Mobilā versija
Brīdinājums +5.2°C
Vilnis, Raimonds, Laine
Sestdiena, 29. aprīlis, 2017
21. jūlijs, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Izēdies caur grāmatu, nevis kotlešu kalniem (4)

Foto-LETAFoto-LETA

Pie mums pieklibo konkursu rīkošana. Pēc tiem allaž seko pārmaiņa ar asumiem kā uz tirgus plača, un šoreiz tautas bēdu iemesls ir Nacionālā bibliotēka. Gaismas pils telpās, kur traucējumam dzird vien mušu sīcam gar loga rūti, dēļ publikai atvērtās restorācijas sacēlies trokšņains skandāls. Grāmatu draugi netiek gudri, ar ko nosaukums “Kleever” simbolisks, kas tanī atraktīvs. Vai neesot gana tautisku apzīmējumu, ko rakstīt uz ieejas duravu tāfelītes, kāpēc jāņem tāds, kas izklausās, kā no trejdeviņām zemēm nācis. Englenderu mēlē clever nozīmējot gudrību. Jēgu mēģina dekodēt ar it kā vēsturisku Klīversalas zīmi vai baltvācu klātbūtnes izcelšanu. Pamatotas atbildes, kāpēc no 300 daiļskanīgiem konkursa iesūtījumiem izvēlēts nelatviskākais, nav. Nepamet sajūta, ka izvēle saistās ar baisu noslēpumu vai senu leģendu. Piemēram, ka, cilvēku ķēdē pārceldams grāmatas no vecās uz jauno ēku, toziem nosalis lasītavas darbinieks Klīvers. Bija par plānu ģērbies, pārstiepās, saķēra diloni, iekšķīgu savārgumu, tomēr vilka kājas uz darbu. Tur arī devās aizsaulē, un mollīgākās kolēģes pārnesa pāragri aizgājušo Klīveru no lasāmzāles uzrauga krēsla uz augšstāvu, kur glabājas ēvelskaidām tapsētas mūžamājas LNB garīgā darba darītājiem. Viņa piemiņu godinājuši apakšstāva ēdamzālē.

Vēl iespējams, ka dīvainais vārds mantots no perioda, kad Gaismas pils bija prezidentūras centrālais viesu nams, un ir nodeva Junkera kunga vēlmei pēc eiropeiskā. Cits minējums, ka “Kleever” ir abreviatūra no restorāna pavāru vārdu pirmajiem burtiem vai tādējādi, paslepu no Aspazijas, iemūžināta Raiņa mēnesmeitiņa. Vissliktāk, ja nosaukuma izvēli uzspiedusi izglītības ministre Seile, un nabaga bibliotekāri baidās atzīties.

No otras puses skatot, restorānus mēdz nosaukt personvārdos “Neiburgs” vai “Ozīriss”, kāda vaina, ja piemin kādu baltvācieti. Nacionālajā bibliotēkā vairāk jāuztraucas, vai jaunajā vietā retumus neapgrauž žurkas, vai pa glāžstikliem var jauki tīksmināties par pilsētas skatu. Vecajās biblenēs bija dabūjams tikai vārīts ūdens no tvertnes, jo baroja garu, nevis miesu. Lasīšana ir cilvēka augstākais darbības veids. To labsajūtu, kad viņš izēdies caur grāmatu kaudzi! Bet, ja pirmajā stāvā iezadzies vēdera lustūzis, kur mizo kartupeļus, vāra vistiņas, cep Daugavā vilkta samalta brekša kotletes, čurkstina kupātus, vājākam raksturam uzmanība novēršas sāņus, aizmirstas, ka viņš nācis pabarot smadzenes ar biezpienu un pēc gara gaismas. Ka gribējis apkrauties ar grāmatām un veciem statistikas žurnāliem. Ar labāko no Eiripīda un Vējoņa runu antoloģiju. Ar mazu uz zīdpapīra iespiestu lirikas sējumiņu un biezām marksisma rokasgrāmatām.

