Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. oktobris, 2012
Drukāt

Reformu partija grib reformēt nodokļus. Kā?


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Par to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas vadītājam Vjačeslavam Dombrovskim (Reformu partija) jautāja “LA” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Zigfrīds Dzedulis.


 

 

V. Krustiņš: – Vispirms gribam jautāt, kādi ir Reformu partijas plāni vietējo pašvaldību vēlēšanās? Piedalīsieties visās vai tikai pēc iespējām?

– Diemžēl jāatzīst, ka es neesmu atbildīgs par pašvaldību vēlēšanām. Par tām atbild citi manas partijas biedri. Pašlaik man daudz laika paņem darbs Tautsaimniecības komisijā. Vienlaikus Saeimā esmu partijas deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. Zatlera k-ga veselības problēmu dēļ man uzticēti arī frakcijas vadītāja pienākumi. Šie amati man uzliek tik daudz pienākumu, ka nevaru pievērsties pašvaldību vēlēšanām. Pēc pāris dienām notiks partijas domes sanāksme, kurā lemsim par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

– Kāda ir jūsu nostāja paredzamā mājokļu nodokļa celšanas jautājumā, par ko redakcijai pauž bažas mūsu lasītāji, tostarp liela daļa pensionāru, kas reizē varētu būt arī jūsu vēlētāji?

– Mēs gribam samazināt tā sauktos darbaspēka nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Darba devēju maksātie nodokļi par darbaspēku ir nesamērīgi lieli – divreiz lielāki nekā, piemēram, Īrijā vai citās Eiropas valstīs.

Latvijā darba devējs spiests maksāt par darba ņēmēju gandrīz divas reizes vairāk, nekā darbinieks saņem atalgojumā pēc nodokļu nomaksas. Tas veicina atalgojuma maksāšanu aploksnēs. Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir liels, arī paši darba ņēmēji bieži ir ieinteresēti saņemt atalgojumu aploksnē.

Aplokšņu algas savukārt samazina sociālā budžeta potenciālos ieņēmumus. Tas nozīmē, ka valstij trūkst naudas lielākām pensijām.

– Kā panāksiet darbaspēka nodokļu samazināšanu?

– Daļēji esam to jau panākuši. Nākamo triju gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme pakāpeniski tiks samazināta par pieciem procentiem. Esmu pārliecināts, ka tas dos rezultātu – samazināsies gan darba devēju vēlme maksāt, gan darba ņēmēju vēlme saņemt atalgojumu aploksnēs. Pieaugs sociālā budžeta ieņēmumi, kas savukārt ļaus maksāt lielākas pensijas.

Protams, atliek atbildēt uz galveno jautājumu – kā panākt vēl lielāku darbaspēka nodokļu samazinājumu? Mūsu mērķis ir samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 16 procentiem – pašlaik noteikto 25 procentu vai no 2013. gada paredzēto 24 procentu vietā. Analizējot visus iespējamos veidus, esam secinājuši, ka no darbaspēka nodokļiem šis slogs tomēr jāpārliek uz nekustamā īpašuma nodokli.

Z. Dzedulis: – Vai darbaspēka nodokļu samazināšana uz nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanas rēķina nozīmē, ka visi iedzīvotāji, tostarp pensionāri un tādi, kuriem viņu dzīvoklis vai māja ir vienīgā dzīvesvieta, turpmāk būs spiesti maksāt par tiem lielāku nodokli nekā maksā pašlaik?

– Pārliekot nodokļu slogu uz nekustamiem īpašumiem, būtu jāpasargā no tā trūcīgie iedzīvotāji, daudzbērnu ģimenes, pensionāri un citi, kuru ienākumi ir mazi.

Manuprāt, atrisinājums var būt tikai viens – lielāki nekustamā īpašuma nodokļi jāmaksā personām, kurām ir lieli ienākumi un kas līdz šim dažādos veidos izvairījušās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas. Šīm personām, kā zināms, pieder arī lieli nekustamie īpašumi.

Izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa viņiem varētu būt krietni sarežģītāk nekā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Mūsu iecerētās nodokļu reformas pamatprincips – iedzīvotājiem, kas līdz šim godīgi maksājuši visus nodokļus, nepaaugstināt nekustamā īpašuma nodokli.

