Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. novembris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Pliķa pazīmes (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Lāčplēša dienas priekšvakarā manu radinieku ģimenē bija mazi svētki: pērn fizikas maģistres diplomu saņēmusī meita beidzot dabūja pastāvīgu darbu. Tiesa, ar studiju laika programmu absolūti nesaistītā nozarē un stipri viduvēju atalgojumu, tomēr vismaz kaut kas stabils pēc svārstīgi dzīvotiem mēnešiem, gaidot uz iespēju strādāt zinātniskos projektos, kuriem solītais finansējums tā arī neatradās. Tagad viņa vairs negrib pieminēt savas doktora darba iestrādnes un, pēc dabas būdama optimiste, bilst, ka eksaktā bagāža gan jau vēl noderēs. Varbūt. Jo nepiepildījušos cerību dienu pieredze traucē skanīgi apgalvot, ka labu izglītību Latvijā ieguvušie valstij patiešām nepieciešami. Turklāt šo rūgto atziņu stiprinājusi gada vidū sāktā šķietami visnotaļ pozitīvi iekrāsotā jauniešu reemigrācijas programma “Darbs valsts pārvaldē”. Jo pieteikties tajā bija aicināti tikai ārzemju augstskolās studējušie. Bez šaubām, vajag mūsējos saukt mājās, bet šai programmai ir pliķa pazīmes, – uzskata fiziķu saimi atstājusī.

Pirmajā brīdī negribas piekrist, jo esam taču ieinteresēti atgūt no Latvijas aizbraukušos gaišos prātus, un seši jaunie censoņi, kuri kopš jūnija strādā dažādās valsts iestādēs, ir tikai sīka ārzemēs mūsējo izskoloto vienība. Pēc programmas izsludināšanas Valsts kanceleju burtiski applūdināja pieteikumi – vēlmi kalpot dzimtenei pauda 143 jaunieši no 20 valstīm. Pusducis par labākajiem atzīto patlaban ir apmierināti, ka uzdrošinājušies pieteikties, bet nākotnes skatījums dažiem diplomātiski izvairīgs. Piesardzība saprotama: programmas ietvaros viņi septiņus mēnešus saņem “tīru” tūkstoti eiro, taču nevar zināt, vai pastāvīgā darba līgumā atalgojuma cipars būs tikpat kārdinošs. Arī Valsts kanceleja to apspriest patlaban nevēlas, taču sākto jauniešu reemigrācijas posmu atzinusi par veiksmīgu, un gaidāms oficiāls tā turpināšanas pieteikums.

Viss gludi un patriotiskā nokrāsā, kur tad minētais pliķis? Laikam tas izpaužas atstumtības sajūtā, ko piedzīvo savām zināšanām atbilstošu darbu izmisīgi meklējošie Latvijā skolotie jaunieši, uzlūkojot reemigrācijas programmā piedāvātās kārdinošās iespējas un vēl jo vairāk atalgojumu. Vienlaikus arī nesapratne par dzimtenē iegūtās augstākās izglītības novērtējumu. To, ka Latvijas vidusskolas atestātus neatzīst elitārajā Kembridžā, vēl varētu ar pūlēm sagremot, atsaucoties uz birokrātisku procedūru nesakārtošanu un citām niansēm, kuras mūsu Izglītības un zinātnes ministrijai nav šķitušas pietiekami svarīgas. Bet ir grūti samierināties, ka pašu zemē otršķirīgs izrādīsies tavs Rīgā, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī vai Liepājā iegūtais diploms. Lai šo dokumentu saņemtu, daudzi jaunie cilvēki uzņemas kredītsaistības pilnā pārliecībā, ka liek pamatu savai nākotnei. Tāpēc tik grūti pieņemt realitāti, kurā tev netieši norāda uz durvīm un ierindo zemākā kārtā.

Protams, valsts pārvalde nebūt nav vienīgā sfēra, kur izpausties jaunam speciālistam. Tomēr, pat ar labu programmu ar īpašiem noteikumiem vilinot turp tikai stingri iezīmētu grupu, dzimst dažādi pieņēmumi. Viens no tiem, ka projekts ļauj valdībai bez īpašas piepūles notēlot rūpes par gājputnu saukšanu atpakaļ. Varētu piekrist, jo nekas vairāk par uzaicināto stipendijās tērēto nav ieguldīts. Pat ne tas komunikācijas mazums, pēc kura prasās programmas nianšu padziļināta izskaidrošana sabiedrībai. Kur nu prasās – brēktin brēc.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Pajautājiet, lūdzu, skolotājiem- cik skolotājam ar dažu gadu stāžu ir alga? Līdzīga kā sētniekam.
    NU, ko cik jauno skolotāju LV skolās būs pēc 5 gadiem? Domāju,ka tie,kuri spēs dosies prom uz citām sfērām.

