Latvijā
Izglītība

Par izglītības reformām bažas arī pašam Šadurskim 16


Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Foto – Ieva Čīka/LETA

Formāla saruna, kurā nekādi risinājumi nav rasti un katra puse palikusi pie savām domām: tā varētu raksturot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes otrdienas tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un citām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonām.

LPS bija ministru aicinājusi, lai runātu par riskiem, kādus pašvaldība saskata gaidāmajā izglītības satura reformā, kas vienlaikus nozīmē arī skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma.

Lielākā daļa raižu, ko pašvaldību pārstāvji pauda, gan bija dzirdētas jau iepriekš. Pirmkārt, vietējām varām ir bažas par reformu sasteigtību. LPS ierosina sākotnēji ieviest jauno izglītības saturu tikai tajās 100 izglītības iestādēs, kuras jau tagad izmēģina jauno mācību saturu. Citās skolās izmaiņas ieviestu tikai tad, ja jauno sistēmu atzītu par labu. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks sarēķināja, ka tādējādi reformas tiktu atliktas līdz pat 2032. gadam, jo tik ilgu laiku jaunais saturs tiktu ieviests visās klašu grupās un tiktu novērtēts sasniegtais rezultāts.

Otrkārt, pašvaldībām šķiet, ka, izstrādājot jauno saturu, nav pietiekami ņemta vērā Latvijas specifika un nekritiski pārņemta citu valstu pieredze. Jo sevišķi attiecībā uz pirmsskolas izglītību pašvaldībām bail, ka reformu dēļ tiks sagrauts tas labais, kas bērnudārzos jau ir. G. Catlaks teica, ka citu valstu pieredze pārņemta gan, jo jaunais izglītības saturs veidots, ņemot vērā tās tendences, kas šobrīd dominē daudzu valstu izglītības sistēmās.

Treškārt, pašvaldību pārstāvji jautāja, vai nākotnē skolēniem maz būs iespējams mainīt skolu, ja katra izglītības iestāde varēs brīvi variēt stundu skaitu. Proti, būs noteikta stundu skaita proporcija dažādos mācību priekšmetos, taču tā būs jāievēro trīs gadu posmā, nebūs vairs noteikts stundu skaits nedēļā. G. Catlaks norādīja, ka elastība stundu skaita noteikšanā ir viena no pārmaiņām, ko atbalsta pedagogi, un aicināja viņiem uzticēties. Viņš piebilda: arī šobrīd skolas ir ļoti dažādas un, pārejot uz citu izglītības iestādi, ar to jārēķinās.

Ceturtkārt, ir bažas par to, kā praktiski notiks skolēnu, kas 1. klases vielu apguvuši bērnudārzā, ienākšana skolā. IZM pārstāvji atzina, ka pirmajā sešgadnieku reformas gadā būs daudz pirmklasnieku, taču daļa būs bērnudārzos, bet daļa – skolās. Gadu vēlāk skolās 2. klasēs, iespējams, būs gan septiņgadīgie, gan astoņgadīgie otrklasnieki, tātad gan bērnudārzos, gan skolās 1. klases vielu apguvušie. Tā nebūšot problēma, jo arī tagad 2. klasē mācās bērni no septiņiem līdz pat deviņiem gadiem. Lielās skolas gan varēšot veidot paralēlklases, ņemot vērā bērnu vecumu, taču izglītības programma visiem būs viena.

Tāpat pašvaldības uztraucas, ka varētu nepietikt vietas sešgadniekiem bērnudārzos vai skolās atkarībā no tā, kur tiks apgūta 1. klases mācību viela. Te nu IZM pārstāvji pauda pilnīgu neizpratni par šādu pašvaldību uztraukumu, jo, kā teica G. Catlaks: reformu dēļ jau bērnu vairāk nekļūs. Jā, skolās būs vairāk otrklasnieku, bet tās varēs neatvērt 1. klases, ja attiecīgajā pašvaldībā daudzi pirmklasnieki mācīsies bērnudārzos.

Uz jautājumu, kā tieši būs jāiekārto sešgadniekiem paredzētās telpas, ja 1. klases viela tiks apgūta skolā, K. Šadurskis atbildēja, ka tieši tāpat kā sagatavošanas grupa bērnudārzā. Skolām neesot jāuztraucas, ka nebūs vietas, kur likt gultas sešgadnieku diendusai. Normatīvie akti nosaka, ka bērniem jāatpūšas, bet nekur nav teikts, ka atpūsties var tikai guļot. Tas gan īsti nesaskan ar iepriekš ministra solīto, ka 1. klasē bērniem tiks saglabāts bērnudārznieka dienas režīms.

Piektkārt, pašvaldības bažījas par latviešu valodas lomu jaunajā saturā: kāpēc tai netiek veidota atsevišķa mācību joma, bet tā ievietota “vienā katlā” ar citām valodām. Te G. Catlaks ironizēja, ka matemātikas vai dabaszinību jomā viņš latviešu valodai vēl mazāk redzot vietu.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis pārmeta IZM pārstāvjiem, ka reformas izstrādātas pārāk lielā slepenībā un nepietiekami apspriestas ar sabiedrību. Te G. Catlaks iebilda, ka bijusi sabiedriskā apspriešana, kaut piekrita, ka, piemēram, mācību priekšmetu programmu paraugi sabiedrībai joprojām netiek rādīti.

K. Šadurskis atklāja, ka bažas par to, kā praktiski reformas tiks ieviestas, ir arī viņam, tomēr viņš neredzot iespēju reformas atlikt. Ja nebūs pārmaiņu, skolēnu sasniegtie rezultāti turpinās kristies, ir pārliecināts ministrs. Viņš arī lika saprast, ka šādā publiskā sanāksmē nav gatavs runāt gana atklāti: “Šādā sēdē līdz saknei parasti tikt neizdodas, tāpēc aicinu pašvaldības uz aktīvu dialogu.” Acīmredzot K. Šadurskis lolo cerības, ka sarunās ar katru pašvaldību atsevišķi vismaz daļu no tām izdotos pārliecināt par reformu nepieciešamību. Sarunas ar IZM arī pašvaldības gaida ar lielu nepacietību. Kā norādīja Jaunpiebalgas novada mērs Laimis Šāvējs, viņš jau ilgi gaidot, kad tad IZM uzsāks ar novadu sen solītās individuālās sarunas par skolu tīkla kārtošanu.

LA.lv