Mobilā versija
+15.8°C
Līga
Ceturtdiena, 22. jūnijs, 2017
12. oktobris, 2015
Drukāt

Pieminēt latviešus Kargasokā

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Kārlis Bērziņš rāda suvenīru no tālienes – pulksteni, kas rāda Kargasokas laiku.

Valcēnietis Kārlis Bērziņš septembra beigās atgriezies no Tomskas apgabala Kargasokas rajona, kur  bija aizbraucis Brāļu kapu komitejas uzdevumā, lai izraudzītos, kur likt piemiņas zīmi deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Viņš pats kā 1949. gada politiski represētais Sibīrijā pavadījis sešus bērnības gadus.

“Tagad mani Brāļu kapu komiteja aizsūtīja turp papētīt, kādā stāvoklī ir latviešu atdusas vietas,” stāsta K. Bērziņš. Braukuši divātā – kopā ar politiski represēto Dzintaru Kraujiņu, kuram Tomskā joprojām dzīvo brālis, Tomskas tehniskās universitātes profesors Pēteris Kraujiņš.

“Kargasokas rajonā ir bijušas apmēram 60 vai 70 sādžas, kurās dzīvojuši latvieši. Dažā sādžā miris un apbedīts viens vai divi, dažā – desmit. Taču Krievijā kapu kopšanas kultūra atšķiras no mūsējās, un šodien neviens vairs nevar parādīt viņu kapavietas,” teic K. Bērziņš. Brāļu kapu komitejas rīcībā ir ziņas par 195 Kargasokas rajonā bojāgājušajiem latviešiem, taču K. Bērziņš spriež, ka skaits ir lielāks, jo par daudziem trūkst informācijas.

Abi latvieši pieņemti Kargasokas rajona padomē. Tur apspriedušies par iespējām uzlikt piemiņas plāksni un tai piemērotāko vietu. Tā varētu būt Vasjuganas upes krastā. Rajona padomē uzdāvināts suvenīrs – pulkstenis, kas rāda Kargasokas laiku.

Tā kā Kārlis Bērziņš ilgus gadus ir “LA” lasītāju pulkā – agrāk, kamēr pašam bijusi zemnieku saimniecība, abonējis, tagad laikrakstu pērk –, pajautāju, kas tajā interesē visvairāk un ar kuru sadaļu sāk lasīt. “Droši vien tāpat kā daudzi citi – vispirms pārskatu beidzamajā lappusē citu lasītāju viedokļus, pēc tam sāku no pirmās lappuses,” teic K. Bērziņš. Kā bijušo motosportistu viņu interesē arī notikumi sporta dzīvē.

Pievienot komentāru

Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt izsūtāmo sarakstus (17)Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt apcietināmo, nošaujamo un izsūtāmo sarakstus
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vides dienests un Koļegova guļ

Svētdien, 18. jūnijā, Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks teritorijā, kur tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 1,2 hektāru platībā. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu. Vakar tika paziņots, ka Valsts vides dienesta (VVD) inspektors pēc pārbaudes konstatējis, ka ugunsgrēka postītajā teritorijā atradušies arī bīstamie sadzīves atkritumi. Tikmēr sabiedrībā izskan pārmetumi Ingas Koļegovas vadītajam Valsts vides dienestam par to, ka nav bijusi kontrole atkritumu ievešanā, glabāšanā, un par iespējamu bezdarbību, jo ziņojumi par atkritumiem teritorijā bijuši jau pagājšruden.

Vai veselības aprūpes pieejamība jāsaista ar nodokļu nomaksu?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (1)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (3)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Liepnieks: Trukšņa pārvēlēšana ir jocīga un neticama (8)“Es zināju, ka socioloģija Jūrmalā bija Trukšņa kungam labvēlīga, bet tas tomēr likās tik jocīgi. Tas, ka viņš tik pārliecinoši uzvarēja ar tik jaunu un īpatnēju kampaņu, ir pilnīgi neiedomājami,” polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot Gata Trukšņa pārvēlēšanu Jūrmalas mēra amatā.
Draugiem Facebook Twitter Google+