Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. novembris, 2012
Drukāt

“Opozicionārs, disidents, īsts patriots”


Foto no LA arhīvaFoto no LA arhīva

Nākamgad 13. novembrī dzejniekam Ojāram Vācietim apritētu 80 gadi. Taču centrālais viņa piemiņas gada svētku notikums – starptautiskā zinātniskā konference – sākas jau šodien, no jauna aktualizējot jutīgo jautājumu par to, kā tagad vērtēt Ojāra Vācieša daiļradi un dzīvi.

 

Neraugoties uz neskaitāmajiem viņa personības un lirikas pētījumiem, Vācietis jo­projām ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem latviešu lielajiem dzejniekiem, kura daiļrade savā laikā raisījusi rezonansi ne vien literātu vidū, bet arī plašākā sabiedrībā.

 

Mīlestību pauž dabas gleznās

“Lai mēģinātu labāk izprast Vācieša dzīvi un daiļradi, to nedrīkst izraut no vēsturiskā laika un pieredzes,” uzsver dzejniekam veltītās konferences projekta autore un konferences programmas un rīcības komitejas priekšsēdētāja filoloģe Ausma Cimdiņa. “Kā dzejnieks viņš ir dzimis un mūžībā aizgājis padomju Latvijā. Tādu viņš to mīlēja un nebaidījās savā mīlestībā tolaik publiski atzīties.” Filoloģijas profesore neatbalsta nereti literatūrpētnieku ieņemto dzejnieku saudzējošo pozu attaisnot un pat “atbrīvot” Vācieti no padomju gadu ietvara, analizējot to ārpus laika un telpas. Agrīnajā daiļradē taču Vācietis klaji pauž ticību komunisma ideāliem (bet ne režīmam!) un saņem padomju valdības apbalvojumus. Tikai vēlākos gados, piedzīvojot smagu reālās situācijas atskārsmi, savā dzejā un darbībā nostājas atklātā opozīcijā iekārtai.

“Vācietis bija brīvdomīgs dzejnieks, opozicionārs, disidents, īsts Latvijas patriots, bet ne nacionālists,” sevišķi akcentē A. Cimdiņa. Vācieša mīlestība uz Latviju izpaudusies, ne tik daudz akcentējot nacionālās valsts atribūtiku kā valodu vai karogu, bet vairāk dabas gleznās un sevišķi Gaujai veltītajās vārsmās.

“Manuprāt, beidzot ir pienācis laiks atbrīvoties no ideoloģiski pareiza vai nepareiza O. Vācieša dzejas interpretējuma,” uzskata filoloģijas profesore.

 

Kā garīgs atspaids

Bet literatūrzinātniece Ildze Kronta joprojām ir neizpratnē: kāpēc Latvijas sabiedrība Vācieti vērtē divdomīgi? Par viņa dzejas māksliniecisko līmeni, estētisko vērtību un enerģētisko spēku līdz šim nevienam taču nekādas šaubas nav radušās! “Bet varbūt patiesībā strīds ir par latviešu padomju dzejas izvērtējumu un Vācietis izvēlēts kā spilgts tās reprezentētājs, kuram par visu jāatbild? ” vaicā literatūrpētniece. Viņasprāt, lasītājam, pirms apvainot Vācieti viņa savulaik ideoloģijā sakņotajās darbībās, būtu jāsaprot, cik patiesībā grūts un pat traģisks bija autora dzīves un darba ceļš un cik daudz smagu vilšanos bija jāpiedzīvo. Atšķirībā no citiem laikabiedriem, Vācietis radīja ne vien brīnišķīgus mīlestības dzejoļus, bet atklāti pauda attieksmi par apkārt notiekošo un darīja to, vienmēr būdams patiess pret sevi.

“Laikā, kad žurnālistika bija melīga un publiskajā telpā nevienu patiesības vārdu nevarēja atrast, Vācieša dzejai bija milzīga nozīme. Tā laika paaudzei tā bija kā garīgs atspaids,” uzskata I. Kronta.

