Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. decembris, 2014
Drukāt

Negribēju būt tikai kritiķe. Saruna ar izglītības ministri Mārīti Seili (6)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ar jauniecelto izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, kas pirmoreiz pēc stāšanās amatā viesojās “Latvijas Avīzes” redakcijā, sarunājas žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ilze Kuzmina.

V. Krustiņš: – Kad runā par izglītību, galvenokārt spriež par naudu, kas neapšaubāmi ir svarīga. Skolotāji sola protestus, esot solītas lielākas algas, bet nedos. Premjere saka: nekas nav bijis solīts. Esam arī dzirdējuši, ka ir skolotāji, kuri saņem lielas algas. Tie esot pilsētas skolotāji. Sanāk, ka tie trūcīgie ir lauku skolotāji. Kāda aina paveras, skatoties uz skolotāju problēmām no ministrijas puses?

M. Seile: – Lai jūs labāk saprastu, kā skatos uz izglītības nozari, vispirms gribētu pastāstīt, kāda saskare līdz šim man bijusi ar izglītības jomu. Izglītības sistēmā esmu strādājusi aptuveni 15 gadus. Esmu mācījusies un strādājusi pie matemātikas profesora Agņa Andžāna, strādājusi Preiļos par matemātikas skolotāju un skolas direktora vietnieci, bet pēc tam Rīgā dažādos izglītības projektos. Vienā brīdī man likās, ka kaut ko nesaprotu tajā, kā pasaule darbojas un ka jāpaskatās, kāda ir pasaule ārpus izglītības sistēmas. Tāpēc pametu darbu izglītības sistēmā, biju “Maxima” personāla direktore. Pēc tam strādāju starptautiskā industriālo grīdu betonēšanas uzņēmumā “Primekss”, kur biju valdes locekle un biznesa procesa vadītāja. Tā kā no izglītības sistēmas biju aizgājusi bez vilšanās, tāpēc atgriezos izglītības jomā vispirms kā “Iespējamās misijas” vadītāja un tagad ministres amatā.

Mans mērķis nekad nav bijis kļūt par ministri, taču ir tā, ka ir ļoti viegli atrast padomniekus, konsultantus, kritiķus. Tādi stāv rindām, bet grūti atrast cilvēkus, kuri ir ar mieru sasmērēt rokas, kaut ko darot. Man likās: ja nepieņemšu piedāvājumu, būšu tāda pati kā tie, kuri ir gatavi mācīt, kā vajag dzīvot, bet paši darīt negrib.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. sk. citur
    nra.lv/latvija/131923-latvija-pazud-katrs-divsimtais-berns.htm

    Tās ir 682 klases ar skolēniem kas dzīvo un mācās ārzemēs! (675 klases pa 23 skolēniem/1klasē + 7 klases pa 24skolēniem/1klasē)

    Mēs palikušie nodokļu maksātāji neesam spējīgi un nav arī nekādas vajadzības uzturēt Latvijā nevajadzīgas skolas un skolotājus. Krievu skolas var slēgt, apvienot skolēnus, lai veidojas normālas klases pa 24 skolēniem. Savulaik bija 40 skolēnu klasē normāli un skolotāji tika galā un nebija analfabētu, bet tagad nevar saprast vai tie 12 skolēni klasē arī ko iemācās vai tikai atsēž līdz diploma saņemšanai…

  2. kāds ministrs paskatīsies paskatīsies pateisībai acīs un GODĪGI atzīs – skolotāju algas ir PAZEMOJOŠI, NEADEKVĀTI, SMIEKLĪGI ZEMAS – latos – 295 lati PIRMS nodokļu nomaksas, eiro 420 PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS.

    Tajās skolās, kur bērnu skaits lielāks, ir lielāks valsts , finansējums,lielāks skolēnu skaits klasēs, tāpēc algas sanāk lielākas.

    BET…..ALGU NOTEIKUSI VALSTS – TĀ IR NOZŽĒLOJAMA – 420 EIRO PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS, TAS IR – NOŅEMIET NO 420 TREŠO DAĻU, UN IERAUDZĪSIET SKAITLI, KAS NORĀDA, CIK SKOLOTĀJS SAŅEM PAR VIENU NORMĀLU SLODZI. KĀDA IR REALITĒTE??? – NAV IESPĒJAMS!!!!! SKOLOTĀJAM IZDZĪVOT AR 280 EIRO, TĀPĒC LIELĀKĀ DAĻA SKOLOTĀJU IR SPIESTI!!!! STRĀDĀT PAPILDUS, LĪDZ AR TO SAŅEMOT NEDAUDZ VAIRĀK – PUSOTRU VAI DIVAS SLODZES. TAČU TĀ NEDRĪKST BŪT!!!!!!!!!!!!!! SKOLOTĀJAM JĀSTRĀDĀ VIENA SLODZE, UN PAR TO JĀSAŅEM ADEKVĀTA ALGA. SKOLOTĀJS NEDRĪKST!!!! BŪT NODZĪTS UN PĀRSTRĀDĀJIES, LAI NOPELNĪTU IZDZĪVOŠANAI. BET TIEŠI TĀDA!!! ŠOBRĪD IR SITUĀCIJAS VALSTĪ, BET GAN VISA IZM, GAN VALDĪBA, GAN SEILE – IZLIEKAS NO NEREDZAM UN NESAPROTAM. KURINA NAIDU PRET SKOLOTĀJIEM SABIEDRĪBĀ,JO IR LIELAS ALGAS, BET NEPASAKA, KA LIELAS TĀS IR PAR SMAGU PAPILDUS DARBU, NEVIS PAR KRĀPŠANOS, SLINKOŠANU VAI ZAGŠANU. SKOLOTĀJAM IR JĀPELNA VISMAZ 800 EIRO PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS, LAI VIŅŠ SPĒTU SEVI UZTURĒT UN ATTĪSTĪT ATBILSTOŠI TAM, KO ŠĪ PROFESIJA PRASA. TAS JĀSAŅEM, STRĀDĀJOT VIENU DARBA SLODZI. BEZ IZDEGŠANAS UN PĀRMOCĪŠANĀS PAPILDUS DARBOS. TAS ARĪ DARBA KVALITĀTE BŪS DAUDZ AUGSTĀKA. ES NEREDZU NEKĀDUS UZLABOJUMUS PERSPEKTĪVĀ, KAMĒR VALDