Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. jūlijs, 2015
Drukāt

Regbija izlase 7 – progress ar katru turnīru

foto: Zigismunds Zālmanis ("RFC Livonia")foto: Zigismunds Zālmanis ("RFC Livonia")

Latvijas regbija 7 izlase viņdien ar šim sporta veidam mazraksturīgu pompu tika pavadīta uz Eiropas olimpisko kvalifikācijas turnīru, kas nedēļas nogalē risināsies Portugāles galvaspilsētā Lisabonā.

Cits līmenis

12 komandas sadalītas trijās grupās, mūsējie cīnīsies ar Vāciju, Lietuvu un Rumāniju. Katras grupas divas labākās izlases, kā arī divas labākās trešo vietu ieguvējas spēlēs ceturtdaļfinālā, bet pārējās četras cīnīsies par devīto vietu. Turnīra trīs labākās valstsvienības iekļūs Pasaules olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā – tajā 16 izlases cīnīsies par vienu ceļazīmi uz nākamā gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.

Latvijas izlase iespēju braukt uz Lisabonu nopelnīja divos Eiropas čempionāta A divīzijas turnīros jūnijā (abos ceturtā vieta). No Lisabonā startējošajām izlasēm Latvija rangā ir otra vājākā, līdz ar to iespējas pārvarēt atlases sietu tiek uzlūkotas reālistiski. “Galvenais, ka esam šajā kompānijā. Komanda ar katru turnīru aug un tas mani pārsteidz. Ja spēlēsim vēl labāk kā Ungārijā un Polijā, tad varam arī izcīnīt uzvaras. Ar tāda līmeņa komandām neesam spēlējuši, līdz ar to būs interesanti pavērot, kā izskatāmies,” sacīja Latvijas izlases galvenais treneris Edmunds Ščavinsks. Visi mūsu pretinieki spēlē līmeni augstākajās “Grand Prix” sacensībās – vācieši bija piektie, lietuvieši devītie, bet rumāņi ierindojās pēdējā, 12. vietā.

Latvijas izlase svarīgajām sacensībām gatavojusies ar lielu atdevi – divarpus nedēļu laikā aizvadīti 14 treniņi. Palīgos šonedēļ atsteidzies arī Jaunzēlandē jau 13 gadus dzīvojošais Dāvis Jansons, kurš debitēs Latvijas izlasē.

Mazs brīnums

Latvijas izlasei veiksmi vēlēja Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, olimpiskais vicečempions šķēpa mešanā Ainārs Kovals, kura tēvs spēlējis regbiju. Tāpat bija ieradies kādreizējais izlases pārstāvis Armands Višņevskis, kura veiktais piezemējums kvalifikācijas turnīrā 1992. gadā Maskavā deva uzvaru pār Krieviju un ceļazīmi uz nākamajā gadā Edinburgā notikušo Pasaules kausa finālturnīru – tādā forumā mūsējie spēlēja pirmo un pagaidām pēdējo reizi.

“Regbijs 7 tolaik bija jauna spēle. Pamatus apguvām pusgada laikā, uz kvalifikācijas turnīru Maskavā nebraucām kā favorīti, taču atbraucām kā varoņi. Jo Krievija, Gruzija un Lietuva skaitījās klasi pārākas izlases, piemēram, “RAF” tikai pēdējā gadā bija iekļuvis PSRS augstākajā līgā – var teikt, ka bijām otrās divīzijas komanda,” sarunā ar “LA” atminējās Višņevskis. “Regbija federācija baidoties no izgāšanās, pieteica mūs nevis kā Latvijas izlasi, bet Latvijas klubu sastādīto komandu. Taču spēle bija jauna arī pretiniekiem un bijām pārliecināti, ka varam cīnīties līdzīgi. Pret Gruziju nonācām zaudētājos, bet, kad redzējām, ka viņi taktiski spēlē kā regbiju 15, sapratām, kā varam uzvarēt. To arī izdarījām, visi bija pārsteigti. Pret Krieviju iznāca ļoti sīva spēle, viņi bija labāk sagatavoti nekā gruzīni. Otrajā puslaikā krievi bija vadībā, kontrolēja bumbu un likās, ka spēle tā arī beigsies. Taču pašā izskaņā pretinieku kļūda beidzās ar to, ka es gandrīz ar soļiem tiku līdz piezemējumam, krievi man pat šortus norāva. Vladimirs Ņikonovs iesita realizācijas sitienu un sensācija bija notikusi. Krievi un gruzīni atbrauca dalīt ceļazīmi savā starpā, bet uzvarējām mēs. Pret Lietuvu jau bija tik lielas emocijas, ka nevarējām koncentrēties, laukumā tika visi, kas bija atbraukuši. Zaudējām, taču tam nebija nozīmes. Man šķiet, ka tas bija mazs brīnums.

Kādas ir atmiņas no finālturnīra Edinburgā?

Tajā brīdī dzelzs priekškara vairs nebija, tomēr tas mums bija pirmais brauciens uz nosacīti brīvo pasauli. Līdz ar to kultūršoks – pozitīvs. Mēs nepretendējām uz pirmajām vietām, taču pilsētu mēri aicināja uz pieņemšanām un dažādiem pasākumiem. Mūsu komanda piedalījās vienas vietējās alus darītavas reklāmas klipa veidošanā. Tik daudz autogrāfus kā toreiz neesmu sniedzis nekad. Sportiskā ziņā – mums pietrūka pieredzes, bet turnīra laikā pamazām iespēlējāmies un, ja tas būtu garāks, kādu noteikti arī izdotos uzvarēt (Latvija zaudēja visās piecās spēlēs un palika 22. vietā).

Ko gaidīt no mūsu izlases Lisabonā?

Tā viņiem būs ļoti laba skola, jo ar tāda līmeņa komandām praktiski nav spēlējuši. Mūsu puiši ir amatieri, bet pretī stāsies profesionāļu izlases. Izredzes ir droši vien tādas pašas kā mums pirms 23 gadiem, taču – tās ir. Pretinieki arī ir cilvēki un var piezagties mandrāža, ja kaut kas neaiziet, kā plānots.

Kāds kopumā skats – kādus laikus piedzīvo Latvijas regbijs?

Man šķiet, ka iekļaušana olimpisko sporta veidu saimē visā pasaulē radījusi pastiprinātu interesi par regbiju 7. Arī Latvijā šis regbija paveids var straujāk attīstīties, jo regbijam 15 vajag lielākus spēlētāju un finansiālos resursus. Tāpēc perspektīvas ir labas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+