Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. augusts, 2012
Drukāt

Pēc pēdējā vilciena

Latvijas čempionāts vieglatlētikā kopš nez kādiem laikiem bija sarīkots nevis pirms olimpiskajām spēlēm, bet gan nedēļu pēc tām.

 

Līdz šim vieglatlēti nacionālo čempionātu varēja izmantot par tramplīnu olimpiskajām spēlēm, cenšoties sasniegt to kvalifikācijai atbilstošus rezultātus, un dažreiz izdevās arī. Tādēļ īstie vieglatlētikas draugi šīs sacensības gaidīja ar lielu interesi, un dažs pat atnāca skatīties. Šovasar pēdējā brīža kvalificēšanās bija iespējama Latvijas olimpiādē jūlija sākumā Liepājā. Tomēr tas nenozīmē, ka nacionālajam čempionātam būtu bezrūpīgi jāatsakās no sava pēc definīcijas augstā statusa un tikai jāuzslauka perons stacijā, no kuras jau sen aizgājis pēdējais vilciens. Acīmredzot tā sprieda arī paši vieglatlēti. Latvijas čempionātā viņu bija tik maz, ka palika pāri vairākas bronzas medaļas, jo piecās disciplīnās startēja tikai pa diviem dalībniekiem vai dalībniecēm. Iespējams, sportistus atbaidīja arī sacensību vieta. Pēc piecu gadu viesizrādēm Valmieras, Ventspils, Jēkabpils un Liepājas patīkamajās vieglatlētikas arēnās čempionāts atgriezās Rīgā, kur Daugavas stadiona saimnieki šajos gados nav pakustinājuši ne pirksta, lai vismaz apturētu tā jau sen sākušos degradāciju.

Likumsakarīgi, ka tas ietekmēja arī čempionātā sasniegtos rezultātus, tomēr ne gluži visus. Labākos paziņojām jau “LA” pirmdienas numurā. Īpašu interesi izraisa Latvijas rekords 3000 m skrējienā Dmitrija Jurkeviča izpildījumā (7:54,83), par sešām sekundēm uzlabojot iepriekšējo rekordu, ko neviens nespēja 12 gadus. Daugavpilietis no sākta gala trenējies un startējis vidējās distancēs, taču 3000 metri pieskaitāmi garajām. Jurkevičs kopš 2009. gada ir Latvijas rekordists arī 1500 m (3:37,35), tomēr tālāk par priekšsacīkšu skrējienu šajā distancē nav ticis ne Eiropas, ne pasaules čempionātā, ne arī šovasar olimpiskajās spēlēs Londonā. Varbūt pienācis laiks pārmaiņām? Līdz nākamajām spēlēm vēl četri gadi, un mēģināts nav zaudēts.

 

VIEGLATLĒTIKA

LATVIJAS ČEMPIONĀTS

* Sievietes

100 m: L. Ikauniece (Jūrmala) 11,98. 200 m: G. Latiševa-Čudare (Rēzekne) 24,50. 400 m, 100 m/b un 400 m/b: I. Nagle (Jelgavas novads) 58,80, 14,98 un 1:03,09. 800 m un 1500 m: V. Linkeviča (Daugavpils) 2:13,40 un 4:48,43. 3000 m: L. Pūķe (Jelgava) 11:08,6. 5000 m un 3000 m/šķ.: I. Štūla-Pankoka (Liepāja) 18:50,6 un 11:32,8. 4 x 100 m un 4 x 400 m: Rīgas “Auseklis” 49,01 un 4:03,24. Augstlēkšana: J. Feņuka (Jelgava) 1,74. Tāllēkšana: K. Zubova (Tukums) 5,71. Trīssolis: S. Matule (Rīgas “Arkādija”) 13,45. Lodes grūšana: E. Petunova (Murjāņu SĢ) 13,01. Diska mešana: D. Šteinerte (Jelgava) 44,32. Vesera mešana: V. Kumermane (Tukums) 50,64. Šķēpa mešana: S. Ozoliņa-Kovala (Ventspils) 59,60.

* Vīrieši

100 m un 200 m: J. Mezītis (Gulbene) 10,54 un 21,32. 400 m: J. Baltušs (Bauska) 48,06. 800 m: O. Bormanis (“Arkādija”) 1:51,45. 1500 m: U. Jocis (Kuldīga) 3:57,38. 3000 m: D. Jurkevičs (Daugavpils) 7:54,83 (Latvijas rekords). 5000 m: J. Girgensons (Dobele) 14:43,57. 110 m/b: M. Grēniņš (“Auseklis”) 14,72. 400 m/b: V. Prosmickis (Jelgavas novads) 53,43. 3000 m/šķ.: A. Blajs (“Arkādija”) 9:45,23. 4 x 100 m un 4 x 400 m: Jelgavas novads 42,68 un 3:23,99. Augstlēkšana: J. Vanags (Madona) 2,10. Kārtslēkšana: M. Ārents (“Arkādija”) 5,40. Tāllēkšana: E. Misāns (“Auseklis”) 7,81. Trīssolis: D. Kalniņš (Aizkraukle) 14,41. Lodes grūšana: M. Urtāns (Cēsis) 19,19. Diska mešana: O. Vaisjūns (Jelgavas novads) 54,48. Vesera mešana: I. Sokolovs (Rīga) 71,99. Šķēpa mešana: Ē. Rags (Ventspils) 76,49.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+