×
Mobilā versija
Brīdinājums +12.9°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
12. oktobris, 2015
Drukāt

Pieminēt latviešus Kargasokā

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Kārlis Bērziņš rāda suvenīru no tālienes – pulksteni, kas rāda Kargasokas laiku.

Valcēnietis Kārlis Bērziņš septembra beigās atgriezies no Tomskas apgabala Kargasokas rajona, kur  bija aizbraucis Brāļu kapu komitejas uzdevumā, lai izraudzītos, kur likt piemiņas zīmi deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Viņš pats kā 1949. gada politiski represētais Sibīrijā pavadījis sešus bērnības gadus.

“Tagad mani Brāļu kapu komiteja aizsūtīja turp papētīt, kādā stāvoklī ir latviešu atdusas vietas,” stāsta K. Bērziņš. Braukuši divātā – kopā ar politiski represēto Dzintaru Kraujiņu, kuram Tomskā joprojām dzīvo brālis, Tomskas tehniskās universitātes profesors Pēteris Kraujiņš.

“Kargasokas rajonā ir bijušas apmēram 60 vai 70 sādžas, kurās dzīvojuši latvieši. Dažā sādžā miris un apbedīts viens vai divi, dažā – desmit. Taču Krievijā kapu kopšanas kultūra atšķiras no mūsējās, un šodien neviens vairs nevar parādīt viņu kapavietas,” teic K. Bērziņš. Brāļu kapu komitejas rīcībā ir ziņas par 195 Kargasokas rajonā bojāgājušajiem latviešiem, taču K. Bērziņš spriež, ka skaits ir lielāks, jo par daudziem trūkst informācijas.

Abi latvieši pieņemti Kargasokas rajona padomē. Tur apspriedušies par iespējām uzlikt piemiņas plāksni un tai piemērotāko vietu. Tā varētu būt Vasjuganas upes krastā. Rajona padomē uzdāvināts suvenīrs – pulkstenis, kas rāda Kargasokas laiku.

Tā kā Kārlis Bērziņš ilgus gadus ir “LA” lasītāju pulkā – agrāk, kamēr pašam bijusi zemnieku saimniecība, abonējis, tagad laikrakstu pērk –, pajautāju, kas tajā interesē visvairāk un ar kuru sadaļu sāk lasīt. “Droši vien tāpat kā daudzi citi – vispirms pārskatu beidzamajā lappusē citu lasītāju viedokļus, pēc tam sāku no pirmās lappuses,” teic K. Bērziņš. Kā bijušo motosportistu viņu interesē arī notikumi sporta dzīvē.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+