Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. jūnijs, 2016
Drukāt

Tautai negaršo “īstā latvju” rupjmaize. Ko darīt cepējiem? (31)

1. Nepieprasītā Latvijas vizītkarte

1no4
Foto - Uldis GraudiņšFoto - Uldis Graudiņš
UZZIŅA

Pasākumā "Sadarbība" uz atbalstu varēs pretendēt Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupas inovatīvu projektu īstenošanai lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādē, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kas paredz inovatīvos risinājumus nozares līmenī, ievērojami plašāku potenciālo labuma guvēju loku, tēmas aktualitāti, potenciālo pievienoto vērtību un būtiskumu, sekmējot nozaru attīstību kopā ņemot. EIP darba grupas apvienos lauksaimniekus, mežsaimniekus, lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, pārstāvjus no lauksaimniecības, meža īpašnieku vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstiskajām organizācijām vai kooperatīviem, pētniekus (tostarp studentus), uzņēmējus, konsultantus vai citas inovācijās ieinteresētās puses. Šādu EIP darba grupu īstenoto projektu mērķis, apvienojot praktiķu novērojumus un pētnieku zināšanas, ir sniegt risinājumus tiem problēmjautājumiem ražošanā, ar kuriem sastopas lauksaimnieki, attiecīgi projekta rezultātā iegūstot inovatīvu risinājumu, ko iespējams ieviest praksē un kas var sniegt būtisku devumu nozares attīstībai. Tāpat pasākumā būs iespējams pretendēt uz atbalstu, piemēram, konkrēta uzņēmuma sadarbībai ar pētnieku, izstrādājot jaunu produktu, procesu vai tehnoloģiju.

Īsta rudzu maize aizvien ir Latvijas vizītkarte un nosacījums labai veselībai. Pēc sentēvu metodēm ceptā salinātā rudzu rupjmaize 2014. gadā iekļauta ES reģistrā “Garantētā tradicionālā īpatnība”. Mazo ražošanas daudzumu un vēl citu iemeslu dēļ salinātajai rudzu rupjmaizei ikdienā daudz patērētāju tomēr nav. Maizes cepēji cep rudzu rupjmaizi un rudzu saldskābmaizi pēc citām, savām receptēm un secina, ka pēdējos gados rupjmaizei un saldskābmaizei piedāvātie milti zaudē cepamās īpašības. Līdz ar to mainās arīdzan rudzu maizes un saldskābmaizes smarža un garša. “Maizes cepējiem cepšanā ir jāsāk izmantot stabilizētāji. Kviešu miltiem vēl var tos izmantot, rudziem ir sarežģītāk,” teic N. Bomja maiznīcas “Lielezers” maizniekmeistare Lāsma Bome.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka vērš uzmanību, ka Latvijā ļoti daudz saimnieku izvēlas audzēt ražīgās rudzu hibrīdšķirnes, no kurām iegūtie milti, viņasprāt, ir iemesls maizes kvalitātes kritumam. Maiznieki sadarbībā ar pētniekiem un graudu audzētājiem gatavojas veidot modeli, kas rosinātu lauksaimniekus audzēt rudzu populācijas šķirnes graudus jeb tā saucamās līnijšķirnes. Salīdzinājumam – rudzu hibrīdšķirnēm ražība ir 6 – 8 t/ha, populācijas šķirnēm 3,5 – 4 t/ha. Tiesa gan, hibrīdšķirņu audzēšanai ir vajadzīgs lielāks naudas ieguldījums nekā populācijas rudzu šķirnēm, turklāt tās nabadzīgās augsnēs slikti aug. Labas un ļoti labas kvalitātes rudzu maizes patēriņa rosināšana īpaši svarīga ir skolās un bērnudārzos, kur bērni iemācās pareizus ēšanas paradumus.

  1. Nepieprasītā Latvijas vizītkarte
  2. Pēta cepamīpašības
  3. Selekcionāres skatījums
  4. Zemkopības ministrijas piedāvājums

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. Piekrītu tiem, kas saka, ka virsraksts šokē. Cilvēkiem garšo rupjmaize, bet tiešām īsta. Es arī pērku no viena saimnieka- izcila, stāv nedēļu un ilgāk. Par Skauģa ceptuves maizi- sākumā bija laba, bet tas jau sen aizmirsies- nauda un bizness svarīgāks

  2. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Es ēdu tikai maizniekmeistara N. Skauģa cepto īsto rupjmaizi. Ēdu neko virsū nesmērējot vienalga ar ko. Garšīga ir ar medu, biezpienu ar ķimenēm un visu pārējo. Nevienu citu rupjmaizez šķirni nēesmu atradis pat līdzīgu.

