Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. septembris, 2013
Drukāt

PVD: arvien vairāk krāpjas ar gaļas produktu sastāvu

LETALETA

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir pastiprinājis kontroles saistībā ar produkcijas marķējumiem pēc plaši izskanējušā zirga gaļas skandāla, tikmēr kopumā iezīmējoties arvien aktuālāka tendence par gaļas izcelsmi produkcijā, šodien žurnālistus informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ( PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.

 

“Pamatproblēma ir krāpšanās no ražotāju puses. Turklāt nenotiek tikai krāpšanās, bet arī falsifikācija. Patlaban ne tikai Latvijā, bet arī citviet Baltijā un Eiropā aktualizējas vēl viena problēma – nekur neparādās informācija, kur paliek citu sugu dzīvnieku, ne tikai zirgu, gaļa. Te ļoti svarīgs ir gatavā produkta izsekojamības un marķēšanas jautājums,” sacīja Marčenkova.

Viņa gan neprecizēja, par kādu sugu dzīvnieku gaļu ir runa, bet norādīja, ka daudziem patlaban tirdzniecībā esošiem produktiem būtu jāizvērtē esošais nosaukums.

“Būtu jāizvērtē, vai produktiem vispār ir pareizi veidots nosaukums – vai tas ir gaļas produkts, vai izstrādājums. Viena lieta ir gaļas definīcija saskaņā ar Higiēnas regulu un pavisam cita lieta – gaļas definīcija kontekstā ar marķējuma informāciju. Ja produktā izmantotas vairākas izejvielas, tām visām jābūt norādītām uz marķējuma. Protams, ka ražotājam zemākas pašizmaksas dēļ izdevīgāk lietot iespējami lētākās izejvielas, taču vēlreiz uzsveru, ka tām jābūt uzrādītām uz marķējuma,” sacīja PVD pārstāve.

Viņa arī atzina, ka PVD savas kapacitātes robežās veic attiecīgas pārbaudes, tomēr liela nozīme esot arī iedzīvotāju iesniegtajām sūdzībām.

“Pagājušajā gadā PVD centrālajā aparātā saņemto sūdzību skaits bija 536 salīdzinājumā ar 506 sūdzībām iepriekšējā gadā. Katru gadu sūdzību skaits pieaug, bet ne jau tāpēc, ka pasliktinātos preču kvalitāte, bet tādēļ, ka patērētāji kļuvuši zinošāki un prasīgāki. Biežāk sūdzas par neatbilstošu produkta kvalitāti – 39,24% gadījumos, par produkta derīguma termiņu – 17,50%, kā arī par netīrību tirdzniecības vietā – 15,66% gadījumu,” norādīja Marčenkova.

Vienlaikus viņa sacīja, ka tikai 15,5% no pārbaudītajiem pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem pilnībā atbilst higiēnas normu prasībām. Daļēji prasībām atbilst 84,4% uzņēmumu, savukārt nekādi pārkāpumi nav atklāti tikai atlikušajos 0,1% uzņēmumu.

“Jāakcentē gan, ka konstatētās neatbilstības nenozīmē, ka būtu apdraudēta pārtikas drošība. Tās galvenokārt ir saistītas ar paškontroles procedūrām pašā uzņēmumā, iekārtām, veselīguma norādēm, telpu higiēnu. Jāatzīst arī, ka PVD prasības pret ražotājiem un tirgotājiem ir augstas,” rezumēja PVD pārstāve,

Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir viena no galvenajām PVD funkcijām. PVD inspektori nodrošina regulāru normatīvo aktu prasību uzraudzību visos pārtikas aprites posmos – produktu ieguvē, ražošanā, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, īstenojot principu “kontrole no lauka līdz galdam”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+