Ekonomika

“Piecelties! Ekonomiskā tiesa nāk!”0

Foto: Marian Weyo/Shutterstock

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 17.jūlijā atjaunoja kādu kopš antīkās Grieķijas un Romas agoru un forumu laikiem daļēji aizmirstu tradīciju – klātienes publisku diskusiju par valsts pārvaldes jautājumiem. Šajā gadījumā diskusija skāra specializētu ekonomisko jautājumu tiesas izveidi un, šķiet, ka šajā diskusijā ministrs uzvarēja.

Pirmais eksperiments Eiropā

Jautājums, par kuru diskutēja, – Tieslietu ministrijas (TM) ideja par specializētas ekonomisko jautājumu tiesas izveidi, kurā tiktu skatītas gan ekonomiskās krimināllietas – korupcija, naudas atmazgāšana, krāpšana un piesavināšanās –, gan arī parastās civillietas. Šādas kapacitātes tiesa, kurā tiktu apvienotas gan ekonomiskās civillietas, gan krimināllietas, būtu pirmais šāds eksperiments Eiropas Savienībā. TM uzskata, ka šādi izdosies panākt gan ātrākus, gan kvalitatīvākus tiesas procesus ekonomiskajās lietās.

Ierosinājumam par ekonomisko spectiesu ir daudz aizstāvju un lobiju – pirmkārt, jau visas Latvijā atrodamās uzņēmēju organizācijas, kas jau gadiem ilgi žēlojas par tiesu neefektivitāti. Otrkārt, starptautiskās organizācijas, sākot ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un “Moneyval” un beidzot ar Eiropas Padomi un Starptautisko valūtas fondu, kurus uztrauc tiesu “tūļāšanās” naudas atmazgāšanas lietās.

Visbeidzot, arī pati TM norāda uz specializācijas priekšrocībām un iepriekšējo pozitīvo pieredzi, gan veidojot Administratīvo tiesu, gan arī koncentrējot specifisku jautājumu izskatīšanu, piemēram, reiderisma lietu vai intelektuālā īpašuma strīdu, noteiktās tiesās, ir panākti pozitīvi efekti. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns arī uzsver, ka tas ir samērā ekonomisks risinājums – apmācīt un specializēt ekonomiskajās lietās dažus tiesnešus, nevis mēģināt apmācīt visus.

Konstruktīvie un spekulatīvie

Visus publiskajā diskusijā izskanējušos kritiskos argumentus varētu iedalīt trijās grupās. Pirmkārt, konstruktīvie. Tie galvenokārt norādīja uz faktu, ka tikai specializētas tiesas izveide neatrisinās tiesas procesa ātruma un kvalitātes problēmu, ja vienlaikus netiks risināti divi citi jautājumi – pirmkārt, izmeklēšanas un apsūdzības kvalitātes problēma, kas būtībā ir jautājums par nepietiekamo izmeklētāju skaitu policijā, muitā un KNAB, to apmācību un darba apmaksu; otrkārt, jautājums par izmaiņām Kriminālprocesa likumā, kas samazinātu iespējas vilcināt tiesas procesus. Uz šiem aspektiem norādīja gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmei­ers, gan KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Te jāpiebilst, ka šīs zemūdens klintis saskatīja gandrīz visi diskusijas dalībnieki un pauda sapratni, ka labi iecerētais reformu kuģis var tikt pret šīm klintīm satriekts. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka no abiem šiem jautājumiem Tieslietu ministrijas kompetencē ir tikai otrais, un ministrs apliecināja, ka tiek strādāts arī pie tā.

Jāpiebilst arī, ka šie argumenti galvenokārt attiecas uz ekonomiskajām krimināllietām. Ekonomisko civillietu izskatīšana specializētā tiesā noteikti paātrināsies, to atzina pat kritiķi.

Otrkārt, diskusijā izskanēja tehniska rakstura kritika. Tie bija jautājumi par to, cik tiesnešiem būtu jāstrādā šajā specializētajā tiesā, kāda alga tiem būtu jāsaņem un kādai būtu jābūt viņu darba slodzei. Lai gan jēdziens “tehniskie” it kā pazemina šo argumentu vērtību, tā nebūt nav – ja nepareizi aprēķināta tiesnešu skaita dēļ spectiesa jau pirmajos darbības mēnešos “aizrīsies” ar izskatāmajām lietām, vismaz daļa no iecerētā tiesu darbības paātrinājuma efekta būs diskreditēta. Kritizētāji galvenokārt atsaucās uz Administratīvās tiesas izveidošanas pieredzi, kur notika līdzīgi – pārslodze sākumā un pašreizējais darbinieku skaits trīsreiz lielāks nekā sākotnēji iecerētais.

Savukārt J. Bordāns aizstāvēja savu redzējumu par desmit specializētās tiesas tiesnešiem pirmajā instancē, argumentējot ar Somijas pieredzi, kur iedzīvotāju skaita ziņā piecreiz lielākā valstī pietiekot ar divdesmit ekonomisko lietu tiesnešiem.

Visbeidzot, trešā kritisko argumentu grupa būtu dēvējama par spekulatīviem, spilgtākais no kuriem bija – “Kāpēc priekšroka tiek dota uzņēmējiem, nevis, piemēram, bērniem?” Uz šādiem argumentiem ir uzreiz vairākas atbildes. Pirmkārt, sabiedrības priekšstats par Latvijas tiesu sistēmas neefektivitāti un starptautiskā kritika saistās tieši ar bezgalīgi ilgstošajām ekonomisko noziegumu lietām – Lemberga prāvu, “digitālgeitu”, “Latvijas dzelzceļa” kukuļošanas lietu un citām, nevis bērnu vai ģimenes lietām. Un, otrkārt, aizvācot no parastajām tiesām smagās un laikietilpīgās ekonomiskās civillietas un krimināllietas, vajadzētu paātrināties citu lietu izskatīšanai, argumentēja ministrs.

Kopumā neviens no publiskajā diskusijā izskanējušajiem argumentiem nespēja torpedēt ekonomisko lietu tiesas ideju, tādēļ jāsecina, ka šajā raundā Tieslietu ministrija ir uzvarējusi. Nākamais solis – nepieciešamo normatīvo aktu izdabūšana cauri Saeimai, kas gaidāma rudenī, un darbinieku atlase un apmācība, kas plānota nākamgad. Ja veiksies, kā plānots, speciālā ekonomisko lietu tiesa varētu sākt darboties no 2021. gada.

LA.lv