Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. aprīlis, 2013
Drukāt

Pašvaldības: ceļu nodošanai pašvaldībām nav jēgas, ja neseko finansējums

Foto - LETAFoto - LETA

Autoceļu pārņemšanai pašvaldību īpašumā nav jēgas, ja paralēli netiek nodrošināts finansējums ceļu remontiem, atzina aģentūras BNS aptaujāto pašvaldību vadītāji.

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs aģentūrai BNS norādīja, ka pašlaik ir jādomā, kā nodrošināt finansējumu ceļu sakārtošanai, nevis kam nodot atbildību par ceļiem. “Es domāju, ka pašlaik ir jārunā par ceļu sakārtošanu, nevis jādomā, kam nodot atbildību par tiem, jo tas ceļu stāvokli neuzlabos. Tomēr, ja šāda iniciatīva tiktu virzīta, būtu jāsēžas arī pie viena galda, lai izrunātu finansējuma jautājumu. Normatīvos ir noteikts ‒ ja pašvaldībām tiek uzdota kāda papildu funkcija, ir jādod līdzi arī finansējums, lai to nodrošinātu,” teica Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.

Viņš arī sacīja, ka pašvaldībām vairāk vajadzētu racionāli domāt par fondu finansējuma naudu izlietojumu, veicot ceļu remontus. “Rēzeknes novada pašvaldībā lielākā daļa no ceļiem ir zemes ceļi, kuriem grants sega lielākoties jau ir nolietojusies. Mēs pašlaik to atjaunošanai izmantojam emulsijas un šķembu maisījumu, kas ir lētāk par asfalta uzklāšanu. Šie ceļi ir viegli atjaunojami, un to segums pēc atjaunošanas paliek tikai stiprāks. Tāpēc domāju, ka pašvaldībām nav jāmēģina taisīt ceļus ar trotuāriem un apgaismojumiem un tad jālielās par lielisku fondu naudas apgūšanu, bet gan racionāli jāpadomā, kā labāk un efektīvāk atjaunot ceļus,” klāstīja Švarcs.

Arī Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis aģentūrai BNS uzsvēra, ka ir jārisina jautājums par finansējuma nodrošināšanu ceļa remontiem, nevis jādomā par autoceļu nodošanu pašvaldību uzturēšanā. “Latvijas autoceļu uzturētājam tehnikas jau pietiek, lai visus ceļus apkalpotu, un, ja ir nauda, nav svarīgi, kurš tos ceļus apsaimnieko. Tāpēc ir jārisina naudas jautājums, jāpārskata akcīzes nodokļa sadalījums un, iespējams, ceļiem jānovirza arī daļa no Ceļu satiksmes drošības direkcijas ieņēmumiem,” pastāstīja Boķis.

Tāpat viņš norādīja, ka neatbalsta autoceļu uzturēšanas novirzīšanu pašvaldībām, jo tas, iespējams, varētu izmaksāt vairāk nekā centralizēta ceļu uzturēšana. “Ja katrai pašvaldībai būs jāiegādājas greideris, kas ir dārgi, lai šos ceļus uzturētu, tad nedomāju, ka tas dos kādu ekonomiju. Uzskatu, ka jo vairāk ceļu apsaimniekošana tiks decentralizēta, jo tas vairāk maksās,” informēja Boķis.

Viņš arī sacīja, ka visi ceļi, kas ir Valmieras pilsētā, pieder pašvaldībai un tai ne vienmēr pietiek līdzekļu to remontiem.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs aģentūrai BNS pavēstīja, ka pašvaldība varētu savā pārziņā uzņemties otrās kategorijas ceļu pārraudzību, ja valsts rastu finansiālos resursus, ko nodrošināt pašvaldībām, lai ceļi tiktu saremontēti. “Galvenie, pirmās kategorijas, ceļi ir jāatstāj valsts pārziņā. Taču otrās kategorijas valsts ceļu uzturēšanas kvalitāti pašvaldības varētu nodrošināt, jo tām ir labāk redzama ceļu uzturēšanas kvalitāte un intensitāte, taču pašvaldībām trūkst finansējuma, lai ceļus uzturētu kārtībā,” minēja Rozenbergs.

