×
Mobilā versija
-11.3°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Svētdiena, 25. februāris, 2018
21. decembris, 2017
Drukāt

Nesaimnieciski izmantojot autoparku, valsts gadā zaudē miljonu (4)

Foto - Reinis Inkēns/SaeimaFoto - Reinis Inkēns/Saeima

Saeimas autobāzes īpašumā patlaban ir 76 transporta vienības, no kurām aptuveni trešdaļa jau tagad sniedz transporta pakalpojumus citām valsts iestādēm gan pastāvīgi, gan pēc pieprasījuma (piemēram, Latvijas Valsts prezidenta kancelejai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ārlietu ministrijai, Veselības ministrijai, Tiesībsarga birojam, Ģenerālprokuratūrai u. c.). Deputāti uzskata, ka Saeimas autobāzes resursi ir pietiekami, lai centralizēti apkalpotu arī citas ministrijas un budžeta iestādes. Tomēr tās nevēlas atteikties no saviem "personiskajiem" autoparkiem.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija jau sen ceļ trauksmi par to, ka Latvija ik gadus zaudē vismaz vienu miljonu eiro tādēļ, ka valsts pārvaldes institūcijās nesaimnieciski izmanto autoparku. Šā gada pavasarī deputāti kārtējo reizi vērsās Ministru kabinetā ar konkrētiem priekšlikumiem trūkumu novēršanai. Diemžēl nupat saņemtā valdības atbilde neliecina par ministriju vēlmi savest kārtībā savus autoparkus.

“Izskatās, ka valdībā joprojām nevienam nav īstas vēlmes šo jautājumu sakārtot,” pēc iepazīšanās ar Valsts kancelejas sagatavoto atbildi, pikti secina Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētājs An­dris Bērziņš (ZZS). Gada sākumā viņa vadītā komisija veica apjomīgu pētījumu, kurā atklāja virkni trūkumu valsts iestāžu autoparku apsaimniekošanā.

Pirmkārt, Saeimas deputāti secināja, ka savus autoparkus veido pat tādas iestādes, kam autotransporta pakalpojumi nepieciešami reti, neregulāri vai nelielu attālumu pārvarēšanai. No 140 analizētajām institūcijām 74 iestādēs transportlīdzekļu vidējais nobraukums gadā nepārsniedza 15 000 km (par saimnieciski pamatotu auto izmantošanu komisijas ieskatā varētu runāt, ja tā gadā nobrauc vismaz 30 000 kilometrus).

Otrkārt, vismaz piektā daļa jeb 780 no kopumā 3334 automašīnām, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, tiek nomāta. Pēc komisijas pētījumā iekļautajiem aprēķiniem, ilgtermiņa noma gadā izmaksā aptuveni par 1303 eiro vairāk nekā sava auto iegāde un uzturēšana. Tātad, nomājot 780 automašīnas, valsts zaudē vismaz miljonu eiro ik gadu.

Treškārt, autoparka apsaimniekošana patērē iestādes cilvēkresursus. Turklāt situācijā, kad katra iestāde veido atsevišķu autoparku, tās iepirkumi (transportlīdzekļi, degviela, servisa pakalpojumi u. c.) ir samērā nelieli, tādēļ piegādātāji nav motivēti piedāvāt būtiskas atlaides.

Deviņi uzdevumi valdībai

Šo pētījumu ar visiem parakstītajiem secinājumiem Revīzijas komisija šī gada martā nosūtīja Ministru kabinetam, pievienojot konkrētu veicamo uzdevumu sarakstu: pirmkārt, atteikties no automašīnu iegādes vai pastāvīgas nomas noteiktām valsts iestādēm, kur viena auto nobraukums gadā nepārsniedz 15 000 kilometrus, tā vietā vienojoties ar citām iestādēm (piemēram, Saeimas autobāzi) par autotransporta pakalpojumu izmantošanu.

Otrkārt, samazināt auto skaitu iestādēs, kur automašīnu vidējais gada nobraukums nepārsniedz 30 000 kilometrus.

Treškārt, izvērtēt iespēju centralizēt auto iepirkumus valsts institūcijās.

Ceturtkārt, atteikties no dienesta auto piesaistes konkrētām amatpersonām.

Piektkārt, veikt grozījumus MK instrukcijā “Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība”, uzdodot par pienākumu valsts iestādei pirms auto pirkuma veikt ilgtermiņa ekonomisko izvērtējumu.

Sestkārt, noteikt, ka institūcijām vismaz reizi trijos gados jāizvērtē autoparka noslodzes rādītāji un izdevumi uz katru transportlīdzekli.

Septītkārt, apkopot un izvērtēt līdzšinējos valsts iestāžu izvērtējumus par auto nomu vai iegādi.

Astotkārt, izstrādāt vienotu metodiku, kā valsts pārvaldes iestādēs veicams ekonomiskais izvērtējums par auto iegādi vai nomu.

Devītkārt, reizi divos gados apkopot un iesniegt Revīzijas komisijā informāciju par valsts iestāžu autoparku.

Atbildes vietā – atrakstīšanās

Apzinoties, ka uzdevumu ir daudz, komisija deva valdībai deviņus mēnešus laika to izpildei – līdz šī gada 22. decembrim. Šonedēļ MK sēdē tika apstiprināta premjera Māra Kučinska un Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska parakstīta atbilde komisijai. Diemžēl tā sastāv lielākoties no juridiskas atrunāšanās, kā arī deviņos mēnešos notikušo sanāksmju un sapulču uzskaitījuma, bet gandrīz neviens no Revīzijas komisijas deviņiem konkrētajiem uzdevumiem nav izpildīts vai ir atrasts kāds juridisks iemesls, lai to nepildītu. Piemēram, ierosinājums atteikties no saviem auto un izmantot Saeimas autobāzes pakalpojumus neesot iespējams starpresoru vienošanās ietvarā, jo saskaņā ar Valsts iekārtas likumu šādas vienošanās var slēgt tikai starp ministru pakļautībā esošām iestādēm, bet Saeima tāda nav. Parlamenta autobāzes pakalpojumus ministrija varētu izvēlēties konkursa kārtībā, ja tās piedāvājums būtu saimnieciski izdevīgāks nekā privāto uzņēmēju piedāvājums.

Uzdevums izvērtēt iespēju automašīnas iegādāties centralizēti nav pildīts, tā vietā Citskovskis norāda, ka Iepirkumu uzraudzības birojs nākamgad sagatavošot centralizēti iepērkamo produktu sarakstu.

Aicinājums samazināt automašīnas ar nelielo nobraukumu izpildīts “uz papīra” – VK gluži vienkārši no saraksta izņēmusi auto, kurus objektīvu iemeslu dēļ nav bijis iespējams pietiekami noslogot.

Savukārt atbilde uz aicinājumu izvērtēt iespēju samazināt to amatpersonu skaitu, kurām pienākas dienesta auto, vispār ir birokrātiskās daiļrunības pērle: “Ir veikts amatpersonu grupu izvērtējums, kurām atbilstoši MK rīkojumam Nr. 407 pienākas autotransports dienesta vajadzībām. Nav konstatētas jaunas amata grupas, ar kurām vajadzētu papildināt (izcēlums – red.) minēto sarakstu.” Valsts kancelejas ierēdņu kungi, jums deviņus mēnešus bija jāpēta iespēja šo sarakstu sašaurināt, nevis paplašināt!

 

"Izskatās, ka valdībā joprojām nevienam nav īstas vēlmes šo jautājumu sakārtot," pēc iepazīšanās ar Valsts kancelejas sagatavoto atbildi par valsts iestāžu autoparku, secina Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. "Es būšu slikts Revīzijas komisijas vadītājs, ja to tā atstāšu!" Foto - Evija Trifanova/LETA"Izskatās, ka valdībā joprojām nevienam nav īstas vēlmes šo jautājumu sakārtot," pēc iepazīšanās ar Valsts kancelejas sagatavoto atbildi par valsts iestāžu autoparku, secina Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. "Es būšu slikts Revīzijas komisijas vadītājs, ja to tā atstāšu!" Foto - Evija Trifanova/LETA

Ierēdņus sauks “uz paklāja”

Tādēļ tikai likumsakarīgi, ka Revīzijas komisijas vadītājs Bērziņš ar Valsts kancelejas atbildi nav apmierināts. Juridiskās atrunas, ka ministrijas Saeimas autobāzes pakalpojumus var izmantot tikai konkursa kārtībā, nevis starpresoru sadarbības ceļā, Bērziņš nosauca par pilnīgām muļķībām. “Gan valdība un tās iestādes, gan Saeima ir valsts struktūra. Un iepirkums jārīko tikai tādos gadījumos, ja nepieciešamo preci vai pakalpojumu nevar nodrošināt jau valsts struktūras iekšienē. Piemēram, Saeimu šobrīd apsargā Valsts policijas darbinieki. Būtu neloģiski taisīt iepirkumu cerībā, ka privāta apsardzes firma šo pakalpojumu piedāvās lētāk,” sprieda deputāts. Par citām ministriju atrunām viņš izteicās vēl skarbāk.

“Situāciju ar valsts ie­stāžu autoparkiem kopumā varētu salīdzināt ar nolaistu dzīvokli. Pavasarī mēs to apsekojām, secinājām, ka nepieciešams remonts, un devām uzdevumu celtniekiem. Tagad pēc deviņiem mēnešiem mēs vēlreiz ieejam tajā pašā dzīvoklī un redzam, ka nekas nav izdarīts, tikai vēl vairāk nodrupis. Un es būšu ļoti slikts komisijas vadītājs, ja to tā atstāšu!” Bērziņš jau esot pārrunājis atbildes saturu ar VK vadītāju Citskovski, tuvākajā laikā viņam ieplānota tikšanās arī ar Valsts kontroles pārstāvjiem, bet nākamajā Saeimas sesijā Valsts kancelejas pārstāvji tiks aicināti skaidroties Revīzijas komisijā.

Valsts iestāžu autoparks

2015. gadā 140 valsts pārvaldes institūciju rīcībā kopumā bija 3334 auto. No tiem 780 tika nomāti, 2357 bija īpašumā un 197 – patapinājumā.

 

Auto skaits resoros

Iekšlietas 1019

Zemkopības 806

Izglītības 312

Finanšu 250

VARAM 201

Veselības 158

Labklājības 157

Aizsardzības 148

Tieslietu 130

Kultūras 79

Ekonomikas 40

KNAB 19

Satiksmes 12

Valsts kanceleja 2

PKC 1

 

Izmaksas

Autoparka uzturēšanai valsts institūcijas 2015. gadā kopumā tērējušas 16 661 456 eiro

 

Noslogojums

Kopumā 73 institūcijās automašīnu vidējais nobraukums gadā ir mazāks par 15 000 km, 54 institūcijās tas ir robežās no 15 001 līdz 30 000 km gadā, un tikai 12 institūcijās tas ir lielāks par 30 000 km gadā.

Par ekonomiski lietderīgu autoparka noslodzi tiek uzskatīti gadījumi, kad viens auto gada laikā nobrauc ne mazāk kā 30 000 km.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Personisks un personīgs. Žurnaļugas, atrodiet atšķirību!

  2. Nu kas ir ļimončiks priekš bagātās Latvijas? Mēs te ar šahisti bišķu nodoklīšus pakoriģēsim un silesļautiņu spiedīgākās vajadzības nosegsim ar uzviju! Izpildīsim un pārpildīsim, kā mēdza teikt mūsu garīgie skolotāji …

  3. Naudu mēs joprojām šķērdējam tā, it kā būtu viena no pasaules turīgākajām valstīm, kaut gan patiesībā atpaliekam pat no Eiropas vidējā līmeņa… nerunāju tikai par rakstā minēto – tas notiek daudzās nozarēs…

  4. E s kadu varetu apsaimniekot,labak 7 vietigu.Varetu aizvest seniorus uz 90km attalo novada centru,citadi nekur netiek.Lietosu20 gadus,ja tik ilgi nodzivosu.Apkopi un citus izdevumus segsim no pensijas .Vai nav izdevigs darijums.

Draugiem Facebook Twitter Google+