Spriežot pēc valsts ienākumiem pašlaik, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli vēl par trim procentiem, budžetā tas radītu 90 miljonu latu iztrūkumu. Ja šogad ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa varētu būt 90 līdz 120 miljoni latu, tad iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par trim procentiem nozīmētu, ka šā iztrūkuma segšanai aptuveni divas reizes jāpalielina nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Pieļauju, ka daļu ieņēmumu varētu dot šā nodokļa likmju paaugstinājums, bet daļu dotu precīzāks nekustamo īpašumu kadastrālais novērtējums.

Darba ņēmējs, kas godīgi maksā visus likumos noteiktos nodokļus, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodoklim, “uz rokas” saņems vairāk. Savukārt par dzīvokli gadā samaksās lielāku nekustamā īpašuma nodokli.

Bet te jāņem vērā, ka iedzīvotāji ar lieliem ienākumiem, kuriem pieder arī lieli īpašumi, maksās par tiem vairāk. Tādējādi lielai daļai darba ņēmēju, kas godīgi maksās mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli, ienākumi “uz rokas” tomēr būs lielāki. Savukārt darba ņēmējiem, kas saņem atalgojumu aploksnēs, ieguvums būs mazāks, tāpēc ka samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokli viņiem rēķinās no minimālās algas. No tās summas, ko darba devēji pašlaik maksā viņiem aploksnē, gluži dabiski nebūs nekāda papildu ieguvuma. Savukārt pensionāriem ieguvums no mazāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa būs daļējs, tāpēc ka ar šo nodokli viņiem apliek tikai tās summas, kas pārsniedz 165 latus.

Ja izdotos palielināt nodokļu ienākumus no lieliem, vērtīgiem nekustamiem īpašumiem, tas ļautu atbrīvot trūcīgos iedzīvotājus, pensionārus un citus no lielākiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem.

Vēlreiz uzsvēršu – nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana nav pašmērķis, tas ir tikai līdzeklis, kā panākt darbaspēka nodokļu samazināšanu un sociālā budžeta ieņēmumu palielināšanu.

– Varbūt cilvēkus ar maziem ienākumiem, tostarp pensionārus, par viņu vienīgajiem mājokļiem vispār neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokļiem?

– Atbrīvojumu vai ievērojamas atlaides paredzam tiem cilvēkiem, kas jau pašlaik ir sasnieguši pensijas vecumu. Viņu labā plānojam ieviest likumā pietiekami ilgu pārejas periodu.

Toties citiem, kuriem pensijas gadu vēl nav, tostarp jauniem cilvēkiem, kas nodibinājuši savas ģimenes un nolēmuši iegādāties dzīvokli vai savrupmāju, tikpat liels nekustamā īpašuma nodoklis būs jāmaksā arī tad, kad viņi būs sasnieguši pensijas vecumu.

– Valdība nolēmusi, ka nākamgad vietējām pašvaldībām būs brīvas rokas grozīt nodokļa likmes no 0,2 līdz 1,5% robežās. Ja 97 procenti dzīvokļu un ģimenes privātmāju ir tādi, kuru vērtība nepārsniedz 40 000 latu un kuriem tādējādi jāmaksā pēc 0,2% likmes, vai tad jūsu iecerētais nodokļa palielinājums tās nemaz neskars?

– Kā jau sacīju, mēs piedāvājam palielināt nekustamā īpašuma nodokli par lieliem, vērtīgiem nekustamiem īpašumiem. Mūsu iecere balstās uz svarīgu pieņēmumu, proti, cilvēkam piederošajam nekustamajam īpašumam vajadzētu atbilst viņa ienākumiem.

Diezin vai ir daudz tādu pensionāru – ļoti lepnu savrupmāju īpašnieku. Un tāpat diezin vai būs daudz ļoti turīgu ļaužu, kas mīt kādā pirms četrdesmit gadiem celtā daudzdzīvokļu namā. Protams, vienmēr ir un būs izņēmumi. Piemēram, Jūrmalā vai Rīgā, 
Mežaparkā, kur ļaudis atguvuši kādreiz viņiem piederējušos īpašumus, krievu un citu ārzemnieku iegādātie īpašumi par ļoti augstām summām rada to absurdo stāvokli, ka vēsturiskie īpašnieki vai viņu mantinieki vairs nespēj maksāt viņu ienākumiem neatbilstošu nekustamā īpašuma nodokli.

