Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. aprīlis, 2013
Drukāt

Privātajos mežos ar skuju kokiem tiek atjaunoti tikai 16% izcirtumu

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Tiem, kuri šogad plānojuši atjaunot mežu, vajadzēs būt ļoti nadzīgiem, jo pavasaris kavējas un stādīšanai piemērotais laiks būs ļoti īss. Koku stādaudzētavas “Miķeļi” īpašnieks Ojārs Gailītis: “Būs kārtīgi jāsarauj, kamēr mežos saglabājas mitrums, jo karstajā laikā stādītajiem kociņiem izdzīvošanas procents ir mazāks.” 


“Mežu ciršanu un līdz ar to arī atjaunošanu ietekmē trīs apstākļi: labas koksnes cenas, nepieciešamība atdot kredītus un iespēja saņemt Eiropas naudu,” uzskata O. Gailītis.

 

Cērt priedi, “stāda” apsi

Ciršanas apjoms valstī ir nostabilizējies – privātajos un valsts mežos kopā pēdējos gados kailcirtē nocērt un arī atjauno ap 35 000 ha.

Taču Valsts meža dienesta pārstāve Selva Šulce norāda uz tendenci, ko, kamēr jaunais mežs aug, pat neesam īsti pamanījuši, – skuju kokus Latvijā pamazām nomaina lapu koki.

“Meža īpašnieks pārsvarā cērt un pārdod dārgāko priedi, bet, kad jāatjauno, tad izvēlas lētāko un vieglāko variantu – ļauj izcirtumā ieaugt lapu kokiem. Arī tajos meža tipos, kur vienlīdz labi aug gan skuju, gan lapu koki. Tas nozīmē, ka nākotnē kokrūpniekiem būs jāmācās pārstrādāt lapu kokus,” paredz Selva Šulce.

To apstiprina arī Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vadītāja Normunda Knēta apkopotie skaitļi. “Vispopulārākajos meža tipos – damaksnī un vērī – nav prasības stādīt egli vai priedi. Tur var augt jebkurš koks. Kādus kokus audzēt, tas ir vienīgi meža īpašnieka ziņā. Taču lēmumi visbiežāk netiek pieņemti par labu priedei vai eglei. Privātajos mežos 40% cērt skuju koku mežus, bet ar šīm sugām atjauno tikai 16% platību. Citādi ir valsts mežos, kur cērt 64% skuju kokus un 66% arī atjauno ar tiem,” stāsta N. Knēts.

Viņš gan piebilst, ka daudzviet privātajos mežos audžu sastāvs laika gaitā, veicot prasmīgu kopšanu, mainās, jo alk­snājos un apšu audzēs bērzi un egles ienākot vēlāk. “Ja mežs ir atjaunots ar to, kas tur aug, pat tad ar kopšanu var izdarīt ļoti daudz – pat būtiski mainot audzes sastāvu no lapu kokiem uz skuju kokiem. Tāpēc arī likumdošanā akcents no meža atjaunošanas mainījies uz meža kopšanu.

Ir prasības, ka jaunaudze jākopj tad, kad tā sasniegusi divu metru augstumu, bet brīdī, kad mežs tiek atzīts par atjaunotu, tai nav obligāti jābūt izkoptai. Akcents uz sodu par laikus neatjaunotu mežaudzi vairs nav aktualitāte. Tagad viss uzsvars likts uz meža kopšanu,” meža uzrauga politiku skaidro N. Knēts.

Pie tā, ka mežs audzes mūžā jākopj vairāk nekā vienreiz, meža īpašnieki vēl nav pieraduši, tomēr jaunaudžu kopšana katru gadu pieaug. Pērn izkopti 50 000 ha, bet iesniegtie pārskati liecina, ka šogad tie būs jau 60 000 ha. “Vidēji viena jaunaudze tiek izkopta pusotru reizi. Tas liecina, ka pamazām ejam uz labāku meža apsaimniekošanas modeli,” secina N. Knēts.

 

Ir laiks par to runāt

Kaut arī viedokļi par to, kā labāk atjaunot mežu – stādot stādaudzētavās izaudzētos kociņus vai arī ļaujot izcirtumam atjaunoties pašam un tad mērķtiecīgi to kopt, atšķiras, tomēr dominē uzskats, ka uz stādaudzētavās audzētu koka stādu var vairāk paļauties, jo tas ir labāks. Bet vai tas pierādījies arī praksē? N. Knēts: “Lai par to pilnībā pārliecinātos, jāpiedzīvo pilns mežsaimniecības cikls, sākot no mežaudzes iestādīšanas līdz pat nociršanai. Bet priedei tie ir simt gadi.”

N. Knēts arī piebilst, ka meža īpašnieka filozofēšana par to, ka, kamēr izaugs priede, apsi viņš nocirtīs trīs reizes, var izrādīties tīri teorētiska, jo šis koks traki garšo briežiem un stirnām, kuru skaits Latvijā nebūt nesamazinās.

Visticamāk, ka šī iemesla dēļ ātraudzīgas apses Latvijā populārākas nekļūst un arī Eiropas atbalsta šiem stādījumiem Latvijā nav. Lietuviešiem šāds atbalsts ir, un tāpēc lielākā daļa Latvijā izaudzēto ātraudzīgo apšu stādu tiek eksportēta uz Lietuvu.

N. Knēts novērojis, ka Kurzemē apšu ir tik maz, ka tās visiem patīkot. Turpretim Vidzemē tas skaitoties ļauns koks, kas piesārņo mežu, un to cenšoties izņemt ārā, jo malkā pietiek ko cirst arī bez apses. Savukārt Latgalē apse ir koks, uz kura bal­stās mājsaimniecību apkure, un tāpēc attieksme pret apsi ir pozitīva.

“Manuprāt, laiks sākt diskusiju par atjaunojamo koku sugu atbilstību Latvijas apstākļiem, jo diezgan lielā pašplūsmā esam ļāvuši meža īpašniekam izvēlēties, ko audzēt. Un nu uz 300 000 ha zemes aug mazvērtīgi koki – apses un baltalkšņi. Tā ir neracionāla zemes izmantošana, jo patlaban tautsaimniecībā šo sugu kokmateriāli nav pieprasīti.

Ja akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ļoti lielās platībās nestādītu egles un priedes, situācija būtu katastrofāla,” uzskata Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš.

 

Fakti

* AS “Latvijas valsts meži” pieder deviņas stādaudzētavas, kurās kopā gadā izaudzē 51 miljonu stādu.

* SIA “Rīgas meži” stādaudzētavā gadā izaudzē 3,2 miljonus kociņu.

* Koncerna “Latvijas finieris” stādaudzētavā “Zābaki” gadā izaudzē 1,2 miljonus bērziņu.

* Par privātajām meža koku stādaudzētavām šādu ziņu nav, jo vairākums to Latvijas Stādu audzētāju biedrībā nav iestājušās.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+