Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. oktobris, 2015
Drukāt

Riga IFF piedāvās piecas klasiskā zelta fonda kinolentes

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kadrs no filmas

Jau pēc nedēļas, 15. oktobrī, sāksies Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), un viena diena tajā – 17. oktobris – veltīta īsteniem sinefīliem, programmā “In kino veritas” piedāvājot piecus tādu kino vēsturē zīmīgu žanru kā cinéma vérité un direct cinema dārgakmeņi, LA.lv uzzināja Riga IFF preses centrā.

Programmu atklās franču antropologa Žana Ruša (Jean Rouch) un filozofa Edgara Morēna (Edgar Morin) dokumentālais kopdarbs – kanoniskā 1961. gada kinolente “Vienas vasaras hronika” (Chronique d’un été). Filma ir aizraujošs 1960. gadu vērojums – režisori intervē virkni kolorītu parīziešu, kuri stāsta par savu dzīvi un darbu, dalās atmiņās un pārdomās, kā arī diskutē par aizvien aktuālo sociālo nevienlīdzību, karu, koloniālisma sekām un imigrāciju. Ar savam laikam avangardisku pieeju, neslēpjot kameras klātbūtni, Rušs un Morēns tiecās pēc nebijuša autentiskuma realitātes atspoguļojumā, īstenojot Morēna ideju par cinéma-vérité jeb kino kā patiesību.

Programmas turpinājumā – unikāla iespēja uz lielā ekrāna redzēt pirmo Ukrainas skaņas filmu – režisora Dzigas Vertova (Дзига Вертов) 1931. gadā uzņemto “Entuziasms. Donbasa simfonija” (Энтузиазм (Симфония Донбасса)). Tās skaņu celiņš tiek dēvēts par agrīnu musique concrète paraugu. Sekojot bēdīgi slavenā padomju piecgades plāna izpildei Donbasa ogļraktuvēs un rūpnīcās, filma atsedz impērijas baiso mašinēriju.

Viens no nozīmīgākajiem t.s. “tiešā kino” (direct cinema) žanra režisoriem ir kanādietis Žils Grols (Gilles Groulx), kurš dzimis strādnieku ģimenē un savās filmās izteiksmīgi fiksējis neizpušķotu Kvebekas realitāti. Riga IFF savā programmā iekļāvis divas no Grola iespaidīgākajām 1960. gadu kinolentēm. Dokumentālajā īsfilmā “Čempionāts “Golden Gloves””(Golden Gloves, 1961) režisora virtuozā, dinamiskā kamera seko trim bokseriem-amatieriem, kas gatavojas dalībai “Zelta cimdu” turnīrā. Atklātās sarunās puiši stāsta par saviem sapņiem un ambīcijām – uzvara brutālajā čempionātā ir viņu cerība izrauties no nabadzības. Savukārt reālistiskā manierē uzņemtā spēlfilma “Kaķis maisā” (Le chat dans le sac, 1964) seko direct cinema estētikai un ir savdabīga atzīšanās mīlestībā franču jaunā viļņa kino revolucionāriem – īpaši Žanam-Likam Godāram (Jean-Luc Godard). Filma ir pāra attiecību anatomija, kas vēsta par diviem jauniešiem, kuri itin labi varētu būt mūsu laikabiedri, urbāni izsmalcinātā dzīvesstila piekritēji.

Programmā “In kino veritas” tiks demonstrēta arī leģendārā amerikāņu neatkarīgā kino autora Džona Kasavītisa (John Cassavetes) trīs Oskariem nominētā filma “Sejas” (Faces, 1968), kuras uzņemšana vairākus gadus noritējusi lielākoties režisora mājās un tikusi finansēta, ieķīlājot viņa dzimtas īpašumus. Ģimenes sabrukuma tuvplāns ievelk skatītāju nokaitētā atmosfērā, rokas kamera un it kā nejauša kadra kompozīcija – “Sejas” apkopo Kasavītisa rokraksta spilgtākās pazīmes, un arī šajā filmā vienu no galvenajām lomām atveido viņa sieva un mūza Džīna Roulendsa, kura šogad būs viena no kino leģendām, kam Amerikas Kinoakadēmija pasniegs Oskaru par mūža ieguldījumu.

“”In kino veritas” ir personisks skatījums uz vēsturi, strāvojuma pirmsākumiem un to, kā šīs filmas un to autori ir ietekmējuši kinematogrāfa attīstību kopumā. Laiki ir mainījušies, bet jautājums joprojām ir aktuāls – īpaši šobrīd, kad žanru robežas mūsdienu kino kļūst arvien netaustāmākas,” programmu komentē festivāla radošā direktore Sonora Broka.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+