Publicitātes foto

“Purvīša balvai 2013” izvirzīti astoņi mākslinieki 0

“Purvīša balvai 2013” izvirzīti astoņi mākslinieki ‒ Andris Eglītis, Miķelis Fišers, Ivars Drulle, Andris Breže, Gļebs Panteļejevs, Krišs Salmanis, Andrejs Grants un Harijs Brants, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM).

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
VIDEO. Ovācijas un neviltota sajūsma! Dons iekļūst Eirovīzijas finālā 7
Krievijas drošības iestādēm “mati stāvus”. No kara atgriežas atbrīvotie cietumnieki – tos nevar savaldīt
Lasīt citas ziņas

Purvīša balvas ekspertu darba grupa šos māksliniekus izvēlējusies, izvērtējot visus 2011. un 2012.gada laikā fināla atlasei nominētos 29 māksliniekus/mākslinieku grupas, kuru radošais sniegums novērtēts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā konkrētajā laikposmā.

Breže nominēts par izstādi “Miera dzīve” galerijā “Alma”, kas skatāma no 5.oktobra līdz nākamā gada 9.janvārim, Fišers ‒ par izstādi ”Lielviela” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” no 29.novembra līdz nākamā gada 20.janvārim, Drulle ‒ par personālizstādi “Balstīts uz patiesiem notikumiem” galerijā “Alma” 2011.gadā, Eglītis ‒ par personālizstādi “Zemes darbi” Mūkusalas mākslas salonā 2011.gadā, Panteļejevs ‒ par personālizstādi “Ornitoloģija” LNMM 2011.gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Salmanis “Purvīša balvai 2013” nominēts par izstādi “Uzticēšanās trauslums” galerijā “Alma” no šā gada 28.maija līdz 27.jūlijam un videodarbu “Garā diena” laikmetīgās mākslas festivālā “Survival Kit 4” no 6. līdz 16.septembrim, Grants ‒ par personālizstādi “Fotogrāfijas 1980–2010” LNMM 2011.gadā, bet Brants ‒ par zīmējumu izstādi “Portreti” galerijā “Māksla XO” 2011.gadā.

“Ekspertu darba grupa šo lēmumu pieņēma salīdzinoši lielā vienprātībā, vien pamatīgi izdiskutējot visas kandidatūras. Kopumā pēdējā ekspertu darba grupas sēdē tika apspriestas 17 mākslinieku kandidatūras,” norādījusi ekspertu darba grupas pārstāve Laima Slava.

Kandidātu sniegumu 2013.gada februārī vērtēs starptautiska žūrija, kuras sastāvā darbosies LNMM direktore Māra Lāce, LNMM galvenā atbalstītāja “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Eduards Kļaviņš, mākslas kuratore un kritiķe Inga Šteimane, laikmetīgās mākslas kritikas un teorijas žurnāla “Hudožestvennij žurnal” (“Художественный журнал”) galvenais redaktors, mākslas kurators un kritiķis Viktors Miziano no Krievijas; galerijas “Regina” direktore Nadja Totskaja no Krievijas, laikmetīgās mākslas kritiķis Akile Bonito Oliva (Achille Bonito Oliva) no Itālijas un privātā fonda “Mūsdienu mākslas centrs” direktore Irina Vītola.

“Purvīša balvas 2013” laureāts tiks nosaukts 2013.gada 15.februārī, atklājot visu astoņu kandidātu darbu izstādi. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 15.decembrim darbojas LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska, LNMM Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska, mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš, mākslas kritiķis Jānis Borgs, Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese un mākslas zinātniece izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava.

Reklāma
Reklāma

Šā gada nogalē darbu sāk arī “Purvīša balvas 2015” ekspertu darba grupa, kurā darbosies LNMM 20.gadsimta otrās puses – 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kulakova, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, literāts, mākslas un kultūras interneta portāla “arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs un mākslas zinātniece Ramona Umblija.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirzīs reizi ceturksnī. Tomēr turpmāk katrs eksperts ceturksnī varēs izvirzīt apspriešanai ne vairāk kā triju mākslinieku/mākslinieku grupu veikumu, un arī diskusijās ekspertu darba grupa ceturksnī varēs nominēt balvas fināla atlasei ne vairāk kā triju mākslinieku/mākslinieku grupu veikumu.

Purvīša balvas organizatori īpaši lūdz māksliniekus savlaicīgi informēt ekspertu grupu par plānotajām izstādēm ārvalstīs, lai eksperti varētu iespējami pilnīgāk izvērtēt Latvijas mākslinieku sniegumu.

Purvīša balva dibināta 2008.gada janvārī, lai regulāri un sistemātiski apzinātu aktuālos notikumus un novērtētu izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicinātu Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizētu Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Purvītis aktīvi atbalstīja sava laika jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi, norādīja muzejā.

Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Balva ir 20 tūkstoši latu (ieskaitot nodokļus). Līdz šim tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.