Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūnijs, 2013
Drukāt

Rucavas zemeņu audzētāji Stendži cer uz prāvu ražu

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Pavasarī par šādu skatu noteikti pabrīnītos – visapkārt pliki lauki, bet tīrumā pie Sventājas upes vēl balo sniegs – tā pa gabalu izskatās ar balto plēvi noklātie Stendžu zemeņu stādījumi Rucavas novadā.

 

Pirms trīsarpus gadiem Sandijs ar sievu nolēmuši pamēģināt ar zemenēm – tagad viņš ogu audzēšanu redz kā savu pamatdarbu, vēl tikai jāpalielina stādījumi vismaz līdz trīs hekt­āriem. Līdzās svaigu ogu tirdzniecībai Stendžu ģimenes uzņēmums “Ogu aģentūra” no brāķētajām zemenēm iecerējis gatavot stiprāku dzērienu.

 

Galapunkts – 
ogu audzēšana

Par labu zemeņu audzēšanai jaunie ļaudis izlēmuši mēneša laikā. Sandijs kā jau ekonomists, tiesa, pagaidām vēl bez diploma, sācis ar aprēķiniem. “Man bija svarīgi no ekonomiskā aspekta atlasīt nozari, kas dotu vislielāko ienesumu no hektāra. Esmu parunājis ar vairākiem mana vecuma cilvēkiem, kas gājuši līdzīgu ceļu un nonākuši pie tāda paša galapunkta – zemeņu vai aveņu audzēšanas.” Nepieciešamo informāciju atradis internetā un grāmatās, ļoti vērtīgs izrādījies arī seminārs Kuldīgas pusē, kur kāds zemeņaudzētājs jau strādājis līdzīgi Sandija iecerētajam modelim – ārpus ražas laika stādījumu kopšanai izmantojot ļoti maz roku darba. Ar diviem hekt­āriem bija jātiek galā vienam pašam, kas arī izdevies, pateicoties plēvei un laistīšanas sistēmai.

Tā nav inovācija, viņš atzīst, taču lielais vairākums Latvijā šādi zemenes vēl neaudzē.

Vagas, kur augi sastādīti divās rindās, noklātas ar balto mulčas plēvi, tāpēc nav jātērē laiks ravēšanai – atliek tikai rindstarpās nopļaut zāli. Pirmajiem stādījumiem izmantotais melnais agrotīkls atzīts par nepiemērotu, jo tam cauri spraucas zāle, kuru grūti izravēt, bet karstā laikā melnā krāsa tā pievelk sauli, ka uz uzkarsušā materiāla zemenes gluži vai izcepas – apdeg gan lapas, gan ogas.

Laistīšanai atliek atgriezt ūdens krānus un no Sventājas uz zemeņu lauka jau plūst ūdens. Pirmo divu gadu stādījumiem tiek izmantota pašteces sistēma – ūdeni iepriekš sapilda cisternās. Tas ir diezgan padārgs risinājums, spriež saimnieks, jo uz hektāru nepieciešamas 33 plastmasas tvertnes, kas izmaksājušas ap tūkstoti latu. Šopavasar stādītās zemenes tiek apūdeņotas jau tieši no upes, katra laistīšanas reize aizņem aptuveni trīs stundas dienā. Sventājas tuvums ir liels atspaids, nosaka Sandijs, jebkurš dīķītis ātri vien paliktu bez ūdens.

 

Pēc stādiem uz Holandi

“Ja gribi būt konkurētspējīgs, ņem tikai konkurētspējīgu izejmateriālu,” šodien droši var teikt zemeņaudzētājs, jo izmēģināti gan Latvijā, gan ārzemēs audzēti stādi. Pirmajā gadā vagās stādījuši Latvijā audzētu ‘Hanoe’ un ‘Zefīru’, otrā sezona veltīta vairāku Holandē audzētu šķirņu “provei”, kas iepirktas no pārstāvjiem Igaunijā, trešajā – jau paši gādājuši no ārzemēm holandiešu zemeņstādus.

Svarīga bija ne tikai kvalitāte, bet arī cena, tāpēc nosprieduši, ka jāmēģina iztikt bez starpniekiem. Pusgadu ilgā e-pasta sarakstē izdevies nodibināt kontaktu ar vienu no zemeņstādu audzētājiem Holandē – Nēsenu ģimenes kompāniju, kas, kā saka Sandijs, apgroza miljonus. Vienā no vēstulēm firmas īpašnieks uz Sandija piedāvājumu kļūt par holandieša uzņēmuma pārstāvi Latvijā, atbildēja īsi – atbrauksi pēc stādiem, parunāsim.

