Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. septembris, 2012
Drukāt

Premjers: “Nepilsoņu referenduma” iniciatori vēlas šķelt sabiedrību

Foto- LETAFoto- LETA

“Nepilsoņu referenduma” iniciatoriem ir skaidri redzami politiskie mērķi un tie ir vērsti uz sabiedrības šķelšanu, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” izteicās premjers Valdis Dombrovskis (V).

Ministru prezidents atzīmēja, ka partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) esot kļuvusi par marginālu politisko spēku un šis esot mēģinājums profilēties uz sabiedrības šķelšanas rēķina.

Par to, vai notiks otrā parakstu vākšanas kārta referenduma ierosināšanai, būs jālemj Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), kas jau paudusi, ka konsultēsies ar konstitucionālo tiesību ekspertiem un citiem nozares speciālistiem. “Vienotība” jau savu politisko viedokli ir paudusi, teica Dombrovskis.

Premjers norādīja, ka nepilsoņu skaits joprojām tiek samazināts integrācijas un naturalizācijas gaitā. Viņš piebilda, ka būtu nepieciešams noskaidrot, cik nepilsoņu vēlas mainīt savu statusu, nevis pilsonība automātiski kādam jāuzspiež.

Kā ziņots, par referenduma rīkošanu ir parakstījušies apmēram 12 600 pilsoņu. Referenduma par automātiskās pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem iniciatori savāktos parakstus vakar iesniedza CVK, kurai tagad būs jālemj par otrās parakstu vākšanas kārtas izsludināšanu.

Brīva pilsonības piešķiršana visiem nepilsoņiem ar likuma grozījumiem nav atbalstāma, bet nepilsoņu jautājums ir aktuāls un šī problēma būs jārisina, vakar intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš norādīja, ka 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas nav normāli, ka ir vairāki simti tūkstoši nepilsoņu. Šim jautājumam būs jāpievērš vērība nākotnē, tomēr patlaban “nepilsoņu referenduma” iniciatoru piedāvātie likuma grozījumi neesot pareizais veids, kā šo problēmu risināt un jāmeklē citi ceļi.

Valsts prezidents atzīmēja, ka būtu nepieciešams noskaidrot, cik daudz nepilsoņu īsti vēlētos pilsonību iegūt, piebilstot, ka daļai nepilsoņu šis statuss esot par privilēģija, nevis ierobežojums.

Runājot par iecerētajām likumdošanas izmaiņām, kas varētu novērst iespējamos referendumus par līdzīgām tēmām, Bērziņš skaidroja, ka iesāktajām iniciatīvām, kad tiek vākti paraksti, šā vai tā būtu bijis jānorit pēc patlaban spēkā esošajiem likumiem.

Valsts prezidenta kanceleja vēstulē CVK nenoliedz Saeimas un tautas tiesības pārskatīt pilsoņu kopumu, tomēr tā arī atsaucas uz Satversmes tiesas analīzi, saskaņā ar kuru Latvijas kontinuitāte ir tiesiskais pamats tam, lai nepilsoņiem automātiski nepiešķirtu pilsoņa statusu.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, iepazīstoties ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par parakstu vākšanas pirmā posma noslēgumu likumprojektam, kas paredz Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, prezidenta kanceleja ir nosūtījusi vēstuli CVK, kurā aicina komisiju pēc tam, kad tā būs saņēmusi likumprojektu un līdz šim savāktos parakstus, veikt iesniegtā likumprojekta juridisku pārbaudi.

Pārbaudes gaitā būtu vērtējama ne tikai likumprojekta atbilstība juridiskās tehnikas prasībām, bet arī atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Turklāt šāda pārbaude veicama pirms parakstu vākšanas otrā posma, lai nemaldinātu pilsoņus par likumprojekta kvalitāti.

Ja CVK atzīs, ka par likumprojektu ir savākti vismaz 10 000 derīgu parakstu un ka tas virzāms uz otro parakstu kārtu, tad vēl būs nepieciešams savākt 10% jeb aptuveni 150 000 vēlētāju apliecinājumu. Ja tas izdosies, pirms tautas nobalsošanas par iniciatīvu varētu lemt Saeima.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+