Lasītavā pensionēts vēstures skolotājs meklē dzīves jēgu, sātanists izdara kopsavilkumus, darbaļaužu pārstāvis paplašina redzes apvāršņus. Ieklīst pat Vecrīgas students, jo šeit, zināmā mērā caurstaigājamā vietā, kup­lā skaitā pulcējas glītas, seksapīlas augstskolnieces un izskatīgas, fifīgas ģimnāzistes. Viņiem visiem ir diezgan vienalga, kāpēc lejā kafūzis nevalkā “Ex libris” nosaukumu un vai tāds tur vispār ir. Citiem “Kleever” nav ātri aizšķirama lappuse. Aizvainotie sunījas, ka kādu par to noteikti vajagot ietupināt. Mūsu revolucionāri noskaņotās dzejnieces un beletristes spļauj gluži baltu. Ja Nacionālajā lepnumā ietupinātais svešķermenis netiks gāzts, viņas ņemšot galu tumšajā Daugavas dzelmē kā kādreiz kolēģīte Austra Skujiņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. kārklu-vācieši, kārklu-angļi, kārklu-krievi…

    tikai ne latvieši ! …

  2. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Nupat man ienāca prātā ķecerīga doma: Varbūt to restorānu tā arī nosaukt: “Biezputras kalni” vai “Ceļš uz Leiputriju”. Vismaz vācu kokandelmanis Dītrihs Klīvers un latvju čekists Valdis Klīvers viņu mūža dusā netiktu traumēti.
    Te kungs sakās esam pusi mūža nodzīvojis padomju laikā, bet tādu Valdi Klīveru pirmo reizi dzirdot tikai tagad. Esmu pārliecināts, ka vēl jo vairāk arī par Dītrihu Klīveru kungs neko netika dzirdējis, taču tas nedod pamatu apšaubīt, ka tādas personas kādreiz ir Rīgas bruģi minušas.
    Esmu gatavs apēst savu labāko cepuri, ja kāds man pierādīs, ka pirms šī strīda par restorāna nosaukumu par Dītrihu Klīveru bija dzirdējuši vairāk par 1% Latvijas iedzīvotāju, vai vairāk par 5%, ka Rīgā ir sala ar tādu nosaukumu.

  3. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Leiputriju viņš mīlēja dikti.
    Ak, brīnišķā zeme, ko no mums šķir
    Biezputras kalni. Tas tikai slikti,
    Grūti ka cauri tiem izēsties ir.

    Toties cepešus, vīnus un boli,
    Visu, ko vēlēsies, iegūsi tur;
    Pie tam bez pūlēm, nevienu soli
    Nesperot, neejot gluži nekur.

    Biezputras kalnos ai, kā viņš ēdās,
    Neilgā laikā bij’ cauri kā likts.
    Cerēja laimi, iekļuva bēdās,
    Iznākums negaidīts bija un slikts.
    Netīk vairs viņam cepeši, lauri,
    Dzērienu markas visbrīnišķākās.
    Biezputras kalniem gan tika viņš cauri,
    Bet māga beigta no pārēšanās.

  4. Latviešu valodā ar dažiem izņēmumiem, ja svešvārds beidzas ar patskani un ir nelokāms (piemēram, radio, solo) vai tas ir kādas ārvalstu firmas nosaukums, visiem lietvārdiem ir galotne. Tāpēc ironija nav vietā. “Kleever” ir māžošanās un tīrais kārklu vāciskums kā dažu pirmskara Latvijas uzvārdu vāciskošana. Vēlēšanās izskatīties krutākiem, taču sanāk – mazāk latviskiem. Protams, ja jau grib uzsvērt vietu, vislabākais variants būtu “Klīversala”, ja tas Bibliotēkai nepatīk, lai ir arī “Klīvers”. Nepiekrītu, ka vārds varētu asociēties ar kaut kādu padomju laiku latviešu rakstnieku Klīveru, kā to vārda pretinieki sludina. Pusi no mūža esmu nodzīvojis padomju laikā, bet par šādu rakstnieku pirmo reizi uzzināju šorīt TV ziņās. Vēlreiz pierādas tas, ka latvieši prot tikai kašķēties. Tieši tāpēc arī esam, kur esam, lai gan vienīgais kritērijs Latvijā visur ir latviskums, ja runa ir par nacionālām lietām.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krēslu maiņa

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) paudis gatavību kandidēt uz Latvijas Futbola federācijas amatu. Otrs reālākais kandidāts ir pašreizējais Latvijas futbola izlases kapteinis Kaspars Gorkšs.

Ko jūs atzīmējat 1. maijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (3)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+