Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. jūnijs, 2013
Drukāt

Piemaksā dažādus pabalstus, lai bezdarbnieki atgrieztos darba tirgū


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Labklājības ministrijas rīkotajā konferencē “Atgriežoties pie izaugsmes: liekot pamatus iekļaujošai izaugsmei Latvijā” galvenā vērība tika veltīta Pasaules bankas pētījumam par bezdarbu Latvijā. Vienlaikus bija iespēja uzzināt, kā ar bezdarbu tiek galā attīstītākajās ES valstīs. 


 

Britiem viegli neklājas

Lielbritānijas darba un pensiju departamenta pārstāvis Džeikobs Sopers norādīja, ka cilvēkiem, kuri ilgstoši nav strādājuši, tiek sniegts universāls atbalsts – ne tikai pabalsts konkrētajam bezdarbniekam, bet visai ģimenei – mājsaimniecībai.

Ja cilvēks, atgriežoties darba tirgū, nedēļā strādā mazāk par 16 stundām, viņam vienlaikus ar darba algu ir tiesības saņemt arī dažādus sociālos pabalstus. Taču, ja nedēļā nostrādā vairāk par 16 stundām, no darba algas jāsāk maksāt nodokļus. To šie pabalstu saņēmēji nevēlas. Viņi raugās, lai nepārcenstos, jo izdevīgāk dzīvot no pabalstiem.

Tas ir galvenais šķērslis, kas kavē šo personu atgriešanos darba tirgū. Dž. Sopers atzīst, ka jāmaina pašreizējā pabalstu un nodokļu sistēma un jāievieš vienota atbalsta sistēma gan tiem, kas strādā, gan tiem, kas nestrādā. Galvenais – likt saprast, ka labāk dzīvos tie, kas ilgāk un vairāk strādās, saņemot lielākus ienākumus. Bet mazo algu saņēmējiem tiek garantēti ienākumi pamatvajadzību nodrošināšanai, jo īpaši bērnu pieskatīšanai, lai vecāki varētu iesaistīties darba tirgū.

 

Pabalsts tikai 
divas nedēļas

Nīderlandē jau īsteno striktas reformas, jo “mūsu mērķis ir panākt, lai visi iedzīvotāji strādātu”, saka Marks Konings, Nīderlandes Sociālo lietu un nodarbinātības ministrijas speciālists. Lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu šajā valstī, jābūt vismaz piecu gadu darba stāžam. Tad pabalstu var saņemt, bet tikai trīs mēnešus. Pirmajā mēnesī tas ir 75% apmērā no darba algas, bet nākamajos – 70%. Bezdarba laikā šo cilvēku uzdevums ir aktīvi meklēt darbu, pretējā gadījumā var zaudēt pabalstu.

Šā gada aprīlī valdība panākusi vienošanos ar sociālajiem partneriem – spēcīgajām Nīderlandes arodbiedrībām – par to, ka būtiski jāsamazina pabalsta izmaksas periods, vienlaikus ieviešot stingrākus kritērijus tā piešķiršanai. Reformas paredz, ka turpmāk desmit gadu darba stāžs dos iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu tikai divas nedēļas.

Prasības paaugstinās arī attiecībā pret darba devējiem. Viņiem būs aktīvāk jāiesaistās, bezdarba gadījumā darbiniekam piedāvājot citu darbu vai nodrošinot iespēju pārkvalificēties.

Nīderlandē bezdarbniekam pienākas arī dažādi sociālie pabalsti, ko izmaksā, izvērtējot personas materiālo situāciju. Sociālā pabalsta maksimālais lielums ir piesaistīts Nīderlandes minimālajai darba samaksai – 1300 eiro, bet ir dažādas gradācijas. Šo summu 100% apmērā izmaksā, ja abi laulātie nestrādā, vientuļnieki saņem 50%, bet, ja ģimenē ir bērni, pabalsts tiek piešķirts 70% apmērā. Turklāt to piešķir nevis indivīdam, bet mājsaimniecībai, kurā viens vai pat abi vecāki kļuvuši par bezdarbniekiem. Vienlaikus visiem jāmeklē atbilstošs darbs, lai izkļūtu no pabalstu saņēmēju loka.

Tiem cilvēkiem, kuri strādā, bet darba ienākumi ir mazi, valsts piemaksā starpību, lai garantētais ienākums sasniegtu 1300 eiro. No darba meklējumiem tiek atbrīvotas personas, kas vecākas par 65 gadiem. Ja mājsaimniecībā ir bērni, ja ģimene īrē mājokli vai tā iegādei paņemts kredīts, arī tad valsts sniedz plašu palīdzību dažādu pabalstu veidā.

Līdz 2004. gadam pašvaldības ļoti devīgi iedzīvotājiem dāļāja pabalstus, jo rēķinu par tiem varēja piestādīt valdībai – lūdzu, atmaksājiet iztērēto! Tagad šī sistēma decentralizēta, pieņemti vairāki likumi, kas liek pašvaldībām atbildīgāk rīkoties ar saviem budžeta tēriņiem. Valdība izvirzīja uzdevumu: līdzekļus izmantot iedzīvotāju reintegrācijai darba tirgū – jauniešu apmācībai, cilvēkiem ar invaliditāti un pirmspensijas vecuma pārstāvjiem.

 

Palīdz mini darbs

Vācijas Federālā darba un sociālo lietu ministrijas pārstāve Betina Šatata dalījās pieredzē, kā veiktās reformas pozitīvi ietekmējušas pabalstu saņēmēju motivāciju strādāt. Tūlīt pēc abu valstu atkalapvienošanās pastāvēja ļoti augsts bezdarba līmenis. Šodien situācija būtiski uzlabojusies, atzīst B. Šatata. Darba tirgus reorganizācija notika no 2002. līdz 2005. gadam, un tās uzdevums bija novērst ilgtermiņa bezdarbu un palielināt darbinieku konkurētspēju, kā arī nodrošināt iespēju strādāt gados vecākiem cilvēkiem, invalīdiem un migrantiem.

Tika ieviestas jaunas darba formas – nepilna laika nodarbinātība, pagaidu darbs, īslaicīgs darbs, lai iedzīvotāji pamazām pārorientētos uz pilna laika darbu. Strādājot saīsinātu darba nedēļu jeb mini darbu, no 450 eiro mēnešalgas netiek rēķināti nodokļi.

Vienlaikus tika reformēts arī nodarbinātības aģentūru darbs. Tie iedzīvotāji, kas gadiem izmantoja pabalstu sistēmu, tika iekļauti nodarbinātības veicināšanas sistēmā. Sniedzot atbalstu bezdarbniekam, palīdzību saņem ne tikai bez darba palikušais, bet visi ģimenes locekļi – mājsaimniecība. Savukārt bezdarbniekam jāpieņem jebkurš darbs, ko viņam piedāvā, jo vakances jāaizpilda pēc iespējas ātrāk.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+