  3. sen jau apnikušas Latvijas preču slavināšana it kā ekoloģiski tīras un veselībai ļoti draudzīgas -bet ļautiņi mīļie ŠĪS CENAS agrāk pa importu pārmaksājām baigo naudu ko varēja dabūt tikai pa blatu bet tagad pērku tikai importu jo cenas ir normālas un esmu gan dzīva gan vesela maizi cepu pati importa maizes krāsnī super garšīga sanāk un LĒTA

  4. Kaut kas nepatika, komentāru neļauj ievietot. Pat nesapratu kas .

    • L-avīzē tas process ievelkas. Vai kamēr cenzors izlasa un izlemj? Bieži ilgi jāgaida,kamēr komentārs parādās .Nepacietīgākie spiež pogu atkārtoti un tad izlec raksts dubultā. Sak’ dubults neplīst.

  5. Sākot jau no agras bŗnības šodienas cilvēki, par pensionāriem nerunāsim, ēd pilnu buķeti E vielu. Pie tā esam pieraduši. Tas būtu dabas fenomens, ja cilvēkiem pēkšņi garšotu pārtika bez irdinātājiem, garšas uzlabotājiem, ķīmiskiem konservantiem. Un ja tas tā pēkšņi notiktu, veselības aprūpes biznesam bankrots. Dusta garša arī ir sevišķi nepieciešama.

  6. Man garšo maize, bet daudzus gadus vairs fiziski nevaru to ēst – organisms reaģē uz glutēnu tā, it kā tas būtu vīruss.

    (Daži pētnieki apgalvo, ka iemesls, kāpēc tagad daudziem attīstās alerģiskas reakcijas ar plaša pesticīdu izmantošana)

    Cepiet rupjmaizi no griķu miltiem – es personīgi pirkšu!

  7. Salinātā vai plaucētā, tas ir viens un tas pats. Pareizāk būtu tomēr teikt “salinātā”, jo tas atspoguļo būtību – fermentāciju, kuras rezultātā mīklā rodas cukurs pie mīklas atdzesēšanas. Bez tam pie salināšanas mainās mīklas īpašības, kas maizi padara maigāku, mutei patīkamāku. Salināšana nav vienkāršs process, šķiet, ka pie rūpnieciskas maizes ražošanas tā nav viegli izdarāma, jo pareizi atdzesēt liela apjoma mīklas daudzumu nav vienkārši. Tas arī pie neliela mīklas daudzuma prasa pieredzi un izveicību.

  8. Nezinu, tagad laikam maizi vairs necep, bet “uzpūš” un piebāž ar visādām ķīmijām. Pie tam, maize (ja to tā var saukt) ir ļooooti negaršīga, ļoooti ātri pelē (2 dienas pastāv un met ārā) un protams, cena augsta.

  9. Ķelmēni nez kāpēc māk izcept lielisku rupjmaizi. Lietoju tikai to vai pašceptu sēklu maizi.

  10. Kā tad nu neēdam, ēdam. Baltmaizi vispār uzturā nelietojam. Par kvalitāti gan piekrītu – daudzām vajadzētu atņemt nosaukumu rupjmaize. Mana iecienītākā ir “Ķelmēnu”, bet vecākiem cilvēkiem grūti sakost, viņiem pērku “Liepkalnu” vai “Alberta”.

  11. Nezinu, kas ir salināta maize, bet neprātīgi laba ir Ķelmēnu vienkāršā rupmaize. To tad arī lietāju ikdienu.

  12. ..Tautai negaršo “īstā latvju” rupjmaize.
    Garšo gan . Tikai nosaukums palicis. No īstas rupmaizes vairs nav ne vēsts. Domājiet.

  13. Ko nozīmē tas vārds “salināta”? Tāds pēdējos gados ir parādijies bez skaidrojuma, no kurienes. Tā ir PLAUCEETA? ja plaucēta, man negaršo plauceta, tas tiesa.
    Bet IISTAA rupjā rupjmaize LJOTI garšo. Esmu pārsteigta par tadu virsrakstu.

    • visdrīzak ” salināt” izklausās pēc vecvārda. bet esmu palaidusi garām to brīdi, kad to atdzīvinot tas būtu izskaidrots. vai tā ir plauceta maizīte vai. pēkšni tā parādijas un tad nu uzreiz radio un visur drillēt gudri, bet tā nepastāsta neviens. ka tagad tādu vecvārdu atradām un ņemam lietot.

  14. Īstās Latvijas rudzu maizes – rupjmaizes – sastāvs ir rudzu milti,ūdens un raugs. Un nekādi irdinātāji, skābuma regulētāji, konservanti. Rudzu maize,ko tagad cep,ir tikai tāds izstrādājums ar attālu rudzu maizes garšu. Arī baltmaize ir nedabīgi uzpūsta,bezgaršīga,nevar ar nazi nogriezt šķēli,kur nu vēl apziest.

