Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. septembris, 2015
Drukāt

Nekonstatē vienu galveno iemeslu skolēnu ģībšanai dziesmu svētkos; norāda uz saspiestību un nepareizu dienas režīmu (8)

Foto-TImurs SubhankulovsFoto-TImurs Subhankulovs

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizācijas izvērtēšanas komisija pēc vairāk nekā mēnesi ilga darba secināja, ka bērnu ģībšanai svētku ģenerālmēģinājuma laikā nav izvirzāms viens konkrēts iemesls.

Kā žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja komisijas vadītāja Evija Papule, bērnu ģībšanu un ģenerālmēģinājuma pārtraukumu izraisīja apstākļu kopums.

No komisijai pieejamās informācijas secināts, ka viens no galvenajiem iemesliem ir nepareiza dienas režīma ievērošana, kā rezultātā radies nogurums. Par labu nav nācis arī silto pusdienu trūkums, kā arī konstatēta dehidratācija. Skolēnu slikto pašsajūtu izraisīja arī krasā gaisa temperatūras maiņa.

Papule norādīja, ka saspiestība estrādē skolēniem radīja stresu, radot panikas lēkmi.

Nākamajos svētkos būs mazāks dalībnieku skaits, kas vienlaicīgi atradīsies estrādē. Papule gan norādīja, ka kopējais svētku dalībnieku skaits nebūšot mazāks. Viņa uzsvēra, ka ir nepieciešams nodrošināt svētkiem atbilstošu, modernu infrastruktūru. Ja svētki notiks Mežaparkā, tad tie varētu būt aptuveni 6000-8000 dalībnieki.

Nākamajos svētkos paredzēts iecelt galveno ārstu, kurš reaģēs uz notiekošo un nepieciešamības gadījumā spēs
sniegt padomu, kā rīkoties.

Plānots pārskatīt arī dalībnieku slodzi, viešot korekcijas koncerta uzbūvē. Svētku noslēguma koncerta uzbūve tika mainīta arī šovasar, reaģējot uz bērnu ģībšanu koncerta ģenerālmēģinājuma laikā.

Apstiprināto gala ziņojumu komisija rīt nodos izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, kura tālāk lems par šī ziņojuma gaitu. Papule norādīja, ka, visticamāk, ziņojums būs publiski pieejams, tomēr tas atkarīgs no ministres lēmuma.

Komisija nevērtēja iespējamos pārkāpumus, kurus varēja pieļaut svētku rīkotāji. Papule aģentūrai LETA skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrijā jaunu komisiju nebūs, bet “ir saprotams, ka izvērtēšana turpināsies un
Valsts izglītības satura centram ir jāveic tālākas darbības, lai arī pieaugušie ievērotu šīs prasības”.

LETA jau ziņoja, ka 11.jūlija vakarā, kad Mežaparka estrādē notika XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus.

Pēc notikušā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile izdeva rīkojumu par komisijas izveidi svētku organizācijas izvērtēšanai. Komisijai jāsniedz secinājumi par aizvadītajiem svētkiem un ierosinājumi turpmāko svētku rīkošanai.

Šodien notika pēdējā komisijas sēde.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ne jau skolēnu Dziesmu un deju svētki notika PIRMO reizi LATVIJAS valsts vēsturē!!! Bet PIRMO reizi gan pie tādas visatļautības un savas vainas noliegšanas. Vispirms katram ir jāsāk ar sevi un it īpaši izlaistajiem skolēniem, kuri ATĻĀVĀS naktīs negulēt ,zinot katras dienas noslogojumu!?! Vecākiem: ja jūs zināt, ka jūsu bērns ir ģībējs, ko LAIDĀT UZ ŠO PASĀKUMU, KUR TIK DAUDZ DARBA ZINOT, ka viņš neizturēs!?? Un ne jau pirmo reizi kāds no šiem noģībušajiem bērniem ģība tieši šajos svētkos agrāk neģībdams!!! Esmu pati bijusi skolēnu Dziesmu un deju svētkos un zinu, KĀ un KAS tur notiek!!! Tikai atšķirība ir tagadējā lielā VISATĻAUTĪBA kaut vai salīdzinājumā ar VIII skolēnu Dziesmu un deju svētkiem!!! BEIDZOT SAPROTIET, KA VISATĻAUTĪBA IR GALVENĀ VAININIECE VISĀS LIKSTĀS!!! Skolotājām tagad audziņāšanā ĻOTI MAZA LOMA!!! Nākotnē brīnumus negaidīsim, iekams KRASI nemainīsies situācija…

