Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. jūlijs, 2015
Drukāt

Recepte izaugsmei – zināšanas un gars

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Aizvadītajā nedēļā Rīgā notika Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kur piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku no 17 valstīm. Diasporas uzņēmēji, tostarp vairāki no viņiem cilvēcei svarīgu jauninājumu ieviesēji un labi zināmi darbinieki lielās kompānijās, dalījās pieredzē inovāciju rosināšanai, tirdzniecības sakaru veicināšanai un par citiem tematiem. Viņi arī atbildēja uz jautājumu par to, kā Latvijā attīstīt tautsaimniecību.

 

Uldis Sīpols, “Sonoco” viceprezidents (ASV): “Latvijai ļoti svarīgi ir būt stiprai tajās nozarēs, kur tā jau patlaban ir stipra. Piemēram, kokapstrādē, pārtikas produktu ražošanā, zivju konservu ražošanā, daļēji medikamentu ražošanā un citās nozarēs. Tātad ir vajadzīga laba kvalitāte, ātra pasūtījumu izpilde un zemas ražošanas izmaksas. Ja mēs esam spēcīgi, tad mūs grūti ir izkonkurēt. Otrs virziens – enerģija ir jāiegulda jaunajos iesācējuzņēmumos, palīdzot 18 līdz 32 gadus veciem uzņēmējiem. Viņi, uzauguši “Facebook” un interneta laikā, patlaban ir kā pasaules pilsoņi un prot tīkloties, tomēr, iespējams, nav pietiekami zinoši biznesā. Tomēr šiem cilvēkiem nav svarīga atrašanās vieta.

Trešais virziens – nosacījums iepriekš teiktā īstenošanai ir to cilvēku izglītošana, kam ir labas tehniskās un arī sadarbības spējas. Atbalsts ir vajadzīgs tiem censoņiem, kas prot savas idejas īstenot, tiem, kas prot pārliecināt par savu ideju dzīvotspēju. Visā pasaulē, ne tikai Latvijā, patlaban ir talantu trūkums, cilvēkiem nav sadarbības un tehnisku spēju vajadzīgās kombinācijas. Naudu nevar zaudēt, ja to iegulda izglītībā. Un ieguldījumi ir jāveic tā, lai labas zināšanas sniegtu gan pamatskolas, gan arī ģimnāzijas.”

 

Roberts Blumbergs, “Johnson, Blumberg & Associates” advokāts, Latvijas Goda konsuls ASV: “Latvijā nevar uzticēties tieslietu sistēmai, un tā tiešām ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Tieslietu sistēma ir jāsakārto. Es arī piekrītu savam draugam miljardierim Ričardam Drīhausam, kas Latvijas Universitātes biznesa inkubatoram ziedoja 100 000 dolāru, ka vairāk naudas ir jātērē mācībām. Protams, zinu teoriju, ka uzņēmējdarbības gars ir vai nav iedzimts.”

 

Pēteris Freimanis, “Starcom Media Vest Group” viceprezidents (ASV): “Latvieši vienmēr sevi ir vērtējuši zemu – kas tad mēs! Mums nav amerikāņu totālā pārspīlējuma par to, ka viņi var visu. Patlaban redzam arī ASV, ka uzņēmumos uzturēt šo uzņēmējdarbības garu ir ļoti grūti, tomēr par to ir jācīnās. Arī tik mazā valstī kā Latvija. Šis uzņēmējdarbības gars būs tad, ja cilvēki jutīsies labi. Latvijā ir jāpiestrādā pie tā, lai uzņēmējiem būtu pieejama vajadzīgā informācija, ļoti vajadzīgi ir forumi ar diasporas tautiešu piedalīšanos. Uzņēmējam jau savas uzņēmējdarbības sākumā ir jāzina, jāizpēta, ko viņš vēlas sasniegt, kā viņš darbosies ārpus Latvijas. Jāiekļauj šie nosacījumi biznesa plānā. Un plāns soli pa solim ir jāsāk īstenot. Ja to neizdara pašā sākumā, tad tas nozīmē šaušanu tumsā ar cerību, ka trāpīs mērķim. Vieglāk nekļūs. Viss tas atgriezīsies atpakaļ pie uzņēmējdarbības gara. Šo garu nevar uzburt, tas nāk no darbības, no pozitīva iznākuma. Es noteikti nesaku, ka diasporas cilvēki zina visu, ka visi eksperti varēs Latvijas kolēģiem palīdzēt tāpēc, ka daži uzņēmēji būs eksperti vien par procesiem savā valstī.”

 

Juris Bļodnieks, “Latvian-American Shipping Line” prezidents: “Viena no vislielākajām problēmām Latvijā ir kalpošana burtam, respektīvi, birokrātijai. Mēs sekojam instrukcijām, norādījumiem, īsti neapdomājot, ko tie nozīmē. Inženierzinātņu nozarēs tāda uzmanība sīkumiem ir ļoti laba, citās nozarēs, tostarp pārdošanā, ar to sokas ļoti grūti. Latvijā ir ļoti daudz labu izpildītāju, maz redzam jaunu ideju un to īstenošanu dzīvē. Ir maz inovāciju. Ko darīt? Piemērs. Ja ASV bērns uzzīmē ezi ar piecām acīm, skolotājs to raksturo kā ļoti radošu darbu, slavē bērnu par interesantu pieeju. Latvijā skolotājs aizrāda – ezim ir divas acis, uzzīmēts nepareizi. Šāda attieksme jau bērnībā nokauj radošumu. Latvijā vajadzētu dažādām industriju grupām sanākt kopā un lemt svarīgāko tautsaimniecības izaugsmes paātrināšanā.”

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (6)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+