  2. Vai Monika Zīle zin,cik Latvijā vajadzīgi fizikas zinātņu maģistri savā specialitātē ārpus skolu sienām?Cik vajag trombonistu,tūbistu vai arfistu ar TIKAI šās valsts mūzikas akadēmijas diplomiem?!!Zinātne un mūzika ir elitāras nozares,kas prasa starptautiski atzītu augstvērtīgu izglītību un konkurētspējas.

  3. Tikmēr skolām visgrūtāk sameklēt tieši fizikas skolotājus… Skolās jauni cilvēki vajadzīgi kā svaigs gaiss, pat vairāk kā valsts pārvaldē.

    • Man līdzīgas pārdomas kā Inesei (17:13) – vai cien. Zīles kundzes radu meitene ar fizikas maģistres diplomu pamēģināja pieteikties kādā skolā par fizikas skolotāju? Ja nē, tad nevajag gausties un žēloties, ka nevarēja atrast darbu profesijā.

    • Jau uzrakstīju, ka skolās ir mazas algas , ne visiem gan , bet skolotājiem ar dažu gadu stāžu. Bet cik darba, ne tikai ar bērniem, bet ar viņu vecākiem arī. Cik daudz ”skirtu ģimeņu, tur bērniem visvairāk problēmu.
      Latvijā mēs neviens neesam vajadzīgi, nāks bēgļi, gan būs ok.

  4. Vakar, izlasot rakstu par pirmās jauniešu reemigrācijas programmas ” Darbs valsts pārvaldē ” galaiznākumu, mani pārņēma klusa prieka sajūta par pirmo, ārzemēs izglītību ieguvušo, jauniešu atgriešanos Latvijā, par skaidrajām jauniešu domām un viņu vēlēšanos ārzemju augstskolās iegūtās zināšanas un uzņēmumos iegūto darba pieredzi likt lietā, strādājot Latvijas uzplaukumam un arī par Latvijas valsts parādīto vēlmi – atgriezt šos jauniešus Latvijai, ceru, ka tas ir tikai sākums! Plika fizika diemžēl nodrošina darbu vien mazai saujiņai speciālistu pat Rietumos, kur nu vēl Latvijā, kur naudas eksperimentēšanai ir vēl mazāk…Igaunijas karogs jau plīvo pie Eiropas Kosmosa aģentūras, apliecinot tās iespēju ņemt dalību kopējos eiropiešu kosmosa projektos. Pēc visa spriežot, arī Latvija ir izrādījusi vēlmi tur iestāties un piedalīties. Jautājums, ko varēsim piedāvāt Eiropai šai jomā, vai par to ir domāts un arī kas darīts lietas labā…Attiecībā par Latvijas izglītību, – tā ir jāreformē, ko jau sāka iepriekšējais izglītības ministrs Ķīļa kngs, bet atdūrās pie milzīgas pretestības no skolotāju un … puses. Kaut vai tikai ņemot pēdējo sabiedrisko aptauju par pamatu var izsecināt, ka nekas jau daudz atjaunotās Latvijas valsts izglītības sistēmā nav mainījies kopš padomju laikiem. Arī tais laikos ģimene, veselība un darbs bija pirmajā vietā (kā jau internacionālā, visu apšaubošā atejistu sabiedrībā klājas!!), kad vienīgā stabilā vērtība bija ģimene un ārpus tās nevienam tā īsti uzticēties nevarēja, jo kas zin’, vai nav nodevējs. Šodien notiek tas pats, tikai tagad kādreiz smagi cietusī latviešu sabiedrības daļa ir tikusi reabilitēta un kādreiz privileģētā krievu daļa ir nogājusi pagrīdē, t.i. viņi nav atzinuši savu vainu latviešu ciešanās un postā, un turpina savrupībā dzīvot pēc Putina Krievijas noteiktām latiņām, pārtiekot no Krievijas ziņu u.c raidījumu informācijas, jo TAS ATTAISNO VIŅU SITUĀCIJU UN RĪCĪBU, NEVĒLĒŠANOS INTEGRĒTIES LATVIEŠU SABIEDRĪBĀ – VIŅIEM VISS PIENĀKOTIES NEVIS JĀIEGŪST AR SAVU DARBU UN LOJALITĀTI LATVIJAI T.I. LATVIEŠIEM! Nenotiekot mācībām VISĀS LATVIJAS SKOLĀS LATVIEŠU VALODĀ, PRAKTISKI NENOTIEK PAŠPASSLUDINĀTĀ INTEGRĀCIJA!!! Izņēmums te varētu būt vienīgi Daugavpils pilsēta (lai gan esmu sastapusi cittautiešus no Daugavpils ar izkoptu latviešu valodu, kas apliecina pretējo), kur vēl kādu laiku varētu atstāt bilingvālo sistēmu sākumskolā, KAUT GAN TIEŠI ŠAI VECUMĀ BĒRNI SPĒJĪGI LĪDZTEKUS APGŪT NE VIENU VIEN VALODU, KAS BŪTU JĀIZMANTO!! Galu galā dzīvojam taču Eiropā vai tomēr…!?