Viņš norādīja, ka pašvaldības varētu uzņemties ceļu sakārtošanu, ja valsts ceļu rekonstrukcijai nodrošinātu finansējumu. “Ja varētu atjaunot valsts autoceļa fonda finansiālo apmēru, ko pašvaldības varētu saņemt no valsts, un valsts būtu gatava dot naudu celu uzturēšanai arī turpmāk, pašvaldība rūpes par otrās kategorijas ceļiem varētu uzņemties savā pārziņā,” sacīja Rozenbergs.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks atzina, ka būtiski ir autoceļu fondu atjaunot tādā apmērā, kā tas bija kādreiz, kad bija noteikta summa, kas bija paredzēta autoceļu remontiem. Ja nav iespējams nodrošināt pilnā apmērā atjaunot fonda darbību, valstij jāatrod autoceļu remontam nauda no valsts investīciju programmām, Eiropas Savienība finansējuma vai citiem resursiem.

Viņš paskaidroja, ka ir būtiski, lai valsts dotu savu finansiālo atbalstu pašvaldību ceļu remontiem, jo, nododot ceļus pilnīgā pašvaldību pārziņā, pašvaldībām nepietiek naudas ceļu rekonstrukcijai.

Jelgavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone aģentūrai BNS pastāstīja ‒ ja pašvaldības atbildībā tiks nodoti valsts vietējas nozīmes ceļi un to infrastruktūra, tad ik gadu to uzturēšanai jāparedz arī atbilstošs, adekvāts finansējums, tostarp finansējums ceļu uzturēšanas tehnikas salīgšanai lokālā līmenī.

“Būtu tikai loģiski, ja tādā gadījumā ministrija par konkrēto funkciju veicēju skaitu samazinātu savu administratīvo aparātu, nododot finansējumu pašvaldībai, lai tā savos resursos varētu paredzēt arī cilvēkresursus šo funkciju administrēšanai,” piebilda Kaņepone.

Viņa norādīja, ka Jelgavas novada teritoriju šķērso valsts vietējas nozīmes autoceļu posmi ar kopgarumu 270 kilometri, tostarp 20 tilti. Tomēr satiksmes infrastruktūras kvalitāte lielākoties ir neapmierinoša. Brauktuves platums ir neatbilstošs normālprofilam, kā arī riteņbraucējiem un gājējiem nav nodrošināta netraucēta pārvietošanās.

Kaņepone sacīja, ka Jelgavas novadā apdzīvotu vietu teritorijā, kā arī uz tiltiem patlaban pietiekamā intensitātē netiek nodrošināts brauktuvju apgaismojums. Arī ceļazīmes ir morāli novecojušas, jo nepietiekami atstaro gaismu. Neapmierinošā stāvoklī  Jelgavas novadā ir arī lietus ūdeņu novadīšanas sistēma un melnais segums. Uz ceļiem netiek ierobežota dzīvnieku, kas šķērso meža teritorijas, kustība.

Viņa arī pavēstīja, ka patlaban, ja arī netiek veikta saimnieciskā darbība, pašvaldībām jānodrošina operatīvo dienestu, piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī ātrās palīdzības, piekļūšana ceļiem. “Tātad pašvaldībai jātīra visi ceļi, un tai nav iespēju atrunāties ar normatīvajiem aktiem,” paskaidroja Kaņepone. Arī skolēnu vešanas maršruti lauku teritorijās ir krietni garāki par pieciem kilometriem, un tiem ir jābūt tīriem katru dienu.

Jelgavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja uzsvēra ‒ ja pašvaldībai būs jāpārņem un jāuztur minētie ceļi tādā stāvoklī, kādi tie ir patlaban, kā arī jāapsaimnieko ar neatbilstošu uzturēšanas finansējumu, tas negatīvi ietekmēs pašvaldības budžetu un iedzīvotāju kopējo labklājību.

