēt valdes vai padomes locekļu kandidātus un, ja nepieciešams, pieaicinās neatkarīgus ekspertus un novērotājus ar padomdevēja tiesībām.

Ja valdē vai padomē vajadzēs dabūt, piemēram, kādu bez darba palikušu partijas biedru, caurkritušo deputātu, tad to varēs izdarīt bez liekas nopūlēšanās, jo likumprojekts dod kapitāldaļu turētājam jeb attiecīgajam ministram tiesības noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus, lai ieliktu savējos. Kā zināms, pamatotu argumentāciju var vienmēr atrast, īpaši, ja iekārtojamā persona ir vienā partijā ar attiecīgo ministru. Atcerēsimies kaut vai bijušā premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) biroja vadītājas Olitas Augustovskas iebīdīšanu lidostas “Rīga” valdē vai Reformu partijas valdes priekšsēdētāja vietnieces Sandras Sondores- Kukules nodrošināšanu ar amatu Ventspils brīvostas valdē.

Jaunais likumprojekts neparedz kritērijus ne valdes, ne arī padomes locekļu atalgojumam. To regulēšot Ministru kabineta izdotie noteikumi, taču, kā rāda iepriekšējā pieredze, tos var izvērst, kā grib. Atgādināšu, ka Valda Dombrovska vadītā valdība 2012. gadā pieņēma grozījumus MK noteikumos, atļaujot lielo valsts uzņēmumu vadītājiem apvienot amatus un saņemt līdz pat trim reizēm lielākas algas nekā iepriekš. Vairāki lielo valsts uzņēmumu vadītāji izmantoja šo iespēju un gada beigās sev un saviem kolēģiem valdēs piešķīra ievērojami lielākas algas – līdz pat 8500 latiem mēnesī. Iespējams, ka cilvēki to bija pelnījuši, taču tādus lēmumus nevar pieņemt, neizvērtējot reālo situāciju valsts kapitālsabiedrībās.

Likumā ir jāiestrādā visi galvenie pamatprincipi, bet MK noteikumos – procesuālā kārtība. Ja tas nav izdarīts, tad paveras visplašākās iespējas izveicīgiem ministriem un viņiem pietuvinātajiem ļaudīm. Toties likumprojektā nav aizmirsts ierakstīt, ka valdes locekļa gada prēmija nedrīkst pārsniegt četru mēneša atlīdzību. Ja alga būs atbilstoša attiecīgajā nozarē strādājošo algai Eiropā, nevis ņemot vērā Latvijas iespējas, tad nav grūti iedomāties šos prēmiju apmērus un atalgojuma atšķirību, piemēram, starp valdes, padomes pārstāvjiem un medicīnisko personālu kaut vai valsts kapitālsabiedrībās – lielajās slimnīcās.

Z. Kalniņa-Lukaševica norāda, ka likumprojektam esot veltītas bezgalīgi daudzas stundas darba grupā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Viņa atsaucas uz OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vēstuli, kura ir adresēta ekonomikas ministram un kurā norādīts, ja valsts nespēj sadūšoties un labi pārvaldīt savus uzņēmumus, tad tas nozīmē, ka ir nepieciešama uzraudzība pār valdi jeb direktoriem. “Tad mums neredzēt dalību OECD nekad – ne tuvākajā laikā, ne arī vēlāk. Neredzēt, kā savas ausis mēs neredzam,” deputāte brīdina kolēģus Saeimā.

OECD jau neprasīs, cik cērpamu aitiņu jums vajag, lai atsvērtu vienu barotu vērsi. Pietiks ar to, ka pastāstīs, ka valdes un padomes Latvijā ir tik nevainojamas kā rasas lāse, tik tīras kā debess.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jebkurā uzņēmumā pietiek ar direktoru,galveno inženieri , ekonomistu un grāmatvedi.

  2. Nevis debesis, bet zīdaņa asara!i

  3. Kā tajā dziesmā... Atbildēt

    Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala….
    Bija kalvīši, lemburģīši, buldozerīši, tagad būs zatlerīši..

Atis Klimovičs: Spēka avots – ukraiņu sievietes (17)Bez pārspīlējuma var teikt, ka ukraiņi augstu novērtējuši Latvijas līdzjūtību un atbalstu
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai piekrītat organizācijas "Reportieri bez robežām" secinājumam par preses brīvības mazināšanos Latvijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+