Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. aprīlis, 2014
Drukāt

Prokrieviskie spēki zaudē tiesā Igaunijā (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Igaunijas Valsts tiesas administratīvā kolēģija nolēmusi, ka visās valsts finansētajās vidusskolās vismaz 60 procentiem mācību procesa jānotiek igauniski un izņēmumi te netiks pieļauti.
 Tādējādi kolēģija noraidījusi Tallinas un Narvas pašvaldību, kā arī privātpersonas Aleksandra Jefimova prasību ļaut nepalielināt igauņu valodas lomu apmācību procesā 15 šo pilsētu ģimnāzijām.

Šim spriedumam ir gana sena vēsture: Igaunijas valdība tikai 2007. gadā nolēma, ka krievu skolās jāpalielina igauņu valodas īpatsvars. Tika noteikts pārejas periods piecu gadu garumā un noteikta tāda pati valodu proporcija kā Latvijā, kur vidusskolas klasēs krieviski drīkst apgūt ne vairāk kā 40 procentus mācību vielas. 2011. gadā Igaunijā tika izveidota sabiedriskā apvienība “Krievu skola Igaunijā”, kas vāca vecāku parakstus pret mācībām pārsvarā igauņu valodā un iesniedza valdībai prasību ļaut skolām pašām izvēlēties mācību valodu, kā to nosakot Igaunijas konstitūcija. Iespēju pašiem izvēlēties mācību valodu pieprasīja Tallinas un Narvas pašvaldības, kas vēlējās dot šo privilēģiju 15 skolām. Interesanti, ka tiesības turpināt mācīties pārsvarā krieviski pašvaldība centās izcīnīt ne tikai krievu skolām, bet arī Tallinas ebreju skolai. Šīs prasības tika pamatotas ar tādiem pašiem argumentiem, kādus lieto prokrieviskie spēki Latvijā: skolēniem igauniski mācīties būšot grūti, pamatskolā viņi neesot pietiekami labi apguvuši igauņu valodu.

Igaunijas valdība atteicās pildīt pašvaldību prasības, tāpēc krievu skolu aizstāvji sūdzējās tiesā. Prasībai pievienojās A. Jefimovs, kurš uzskatīja, ka mācības lielākoties igauņu valodā apdraudēs viņa dēla nacionālo identitāti. Tiesāšanās ilga kopš 2012. gada.

Tiesa atzinusi, ka valstij ir tiesības noteikt izglītības valodu un vietējām pašvaldībām nav tiesību iejaukties šajā jautājumā. Vietējām varām arī nav tiesību prasīt, lai pašvaldību dibinātās ģimnāzijās mācības noritētu krieviski. Valstij nav pienākums nodrošināt iespēju mācīties krieviski. Tiesa norādīja: sūdzības par to, ka skolēni nav gatavi reformai, nav pamatotas, jo pārmaiņas skolās bijis iespējams ieviest pamazām. Tiesa arī paudusi: tā kā mācībām nav jābūt pilnībā igauņu valodā, mazākumtautībām nav liegta iespēja saglabāt savu nacionālo identitāti un valodu.

Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis, kurš bija izglītības un zinātnes ministrs laikā, kad Latvijā tika ieviesta mācību valodas reforma, saka: “Patiesībā igauņi šo reformu no mums nošpikoja, un esmu saņēmis ne vienu vien komplimentu no igauņu kolēģiem par to, kā Latvijā izdevies īstenot šīs pārmaiņas.”

Jāatgādina, ka arī Latvijā krievu skolu aizstāvji pret reformu vērsās Sa­tversmes tiesā, kura tāpat atzina, ka iebildumi nav pamatoti un krievu valoda un identitāte netiks apdraudēta.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Notikumi Ukrainā liecina par to,ka krievu skolas jāslēdz kā tādas!!

  2. Diemzhel salidzinot izglitibas iespejas latvieshu un krievu skolaa man naacaas pienemt lemumu savus bernus skolot krievu skolaa. Argumenti:
    -latvieshu skolaa lidz 3 klasei notiek tikai latvieshu valodas apguve, bet krievu skolaa no pirmaas lidz 5 klasei ir latvieshu, krievu un anglu valoda.
    -latvieshu skola no 3 klases var izveleties vai nu anglu vai krievu valodu. Krievu skola pec 5 klases var vel macities vacu valodu.
    Nakamos bernus ari atdoshu krievu skola lai macas valodas. Viniem taa noderees.

    • kas tu par letiņu? Atbildēt

      Muļķības, mans bērns 2.klasē mācījās latv., krievu un angļu valodas, bet 5. – vācu.
      Laid vien krievu skolā, nezinās ne savas tautas vēsturi, ne tradīcijas, ne folkloru!

  3. Vajag uzpūst kolorādo vabolēm!

  4. Ģeometrija 6. klasē svešvalodā . Sviests.

    • Pilnīgi pareizi! – ģeometrija latviešu valodā. Lai nav iebildumi, ka nezin valodu un nespēj pienācīgi mācīties augstskolā vai atrast darbu.
      40% vēl ir ļoti ļoti maigi. Starp citu, Karēlijā (Sannktpēterburgas apgabals) karēļu valodā ir tikai 1-2 stundas nedēļā. Tas gan ir drausmīgi, jo Karēlija ir šīs tautas pamatdzīves vieta. Krievi ir pilnīgi izdzīvojuši karēļus ar represijām un pārkrievošanu. Lai krievi sakārto cilvēktiesības savās mājās, nevis jaucas citas valsts nacionālās lietās.

  5. Latvijā viņi tiesā būtu vinnējuši…

  6. Protams, kā vispār var iedomāties, ka būs savādāk! Kas ir tiem aizkavējušamies ciemiņiem ar to prātiņu? Nu neieslēdzas un viss. Vai tiešām viņi atzīst savu stulbumu? Ja pat ķīnietis dažos mēnešos spēj jau kaut cik latviski sazināties!
    Šorīt vilcienā redzēju, kā vīrietis mācās topiku par ģimeni latviešu valodā. Visu cieņu!Šis cilvēks apzinās, kur dzīvo un ciena zemi, kas viņu pieņēmusi. Kaut vairāk TĀDU krievu!

Draugiem Facebook Twitter Google+