Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. septembris, 2016
Drukāt

ROBEŽTELPA: Staicelē joprojām brauc pa “Kontrabandistu taku”

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ainažu Jūrskolas muzejā godina Krišjāņa Valdemāra piemiņu.

Devītajā reportāžu sērijas “Robežtelpa” izbraukumā “Kultūrzīmes” devās uz Salacgrīvas novada Ainažiem un Alojas novada Staiceles pilsētu un pagastu. Tiem kopīgais ir tuvums Rīgai un līdz ar to arī profesionālās kultūras vieglāka pieejamība. Robeža ar Igauniju un līdz ar to arī kultūras sakari ar kaimiņvalsti. Un vēl tas, ka šajā teritorijā kādreiz dzīvojuši lībieši. Kaut kas, varbūt tikai zemdegās no senās lībiešu kultūras ir pārmantots līdz mūsdienām.

… Kādreiz pie mazas upītes, purvainu mežu ieskauts, atradās sens lībiešu zvejnieku ciems. Tas bija tik vientuļš, ka lībiešu zvejnieki savā valodā tā arī to nosauca – Ainagi (Vientuļais). Vēlāk to sāka saukt arī par Ainažiem. Līdz pat Pērnavas rajona Hedeemestei te savulaik atradās lībiešu apdzīvots apgabals, tā dēvētā Ziemeļlivonija.

Ainaži laikam ir vienīgā vieta Latvijā, kas mūsu valstī nokļuva balsošanas ceļā. 1919. gadā Latvija un Igaunija sāka robežu nospraušanu, un bija nepieciešams izlemt Ainažu likteni. Tika sarīkota balsošana, kas notika ar zemes īpašuma tiesībām, kuras bija 118 latviešiem un 67 igauņiem. Latvijai par labu tika nodota 101 balss, Igaunijai – 50, bet 34 balsotāji atturējās. Kad balsošana bija notikusi un balsis saskaitītas, tika novilkta robežlīnija kartē. Tā Ainaži palika Latvijā. Un 1926. gada 27. jūlijā Ainažiem piešķīra pilsētas statusu. Staicelē ir muzejs “Pivālind”, kas tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē svētais putns, svētelis, lībiešu kultūras vēstures liecību glabātājs.

Ainažu kultūras nams vienmēr lepojies ar bagātām tradīcijām. Deju kolektīvs nupat bijis Ungārijā, jauktais koris “Krasts” devies deviņu dienu koncerttūrē uz Gruziju, turklāt jaunos koncerttērpos. Trīsdesmit procentus izmaksu sedza pašvaldība. Diemžēl turpmāk tā tik dāsna vairs nebūšot.

Staicelē bibliotēku apmeklē 24% staiceliešu, kas ir vidējā Latvijas līmenī. Taču tuvākie grāmatu veikali atrodas Limbažos un Valmierā, kur, ieraugot plauktos izliktos izdevumus, pārņemot sajūta, it kā katra grāmata būtu vesta pa vienai automašīnā vai pat lidmašīnā – tik ļoti cenas atšķiras no grāmatu vērtības bāzē.

Kādu kultūras gaisu elpo Ainažos un Staicelē un kas īsti ir “Kontrabadistu taka” – par to lasiet 20. septembrī “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+