Arī Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa aģentūrai BNS teica, ka, viņasprāt, uzlikt pašvaldībām tik lielu slogu būtu neadekvāti, jo tām trūkst finansējuma jau tās pārziņā patlaban esošo ceļu remontam. “Es uzskatu, ka tas ir par traku ‒ mēs jau ar šiem ceļiem netiekam galā,” sacīja Juzupa un piebilda, ka būtisks jautājums ir par finanšu resursiem, jo pašvaldības rīcībā nav tādas naudas, lai ceļus varētu atbilstoši sakārtot.

Viņa sacīja, ka Priekules pašvaldība valsts pārziņā esošus ceļus varētu pārņemt tikai tad, ja valdība tos iepriekš rekonstruētu un sakārtotu, nododot novada domes rīcībā atjaunotus ceļus. “Mēs tos varam pārņemt tad, kad viņi būs labā kārtībā. Lai valsts sakārto to, kas tai ir jāsakārto, un tad mēs varēsim tos pārņemt,” norādīja Juzupa.

Juzupa arī uzsvēra, ka Priekuļu novadā ceļi patlaban ir diezgan kritiskā stāvoklī, jo līdz ar pavasara iestāšanos tie sākuši “rūgt”, līdz ar to mitruma dēļ tos pagaidām nav iespējams nolīdzināt. Kkritiskā stāvoklī ir arī asfalta ceļi, kas tūlīt sabruks, taču pašvaldībai nav tādu līdzekļu, lai ceļus varētu rekonstruēt.

Arī Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Modris Eksteins aģentūrai BNS pastāstīja, ka iecere par ceļu nodošanu pašvaldību apsaimniekošanai tiek apspriesta jau aptuveni 10 gadu, taču tās realizācija nav iespējama, ja ceļiem netiks piešķirts konkrēts finansējuma apmērs remontiem. “Ir jābūt noteiktam valsts finansējumam ceļu uzturēšanai un remontam, kas būtu noteiktā likmē par ceļa garumu vai par kvadrātmetru, nevis mainīgā likmē, izdalot no budžeta, cik kurā gadā var atļauties,” klāstīja Eksteins.

Viņš norādīja ‒ lai gan pašlaik novadā ir daži ceļi, kas ir kritiskā stāvoklī, kopumā situācija Grobiņā ir labāka, nekā citās pašvaldībās.

Savukārt Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis aģentūrai BNS sacīja, ka pašvaldībā jautājums par valsts pārziņā esošu ceļu nonākšanu pašvaldības pārziņā vēl nav līdz galam izdiskutēts, līdz ar to pagaidām nav nepārprotamas atbildes, vai pašvaldība atbalsta ieceri, vai ne. “Mēs par šo jautājumu vēl neesam novadā diskutējuši. Esam ļoti piesardzīgi, jo ceļi Aizputes novadā ir ļoti slikti. Mēs varētu pārņemt un sakārtot ceļus, jo redzam, kuri būtu jāremontē, taču tad mums jāredz arī finansējums ceļu remontam,” sacīja Šilis.

Viņš norādīja, ka pašvaldībai būtiskākā problēma ceļu sakārtošanā nepietiekamais finansējums ceļu remontam ‒ ja valsts nodrošinātu nepieciešamo finansējumu ceļu remontam vai arī rastu citus risinājumus, kā finansiāli atbalstīt pašvaldību ceļu remontā, par ieceri ceļus nodot pašvaldībām varētu domāt.

Šilis informēja, ka līdz ar pavasara iestāšanos Aizputes novada ceļi ir slapji un ir jāgaida siltāks laiks, lai tos sakārtotu. Savukārt neizbraucamajos ceļu posmos ir izliktas ceļazīmes. Pašvaldība cer, ka, turpinoties siltajiem laikapstākļiem, ceļus drīz vien izdosies sakārtot.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pēdējā laikā ir ļoti aktualizējies jautājums par Latvijas autoceļu slikto stāvokli. Valsts prezidents Andris Bērziņš, lai sakārtotu ceļus, ir lūdzis satiksmes ministru Anriju Matīsu izvērtēt iespējas aktivizēt procesu, ka pašvaldības pārņem savā pārziņā ceļus, kas tām ir nepieciešami, sadalot funkcijas, norādot, ka pašvaldības, izmantojot savu un lauksaimnieku tehniku, daudz ko varētu izdarīt ar daudz mazākiem līdzekļiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+