    • Kopš padomju laikiem daudz kas mainījies,piem., mēs mācījāmies Raini ,nu, ļoti daudz, tagad skolas programmā, cik stundas atvēlētas Raiņa apgūšanai? Maz!!! Tas taču mūsu dižgars- Rainis! Cik daudz grāmatu izdeva latviešu valodā un latviešu autoru, bet tagad – viena daļa lubeņu un biezas grāmatas ar tik lieliem drukātiem burtiem ,ka satura tur maz.
      R.Ķīlis savus bērnus izglīto ārzemēs,kāpēc neko nepaveica ,lai viņa bērni studētu LV.
      Ne jau skolotāji ko nosaka, bet tas kas notiek Izglītības ministrij’ā un valdībā.

  5. Brīnišķīgi! Fizikes diploms! Tad ķeries klāt un ievies modernu saules baterijas elementu radīšanai, ekonomisku siltumģeneratoru, apkures radīšanai. Piemērs- pasaules trases rekordu uzstādītais latvijas ELEKTROMOBILIS. iZVEIDO JAUNU FIZIĶU SKOLU, KUR INTENSĪVI MĀCI JAUNOS FIZIĶUS.Ir bijuši gadījumi, ka apdedzinot KERAMIKAS materiālus, krāsnis ir uzsprāgušas. Kāda un kur ir paslēpta tāda enerģija.Man ir ķecerīga doma- vai nevar mini nitroglicerīna efektu pielietot turbūnu griešanai?

    • par to nitroglicerīnu kā múžïgā dzinēja enerģijas avotu es jau bērníbā aizdomājos, kad karbīda pudeles spridzināju…

  6. latvijas ceļš - . Atbildēt

    Saeimai nav laika meklēt risinājumus – jāecējas par sēdekļiem.
    Valdībai iespēja “relaksēties”- IT KĀ likumi neļauj.
    Bet jūs,sīkzivtiņu patērētāji – pastāviet pie ratiem,kamēr zirgs izlasa laikrakstu !

  7. Virsrakstā pareizāk būtu: – Burkāns ar tukšu vidu –
    IMHO .

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ēēēē-Latvijai grūti…

Valdība šonedēļ nolēma vēl uz deviņiem mēnešiem – līdz nākamā gada 1. septembrim – pagarināt e-veselības sistēmas brīvprātīgās lietošanas termiņu. E-veselības projekta izstrādātājs ir Nacionālais veselības dienests. Gadiem vilktajā projektā ir iztērēti daudzi miljoni eiro, bet tas tā arī pilnībā nav sācis darboties. Daži jau ieviestie e-veselības pakalpojumi ir saņēmuši ārstu kritiku.
Patlaban ministrijās apspriež projektu par oficiālās elektroniskās e-adreses ieviešanu. Iecerēts, ka tā būs personas oficiālā deklarētā adrese elektroniskā vidē, lai ar portāla www.latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm un pašvaldībām saņemt oficiālo korespondenci. Latvijai līdz šim ik pa laikam nācies saskarties ar nebūšanām, lieliem tēriņiem un termiņa kavējumiem arī citu e-pakalpojumu ieviešanā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+