Mobilā versija
Brīdinājums -1.0°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
31. augusts, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Vardarbība pret bērniem jāsoda pēc visbargākajiem pantiem, nepieļaujot atlaides (3)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Ilustratīvs foto

Skatoties tālrādes sižetus no Itālijas un Grieķijas, kurp gandrīz katru dienu pāri Vidusjūrai no Āfrikas dažādos peldlīdzekļos atkuģo arvien jauni bēgļu tūkstoši, neviļus mostas sajūta, ka līdzās savas kailās dzīvības glābjošajiem pievienojusies svelmainā kontinenta tautu pārceļošanas straume. Tās tērce jau tuvākajā laikā sasniegs arī Latviju, kur sabiedrība neslēpj bažas, ka citā kultūrā sakņotajiem bēgļiem varētu izrādīties mums nepieņemama attieksme pret darba tikumu, kārtību, šejienes paražām un likumiem. Nav šaubu, ka dažos leņķos skatījums atšķirsies. Taču, lielos vilcienos lēšot, bēgļu iekļaušanās vietējā dzīvē visnotaļ atkarīga no tā, cik augstā mastā paši turam savu galveno vērtību karogu.

Šis karogs diemžēl slīd arvien zemāk un ļoti maz trūkst, lai pilnīgi iekristu dubļos. Ko dod mūsu Dziesmu svētku tradīciju un citu kultūras pērļu glabāšana, ja tai blakus gandrīz netraucēts attīstās un lekni zeļ necilvēku slānis? Jā, atsakot būt politkorekta, meklējot saudzīgāku apzīmējumu seksuālajiem vardarbjiem, kuri savu neķītro dziņu apmierināšanai izmanto arvien mazākus bērnus. Nupat svaigais gadījums Kokneses pusē ir desmit mēnešus veca meitene, bet ārstiem gadījies redzēt arī vēl jaunākus upurus. Par pēdējo runājot, šokē juristu izplūdušie komentāri: ka sodu bardzība pedofilus neaptur, ka papildus jāmeklē citas sviras, ka līdzīgi noziegumi notiek arī citās valstīs, ka… Vēl ciniskāk izklausās mērauklas meklēšana šo necilvēku briesmu darbiem: smagāku likuma pantu piemēros, ja atklāsies bērna izvarošana, citām seksuālajām traumām ir daudz “lētāks cenrādis”. Var izsprukt ar dažām stundām sabiedriskos darbos un piedevām izkaulēt mīkstāku rīksti uz invaliditātes rēķina, kā notika plašu sabiedrības sašutumu radījušajā Liepājas pedofilu prāvā. Nu, lūk – invalīdiem atlaides gan sabiedriskajā transportā, gan seksuālo noziegumu svēršanā!… Runā, ka pēc pārsūdzības minētās lietas jaunajā variantā mazu meiteni gadiem izmantojušo divu necilvēku sods varētu izrādīties vēl maigāks, nekā patlaban piespriestais, ja apstiprināsies tikai (!!!) pavešana netiklībā. Murgs un šausmas, vai ne? Piekrītot likumu piemērošanas loģikai, prāts vienalga atsakās pieņemt bērnu aizskārējiem izrādīto saudzību. Pedofilu tiesām jābūt visbargākajām pēc nāves soda atcelšanas.

Un vienosimies seksuālo varmāku bērniem nodarītā vērtējumā izmantot tiesiskas valsts jēdzienu, pestījot šos necilvēkus. Tiesiska valsts, manuprāt, pirmkārt sargā cilvēkus. Nevis otrādi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. okupācija sagrāva morāli Atbildēt

    Sabiedrības atveseļošanās prasīs 50 gadus, skaitot no okupācijas beigām.

  2. Tas Mozaīkas karogs ir ne tikai acīm, bet arī darbam – tie jaunie tā tiek sagatavoti…Aizliegs, nopietni tiesās, kur ņems jaunos?

  3. Biji pie varas, tad biji liberāliste. Visu izglītību , .., novedād līodz libereālismam! Nekaunīga svētule! Sauksim īstajos vārdos! Tu pirmā esi pie vainas! Tiesāt !

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+