Mobilā versija
+0.8°C
Auseklis, Gaisma
Trešdiena, 13. decembris, 2017
12. oktobris, 2015
Drukāt

Pieminēt latviešus Kargasokā

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Kārlis Bērziņš rāda suvenīru no tālienes – pulksteni, kas rāda Kargasokas laiku.

Valcēnietis Kārlis Bērziņš septembra beigās atgriezies no Tomskas apgabala Kargasokas rajona, kur  bija aizbraucis Brāļu kapu komitejas uzdevumā, lai izraudzītos, kur likt piemiņas zīmi deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Viņš pats kā 1949. gada politiski represētais Sibīrijā pavadījis sešus bērnības gadus.

“Tagad mani Brāļu kapu komiteja aizsūtīja turp papētīt, kādā stāvoklī ir latviešu atdusas vietas,” stāsta K. Bērziņš. Braukuši divātā – kopā ar politiski represēto Dzintaru Kraujiņu, kuram Tomskā joprojām dzīvo brālis, Tomskas tehniskās universitātes profesors Pēteris Kraujiņš.

“Kargasokas rajonā ir bijušas apmēram 60 vai 70 sādžas, kurās dzīvojuši latvieši. Dažā sādžā miris un apbedīts viens vai divi, dažā – desmit. Taču Krievijā kapu kopšanas kultūra atšķiras no mūsējās, un šodien neviens vairs nevar parādīt viņu kapavietas,” teic K. Bērziņš. Brāļu kapu komitejas rīcībā ir ziņas par 195 Kargasokas rajonā bojāgājušajiem latviešiem, taču K. Bērziņš spriež, ka skaits ir lielāks, jo par daudziem trūkst informācijas.

Abi latvieši pieņemti Kargasokas rajona padomē. Tur apspriedušies par iespējām uzlikt piemiņas plāksni un tai piemērotāko vietu. Tā varētu būt Vasjuganas upes krastā. Rajona padomē uzdāvināts suvenīrs – pulkstenis, kas rāda Kargasokas laiku.

Tā kā Kārlis Bērziņš ilgus gadus ir “LA” lasītāju pulkā – agrāk, kamēr pašam bijusi zemnieku saimniecība, abonējis, tagad laikrakstu pērk –, pajautāju, kas tajā interesē visvairāk un ar kuru sadaļu sāk lasīt. “Droši vien tāpat kā daudzi citi – vispirms pārskatu beidzamajā lappusē citu lasītāju viedokļus, pēc tam sāku no pirmās lappuses,” teic K. Bērziņš. Kā bijušo motosportistu viņu interesē arī notikumi sporta dzīvē.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+