  2. Kā būtu, ja reiz beigtu šos ģībšanas stāstus un pastāstītu par pozitīvo, ko bērni guvuši no dziesmu svētkiem, pastāstītu par kādu lauku bērnu, viņa iespaidiem pirmo reizi esot Rīgā un piedaloties latviešiem tik svarīga notikumā. Man zināma astoņgadīga meitenīte visu vasaru staigāja ar dziesmusvētku atribūtiku un viesiem ar lepnumu stāstīja, ka bijusi dziesmusvētkos, ka gājusi gājienā pa Rīgas ielām…
    Bet jūs tik rullējat to ģībšanu…it kā tas būtu svarīgākais….

  3. Kur tad paši vainīgie? Savulaik tajā sociālismā – laikus neapsēja – pavasaris īss un tas vainīgs…un nevis organizatori, plānotāji.

    • Kādus vainīgos jūs gribat, lai nosauc – pustūkstoti pavadošo skolotāju, kas neļāva bērniem gulēt, pavārus, kas nebaroja ar karotīti, diriģentus, kas (ak vai) lika pat dziedāt, horeogrāfus, kas kustināja bērnus, vai varbūt – ūdens piegādātājus, kas katram nepienesa klāt padzērienu? Varbūt tomēt nosauksim arī dalībniekus, kas caurām naktīm ampelējās un pat lietoja alkoholu. Vai tomēr šajā sarakstā neietilpināsim arī jauniešu vecākus, kas nav mācījuši saviem bērniem klausīt pedagogus, ēst piedāvātās maltītes un atbildīgi pieiet dienas režīmam un savai veselībai.

  4. Vairums jauniešu negulēja visas 3 naktis. Daudzi pat uz mēģinājumiem nevarēja aizvilkties, jo sāpēja galva no miega un paģirām. Uz ģenerālmēģinājumu tad saskrēja visi un sākās brīnumi. Un nekādu mazo bērnu, kas nevar par savi atbildēt, tur vispār nebija, Tikai tīņi un jaunieši. Kori sākot ar 5-9 klasēm. Vai katram vajadzēja pielikt aukli? Iespējams, bet viņi jau neklausa, kamēr ir tādi pieaugušie (ieskaitot ministri), kas iestāsta, ka bērni nekad ne pie kā nav vainīgi.

    • …tu esi vienkārši stulbs kretīns.

      • Nevar paredzēt to, ko nevar paredzēt. Un vēl – gadu desmitiem šādi svētki ir bijuši, bet nekad bērniem nav bijusi tāda visatļautība, kā tagad.
        Pat nezinu, kas tagad vispār kādreiz uzņemsies rīkot JEBKO skolu jaunatnei. Vecāki paši ar saviem bērniem netiek galā – bērnus sakož suņi, bērni izkrīt pa logiem un aplejās ar verdošu ūdeni, noslīkst… Bet te – bērnam īslaicīgs vājums, un visi baksta uz pedagogiem un rīkotājiem savus ne tik tīros pirksteļus. Absurds.

  5. Vainīgie izveido pašu vainas “izvērtēšanas” komisiju un loģiskā kārtā konkrētus vainīgos neatrod un nemeklē? Vainīgi 17 mistiski apstākļi, nevis 17 konkrēti ģīmji?

Draugiem Facebook Twitter Google+