Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. februāris, 2012
Drukāt

Ravēs «kolhozus» no Arodbiedrību likuma

balodis_leta

Latvijā joprojām pastāv kolhozi, un to likumdošanas akti jāievēro ikvienam apzinīgam pilsonim, pretējā gadījumā viņu var atbrīvot no darba un saukt pie atbildības. Savukārt par arodbiedrību darba kavēšanu draud pat kriminālatbildība.

 

Un likumu ierosināšanas iniciatīva Latvijā pieder ne vien Saeimas deputātiem, valdības ministriem un augstākajām amatpersonām, bet arī arodbiedrībām. Šāds iespaids par mūsu valsti varētu rasties cilvēkam, kurš informāciju smēlies no joprojām spēkā esošā likuma “Par arodbiedrībām”. Šis 1990. gada nogalē pieņemtais normatīvais akts grozīts vien pāris reižu, bet padomju tiesību izpratnes “pērles” neviens nav saņēmies izravēt.

Putekļus no Arodbiedrību likuma nopurinājis galvenais valsts notārs Ringolds Balodis, jo novecojušais regulējums Uzņēmumu reģistram (UR) apgrūtina jaunu arodbiedrību reģistrēšanu.

 

“Nereti mūsu darbinieki, reģistrējot jaunas arodbiedrības un veidojot to reģistru, spiesti rīkoties, balstoties uz praksi, loģiku vai izmantojot analoģiju ar Biedrību un nodibinājumu likumu, jo likumā “Par arodbiedrībām” ietvertais tiesiskais regulējums ir novecojis, tā normas ir vispārīgas un neskaidras,” stāstīja R. Balodis.

 

Ne likumā “Par arodbiedrībām”, ne citos normatīvajos aktos pašlaik neesot noteikta arī arodbiedrību reģistra kārtība (nav noteikts, kāda informācija UR jāuzkrāj un jāpublicē, kā arī nav noteikti iesniedzamie dokumenti un to saturs). Tas sarežģī dzīvi uzņēmuma reģistra darbiniekiem, bet pašām arodbiedrībām šo neskaidrību dēļ rodas dažādas iekšējās domstarpības un konfliktsituācijas.

Tādēļ UR kopā ar Tieslietu ministriju sagatavojis un iesniedzis Saeimā priekšlikumus, ka jautājumos par arodbiedrību reģistra kārtošanu, arodbiedrību organizatorisko struktūru, darbību, likvidāciju un reorganizāciju piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris šādas atsauces iekļaušanu vērtē kā korektu, jo līdzīga atsauce darbojas arī Politisko partiju likumā. “Tomēr, sūtot likumprojektu uz Saeimu, vajadzēja izravēt vismaz kliedzošākās no novecojušajām formām. Mūsu Krimināllikums vairs neparedz atbildību par arodbiedrību darbu kavēšanu un Satversmē arodbiedrības nav likumprojektu ierosinātāju vidū. Nemaz jau nerunājot par kolhozu likumdošanas aktiem. Un tie ir tikai daži piemēri,” norādīja jurists.

R. Balodis gan uzskata, ka nav vērts zaudēt laiku esošā likuma lāpīšanai, jo pašlaik jau esot izveidota darba grupa, kas līdz nākamā gada februārim izstrādās pilnīgi jaunu Arodbiedrību likumu. Līdz tam laikam esot tikai “jāsalāpa” esošais, sakārtojot reģistrācijas un reģistru uzturēšanas jautājumus.

Tomēr deputāti raizējās, ka labot vienu pantu, ignorējot acīmredzamus trūkumus blakus pantos, nebūtu labs signāls sabiedrībai. Tādēļ TM piedāvājums tiks virzīts uz priekšu, bet starp lasījumiem noteikšot pēc iespējas garāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+