Pieminēt latviešus Kargasokā 0
Valcēnietis Kārlis Bērziņš septembra beigās atgriezies no Tomskas apgabala Kargasokas rajona, kur bija aizbraucis Brāļu kapu komitejas uzdevumā, lai izraudzītos, kur likt piemiņas zīmi deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Viņš pats kā 1949. gada politiski represētais Sibīrijā pavadījis sešus bērnības gadus.
“Tagad mani Brāļu kapu komiteja aizsūtīja turp papētīt, kādā stāvoklī ir latviešu atdusas vietas,” stāsta K. Bērziņš. Braukuši divātā – kopā ar politiski represēto Dzintaru Kraujiņu, kuram Tomskā joprojām dzīvo brālis, Tomskas tehniskās universitātes profesors Pēteris Kraujiņš.
“Kargasokas rajonā ir bijušas apmēram 60 vai 70 sādžas, kurās dzīvojuši latvieši. Dažā sādžā miris un apbedīts viens vai divi, dažā – desmit. Taču Krievijā kapu kopšanas kultūra atšķiras no mūsējās, un šodien neviens vairs nevar parādīt viņu kapavietas,” teic K. Bērziņš. Brāļu kapu komitejas rīcībā ir ziņas par 195 Kargasokas rajonā bojāgājušajiem latviešiem, taču K. Bērziņš spriež, ka skaits ir lielāks, jo par daudziem trūkst informācijas.
Abi latvieši pieņemti Kargasokas rajona padomē. Tur apspriedušies par iespējām uzlikt piemiņas plāksni un tai piemērotāko vietu. Tā varētu būt Vasjuganas upes krastā. Rajona padomē uzdāvināts suvenīrs – pulkstenis, kas rāda Kargasokas laiku.
Tā kā Kārlis Bērziņš ilgus gadus ir “LA” lasītāju pulkā – agrāk, kamēr pašam bijusi zemnieku saimniecība, abonējis, tagad laikrakstu pērk –, pajautāju, kas tajā interesē visvairāk un ar kuru sadaļu sāk lasīt. “Droši vien tāpat kā daudzi citi – vispirms pārskatu beidzamajā lappusē citu lasītāju viedokļus, pēc tam sāku no pirmās lappuses,” teic K. Bērziņš. Kā bijušo motosportistu viņu interesē arī notikumi sporta dzīvē.