Stendži braukuši arī – ar busiņu 1888 kilometrus turp un tikpat atpakaļ.

Saruna izdevusies – Sandijam uzticēta pārstāvniecība, bet uz Latviju atceļojuši četru šķirņu stādi, kas audzēti frido tehnoloģijā – augam rada aptuveni 40 dienu “mākslīgo ziemu” jeb sasaldē, kas paātrina ogu ieguves laiku – pēc iestādīšanas tam jāsāk ražot 60 dienu laikā, skaidro zemeņaudzētājs. Transportēšanas gaitā nepieciešama atbilstoša temperatūra, lai sasaldētie stādi neatkustu.

Šopavasar stādītās zemenes gatavas tagad – jūnija vidū, pāris nedēļas vēlāk nekā parasti, rēķina saimnieks. Karstākais ražas laiks parasti esot ap Jāņiem, šosezon ogu kulminācija gaidāma tikai pēc svētkiem. Lasītāji caur darba sludinājumu vietējā avīzē jau sarunāti.

Ar ogu mazumtirdzniecību Stendži nenodarbojas. “Jau sākumā nolēmu, ka strādāšu kā citur Eiropā – ja audzē ogas, tad netirgo.” Lielākā daļa tiek aizgādāta uzpircējam Liepājā, pārējās zemenes aiziet tā saucamo pašlasītāju groziņos. Sandijs to nosauc par diezgan pieņemamu variantu, kuru šogad piedāvās arī juridiskām personām.

 

Zemeņu stiprais

Trešais ražas gads ir izšķirošais, saka zemeņaudzētājs, jo ogām jāsāk pelnīt. Hektārā ieguldīts ap deviņiem tūkstošiem latu – stādi vien četrus tūkstošus izmaksājuši, pārējais ieguldīts plēvē un laistīšanas sistēmā. “Puse īstermiņa, otra puse – ilgtermiņa ieguldījumu,” rēķina saimnieks. Iztikuši paši ar savu naudu un sievas zemes gabalu.

Tomēr risks ir jāsadala, prātīgi spriež Sandijs, tāpēc pavasarī iestādījis arī avenājus, bet rudenī no Holandes vedīs krūmmelleņu stādus. Tāpat kā ar zemenēm sākšot ar mazumiņu, vispirms izmēģinot, kas der Sventājas ielejas klimatam un zemītei.

Pats labākais skolotājs un padomdevējs ogu biznesā esot paša pieredze. Tā apgalvojis arī Holandes stādu audzētājs, par pirmajām neveiksmēm mierinot Sandiju. Tikai pēc desmit gadiem viņš tā īsti sapratīšot, kas un kā augiem vajadzīgs.

Stendžu zemeņu lauks tālākā nākotnē izpletīsies 20 hektāros, bet tuvākā – vismaz trijos, plāno saimnieks. Tad arī būs jāķeras klāt brāķēto ogu pārstrādei. Ārzemnieki ar šo ražas daļu rīkojoties izšķērdīgi – metot rindstarpās un brienot pa virsu, stāsta Sandijs. Pašlasītājiem neesot izdevīgi atdot, jo viņi šmaucoties – groziņā zem nestandarta odziņām parasti paslēpta arī labā raža.

Viņam prātā no šādām ogām gatavot raudzētu un pēc tam destilētu dzērienu. Pirms dažiem gadiem pamēģinājis uzraudzēt zemeņu sidru – pašam pagaršot nav izdevies, jo lielajai pudelei caurumu korķī izgrauzušas peles un sabirušas dzērienā. “Laikam bija ļoti labs,” nosmej zemeņaudzētājs.

 

Veiksmes formula

Starts

* Pirmajā gadā iestādīti zemeņu stādi 0,3 ha platībā.

* Ieguldījums – Ls 600 ģimenes līdzekļu un dzīvesbiedres zemes gabals.

Attīstība

* Otrajā un trešajā gadā iestādīti kopumā 66 tūkstoši zemeņu stādu 1,4 ha platībā.

* Ieguldījums – ģimenes līdzekļi ap 13 tūkstošiem latu.

* Raža – vidēji vairāk nekā 7 t no hektāra.

Perspektīva

* Zemeņu stādījumi tuvākajā laikā – 3 ha, tālākā – vairāk nekā 20 ha platībā.

* Raža tuvākajos divos trīs gados – vairāk nekā 15 t no hektāra.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+