Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. novembris, 2016
Drukāt

Nacionālā enciklopēdija jāatver 2018. gada beigās (4)

Foto - Austra Helēna Žaggere/LETAFoto - Austra Helēna Žaggere/LETA

Nacionālās enciklopēdijas veidošanai līdz 2018. gadam valsts budžets paredz ik gadu atvēlēt 200 000 eiro. Apmēram puse no summas domāta piecu redakcijas darbinieku algām, pārējais – šķirkļu autoru honorāriem un citiem mērķiem. Attēlā enciklopēdijas redaktores Santa Jērāne (no kreisās) un Astrīda Iltnere, kā arī galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas (NE) elektroniskā versija un arī Latvijai veltītais drukātais sējums, ja vien pēdējam tiks iedalīti līdzekļi, tiks nodoti lasītājiem 2018. gada beigās, informēja NE galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Latvijas Nacionālā enciklopēdija ir viens no Latvijas valstiskuma simtgades pamatprojektiem. Stāstot par projekta attīstību, Ščerbin­skis pieļauj, ka lasītājam enciklopēdijas tapšanas proces var šķist garlaicīgs, jo “nav aizraujošs, Holivudas sižetu cienīgs”, taču tas ir svarīgs, pakāpenisks darbs. NE redakcijas organizatoriskā struktūra ir izveidota, un tāpat jau darbojas satura veidošanas sistēma. Šobrīd sagatavots ap 300 – 400 šķirkļu. To skaits pamazām, ar katru dienu aug. NE zinātniskajā redkolēģijā ir 55 dažādu jomu speciālisti (šie zinātnieki strādā brīvprātīgi, algu par to nesaņemot). Šobrīd un arī nākamgad būtiskākais uzdevums būs ilustrāciju avotu meklēšana, to autortiesības, līgumu slēgšana: “Arī tam mums jāizveido sistēma, jo nepieciešamo ilustrāciju apjoms ir milzīgs. Attiecībā uz ilustrācijām pirmais iepirkums, ko veiksim, būs kartes.” Nākamais būs fotogrāfiju jautājums.

Pēc ieceres, 2017. gada beigās vai 2018. gada sākumā jāpabeidz NE elektroniskās versijas publiskās vides veidošana, tas ir tas, kādu enciklopēdiju un tās šķirkļus datora ekrānā ieraudzīs lasītājs – gan mākslinieciski, gan tehnoloģiski. Pētot citu valstu un mūsu pašu bibliotēku pieredzi, secināts, ka elektroniskās enciklopēdijas gadījumā lasītāju vajadzības faktiski ir ļoti vienkāršas: “Var salikt neskaitāmas ekstras, bet 90% lasītāju izmantos tikai parasto meklēšanu, jo tā arī ir galvenā funkcija.” Idejas līmenī skaidrs, ka meklēšana būs dažādu veidu, būs arī iespējas pārlūkot jaunākos šķirkļus, jaunākās ilustrācijas. Ščerbinskis uzsver, ka šķirkļi top pēc vienas shēmas, taču saturu un vajadzīgās ilustrācijas noteiks autors. Protams, speciālistu redkolēģija uzraudzīs procesu: “Mēs paši pēc iespējas maz jauksimies saturā. Mēs tikai rediģēsim, kārtosim formālo pusi un “iepakosim”.”