Līdzīgi filoloģei A. Cimdiņai, arī literatūrpētniece I. Kronta aicina nevis pārmest Vācietim, bet iedziļināties tālaika situācijā un analizēt dzeju kopsakarībās. Viņa cer, ka gan konference, gan arī kopā ar mūžībā aizgājušo Vācieša sievu Ludmilu Azarovu un literatūrzinātnieci Viju Kaņepi sastādītā apjomīgā lirikas izlase varētu kļūt par pirmo soli šajā virzienā. Izdevums klajā nāks rīt, 13. novembrī, un lasītājiem pirmo reizi ļaus iepazīt Vācieti viņa paša sastādītos, padomju cenzūras neizdīrātos dzejoļu krājumos.

 

Jubilejai esam gatavi

“Tas, kurš Ojāra Vācieša dzejas ceļu lasījis viņa dzejā, nevar vērtēt viņu divdomīgi,” pārliecināta Ojāra Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse. “Ne no viena sava dzejoļa viņš neatsakās, jo katrs no tiem raksturo, cik ļoti viņš audzis un kļuvis cits.” I. Ķīsei radies iespaids, ka daudzi cilvēki Latvijā šo lielo dzejnieku sev līdz galam joprojām nav atklājuši. Bet iespēju to izdarīt viņiem netrūkst! Arī O. Vācieša memoriālais muzejs dzejnieka 80 gadu jubileju sagaida ar pirmreizēju notikumu – albumu ar autora ierunātu dzeju un ar viņa tekstiem komponētu Artura Maskata mūziku Ivara Kalniņa izpildījumā ierakstā, kas līdz šim plašākai publikai nebija pie­ejams. “Žēl gan, ka līdz šim tik maz mums izdevies dzejnieka darbus nest ārpus Latvijas, ko autors būtu pelnījis. Daudz būtu veicams arī turpmākā Vācieša atstātā mantojuma izpētē un šo zināšanu izplatīšanā, bet pagaidām tam muzejā pietrūkst resursu. Arī jau pirms vairākiem gadiem izlolotā konferences ideja materializējas tikai tagad un tikai pateicoties tam, ka izdevies atrast sadarbības partnerus. Tomēr tagad I. Ķīse uzskata – var droši apgalvot: Latvija ir gatava sagaidīt Ojāra Vācieša jubileju! Par pašu svinību pro­grammu pagaidām esot pāragri runāt.

 

Fakti

* Šodien no plkst. 9.40 līdz 16.40 Rīgas domes Konferenču zālē un rīt, 13. novembrī, no plkst. 10 līdz 16.40 Rīgas Latviešu biedrības namā norisinās 2. starptautiskā zinātniskā konference “Ojārs Vācietis un viņa laiks latviešu rakstniecībā”.

* Rīt, 13. novembrī, Rīgas Latviešu biedrībā atklās Ludmilas Azarovas sakārtoto un “Zvaigzne ABC” izdoto Ojāra Vācieša lirikas izlasi.

8 No ceturtdienas, 15. novembra, Carnikavas novada dome ikvienu aicina ziedot Ojāra Vācieša un viņa dzīvesbiedres dzejnieces un tulkotājas Ludmilas Azarovas atdusas vietas sakārtošanai Carnikavas novada kapsētā. Ziedojumu tālrunis: 90006680 (viens zvans – 1 lats).

 

Viedoklis

Ko jums personīgi nozīmē 
Ojāra Vācieša dzeja?

Dzejnieks, dramaturgs, kritiķis, O. Vācieša biedrības loceklis Ronalds Briedis (1980): “Ojārs Vācietis joprojām ir viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu dzejniekiem, kura valoda un stila izjūta turpina suģestēt un tādējādi arī uz mani un manu daiļradi atstājusi lielu iespaidu. Vācietim piemīt tā īpašā spēja savienot poētiskās valodas spēles ar izteiktu humānu ticību veidot cilvēku un pasauli labāku. Atšķirībā no Viļa Lāča Vācietis nemaz nav tik pretrunīgi vērtējams, jo, piemēram, 60. gados asā vēršanās pret Vizmai Belševicai raidīto kritiku neraisa ne mazākās šaubas par viņa sarežģītajām attiecībām ar režīmu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+