Tāpēc arī es uzskatu, ka vietējām pašvaldībām jādod tiesības pašām lemt par nekustamā īpašuma nodokļa apmēriem un atlaidēm.

– Mūsu lasītāji bieži sūdzas par, viņuprāt, ačgārnām viņu īpašumu kadastrālajām vērtībām, kas rada šos nesamērīgos nodokļus. Vai jūsu vadītajā darba grupā, kurā piedalās Valsts zemes dienesta, Finanšu, Tieslietu un citu ministriju pārstāvji, spriežot par nekustamā īpašuma nodokli, esat sprieduši par īpašumu kadastrālās vērtēšanas problēmām?

– Jā, esam sprieduši. Valsts zemes dienestam nākamgad paredzēts papildus piešķirt 50 000 latu, lai tas sakārtotu par nekustamiem īpašumiem reģistrētos datus. Pārliekot nodokļa slogu uz nekustamiem īpašumiem, ļoti svarīgi panākt īpašuma kadastrālās vērtības samērību ar tirgus vērtību. Ja īpašuma kadastrālā vērtība pārsniedz tirgus vērtību, īpašniekam jādod tiesības apstrīdēt šo kadastrālo vērtību, piesaistot sertificētu vērtētāju, kurš nosaka īpašuma reālo vērtību, ko pēc tam izmanto nodokļa aprēķinam.

Diemžēl jāatzīst, ka kadastrālajā vērtēšanā un par īpašumiem uzkrāto datu uzskaitē nepilnību patiešām ir daudz. Vēl tikpat liela summa piešķirta Finanšu ministrijai, lai sagatavotu pētījumu par to, kā nekustamo īpašumu nodokļa problēmas tiek risinātas citās valstīs.

Manuprāt, viens no risinājumiem būtu tāds, ka vēsturiskajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem jāparedz nodokļa atvieglojumi vai ar likumu jānosaka pārejas periods, kurā viņi maksātu mazāku nekā citi. Pieļauju, ka samazināts nodoklis viņiem varētu būt noteikts pat līdz viņu dzīves beigām. Savukārt ārzemju bagātniekiem vai vietējiem, kas nopirkuši īpašumus Jūrmalā vai Mežaparkā, nodoklis būtu jāmaksā bez jebkādām atlaidēm. Cits risinājums – diferencēt nodokļa apmēru atkarībā no tā, kad un kādā veidā tas iegūts. Ja īpašums Jūrmalā nopirkts, piemēram, pēdējo piecu gadu laikā, tad nodoklim jābūt lielākam. Savukārt, ja īpašuma tiesības atgūtas un tas īpašniekam piederējis ilgāku laiku – nodoklis varētu būt mazāks.

Ja īpašumam noteiktā kadastrālā vērtība pārsniedz tirgus vērtību, īpašniekam ir jābūt tiesībām un iespējām to apstrīdēt, piesaistot sertificētu vērtētāju, kurš nosaka īpašuma reālo vērtību, kuru pēc tam izmanto nodokļa aprēķinam.

– Kad cerat īstenot nekustamā īpašuma nodokļa reformu?

– Pati optimistiskākā prognoze – 2014. gadā. Mērķis, protams, ir ambiciozs. Tomēr domāju, ka manis pieminētā nodokļu sloga pārdale – no darbaspēka uz nekustamiem īpašumiem – līdz šim laikam ir īstenojama. Citas problēmas – par īpašumiem reģistrēto datu atbilstība dabā, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību noteikšana, kas, visticamāk, nebūs atrisināmas viena gada laikā.

Es uzskatu, ka ļoti svarīga nozīme ir tam, lai iedzīvotāji laikus būtu informēti par to, ko īsti ar šo reformu gribam panākt. Lai ikviens iedzīvotājs saprastu, ka ar šo nodokļu sloga pārdali gribam galveno – lai nodokļi būtu aprēķināti taisnīgi, atbilstoši iedzīvotāju ienākumiem un viņiem piederošajiem īpašumiem un lai tos maksātu godīgi.

V. Krustiņš: – Nodomi šķiet labi, tomēr to īstenošana nopietni apspriežama kaut vai no taisnīguma viedokļa. Manuprāt, nodokļa lielums jānosaka atkarībā no tā, kādus ienākumus apliekamais īpašums dod tā īpašniekam.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+