    • Un arī kviešus rupjmaizei nav jājauc klāt. Kviešu produkti vairākkārt palielina apetīti, un palēnina vielu maiņu – zinātniski pierādīts. No kviešiem cilvēki paliek resni.

    • Nav tiesa, mana vecmāte un vecvecmāte vienmēr majās cepa maizi. Bez rauga!!! To nu gan zinu droši!

  15. Latvijas rudzu maizes -rupjmaizes – sastāvdaļas ir rupjie rudzu milti,raugs un ūdens. Un nekādi irdinātāji,skābuma regulētāji un konservanti. Tā maize,ko tagad cep,lielākoties ir tikai tāds izstrādājums ar attālu rudzu maizes garšu. Arī baltmaize ir uzpūsta un ar izmainītu garšu,ar nazi nevar nogriezt šķēli un kur nu vēl apziest.

  16. Pierobežniece Anna Atbildēt

    Pēc būtības. Nodarbojos ar rudzu audzēšanu kā entuziaste. Uzturu ar rudziem zemes auglību labā stāvoklī. mainu zemes, papuves, zaļinu un sēju tikai rudzus. Kādreiz bija Kaupo. laba šķirnr lābā noturētā zemē. tad dabūju pēdējo sēklu no Čulpan audzētājiem Ziemeļvidzemē. Rakstā nebija minēta šī šķirne. Apzinos to, ka rudzus nevienam nevajag, viņiem cenas nav. Tāpēc audzēju tikai tik, lai zemes uzturētu un sēkla neizzustu.
    jautājumi pēc būtības:
    Kur varu nodot paraugu, lai šo šķirni pārbaudītu, iekļautu audzejamo šķirņu arhīvā/bankā un izmēģinātu.
    Labprāt ar5ī turpmāk izmantošu rudzus augsekā. materiālu labumu negūstu dēl zemās ražības, jo nelietoju nekādus papildmēslojumus. Kas man jādara, kur griesties, lai šo šķirni pārbaudītu un atzītu viņas piemērotību/nepiemērotību maizes cepšanai.
    Varbūt kāds grib pamainīt/dabūt sēklu, varu līdzēt ar pagājušā gada ražu,
    Čulpan ir šķirne, kas noturīga pret veldrēšanos.

  17. Īstās tehnoloģijas pazaudētas, ražotāji grib tikai naudu taisīt.Tāpēc tikai tāda ruptvaimaize vien iznāk.Ir veidi, kā no dažādas kvalitātes miltiem var izcept labu maizi.

  18. Man garšo īsta Latvijas rupjmaize. Vajag tikai zināt, kur to pirkt.

  19. Vai sentēvi arī maizi cepot lietoja irdinātājus, skābuma regulētājus, stabilizētājus, saldinātājus? Kas mūsdienu “sentēvu” maizei piešķir tumši sarkano, pat melno krāsu? Manā bērnībā rupjmaize bija tumši pelēka, bet ne sarkani melna.

  20. Randy, Latvija & BR-Deutschland, €U Atbildēt

    Nu bikinj jau maizi eedam, bet ar vienu kukuliiti nedeeljaa mums, 3 pieaugushiem, pilniigi pietiek. Un jaapieziimee ka lielaako dalju no savas maizes porcijas es izmantoju lai uztaisiitu ‘brokastu ikru maiziites’, kuras, protams, nav iipashi lielas. Protams, maize arii shodien ir viens no paartikas produktiem, un kaa taads arii paliks. Bet tikai ‘viens no’. Bet – bez maizes neviens nav un nebuus badaa, un ar vienu pashu maizi neviens normaali paeedis nebuus. Tas ir taapat kaa ar kartupeljiem.

    • Es teiktu – ari bez labas maizes neviens paēdis nebūs. tapat kā bez kartupaļiem. var ēst salātu lapiņas un kraukšķīšus un oliņas un visu ko brokastīs piem., bet maizes šķēli tomēr vajag. Un kārtīgas, nevis tās vates baltmaizes unsaldinātajiem pārsaldinātās nosacītās rupjmaizes, ko tagad plaši tirgo.

  21. Padoms: cept gardu maizi,nevis saldu glīzdu.

  22. Es kā pārstāju ēst glutēnu, respektīvi visu veidu maizi – gan rupjo, gan graudu, pazudas visas problēmas ar kuņģi. Ko jūs tur esat pieselekcionējuši, kas lai to zina. Bet fakts, ka manā mājā maize ir rets viesis, ja vēl bērns ko ēd no miltiem (pankūkas, piemēram), tad maizi ēd ļoti maz. Tā ka varat ierosināt, ko gribat, bet es uzskatu, ka maizes patēriņš ruks – glutēna nepanesamība nav mīts, bet realitāte.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+