Enciklopēdijas veidošanai līdz 2018. gadam valsts budžets paredz ik gadu atvēlēt 200 000 eiro (2017. gadā 250 000 eiro). Apmēram puse no summas domāta piecu redakcijas darbinieku algām, pārējais šķirkļu autoru honorāriem un citiem mērķiem. Drukātā sējuma tapšana gan prasīs papildu līdzekļus, un, kaut arī vēl nav skaidrības, vai tādi radīsies, NE redakcija jau sagatavojusi un redkolēģijā saskaņojusi saturu Latvijai veltītajam drukātajam sējumam. Tajā būs ap 800 lappušu. Autoriem pasūtītie raksti jānodod, vēlākais, nākamā gada pavasarī. Fundamentālajā sējumā būs nodaļas, veltītas vēsturei, valsts iekārtai un pārvaldei, dabai un dabas resursiem, reliģijām, ģeogrāfijai, iedzīvotājiem, robežām, tautsaimniecībai, kultūrai, zinātnei, sociālajai jomai, izglītībai un vēl daudzas citas. Plānā ir arī tāda nodaļa kā “Brīvā laika nodarbošanās”, kas aprakstīs Latvijas iedzīvotāju vaļaspriekus no filatēlijas līdz slēpņošanai jeb geokešingam un putnu vērošanai. Jauna lieta būs dabas hronoloģija, tas ir, situācijas attīstība Latvijas dabā – kad kādas sugas parādās, kad izzūd un tamlīdzīgi. Ščerbinskis atzīmē, ka NE Latvijas sējums parādīs to ainu, kāda nozarēs pastāv mūsdienās: “Latvijas sējuma jēga ir būt par zināmu dokumentālu avotu mūsu laikmetam. Tāpēc mēģinām aptvert visas jomas.” Un, ja nu finansējuma tomēr nebūs? “Tas darbs jebkurā gadījumā nebūs velts. Pat tad, ja līdzekļu nebūs, sagatavotie raksti derēs elektroniskajai versijai,” šādu variantu apdomājis NE galvenais redaktors. Tomēr jācer, ka 2018. gada noslēgumu sagaidīsim gan ar drukāto NE sējumu, gan enciklopēdijas elektronisko versiju.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. gadiem ilga algas saņemšana Atbildēt

    par praktiski neko, jo enciklopedijas papira izdevumos ir pabiezā slānī un 99% būs rakstits tieši tas pats lidz pedejam kommatam, nu kautko uzfrišinās, apvienos no dažādām drukātajam versijām vienā….. tas noteikti nav darbs ko gadiem ilgi darit tādam lērumam ļaužu par tādu naudu. bļin par 200 stabiem es viens pats to gada laikā izdaritu, turklat elektronisko versiju var kā vikipedu uzreiz taču izlikt netā, un visu laiku papildināt, tas pirmkart lietotājiem butu labi jo varetu uzreiz lietot vismaz to kas ir, ātri atklātos kļūdas, kas kur nestrādā, ko varetu savlaicigi novērst….un galvenais redz cik padarits cik ne citādi būs kā ar e veselibu, e skolu…. nauda notriekta un rezultāta nav

  2. Cik enciklopēdiju taisīsim? Atbildēt

    Un vai šitā būs tiešām “nacionāla”, jeb tikai padomiska ?

  3. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Varbūt, ka vajadzētu iepriekšpārdošanā pārdot NE Latvijai veltīto sējumu un iegūtos līdzekļus tērēt pirmā, tad, to pārdot iepriekšpārdošanā, nākošam sējumam un tā līdz uzvarai?
    Neticu, ka esam tik nevarīgi, ka kopā ar valsti nespējam izdot NE?! Te atkal jāpiemin mūsu bāleliņi. Nu jau daudzus gadus Ziemsvētkos braucu uz Tartu pabaudīt kaimiņu svētku noskaņojumu un man, bez svētku tirdziņa, viena no “naglām” ir grāmatnīcas. Neprotu igauņu valodu, tomēr ar interesi aplūkoju viņu veikumu un ar skaudību redzu, ka lēnie igauņi ir tikuši jau līdz …? burtam. Līdz kādam, to noskaidrošu. Iepriekšējos svētkos bija 13. sējums un “K” vai “L”. Ja tauta sevi ciena, tad VAR! Nebūsim “lepni” un arī šoreiz mācīsimies no labiem piemēriem!!!

  4. Vēlu projektam veiksmi, jo īpaši tā elektroniskajai versijai, jo patlaban ziņas nereti nākas meklēt pirmās Latvijas valsts un padomju laika publikācijās. Ļoti ceru, ka Nacionālā Enciklopēdija tiks arī korekti un mūsdienīgi maketēta, kā tas šāda līmeņa izdevumam pieklājas, lai neatkārtotu grafiskā dizaina trūkumus, kādi redzami Latvijas Zinātņu akadēmijas 2013.gada izdevumā ‘Latvieši un Latvija’.

Draugiem Facebook Twitter Google+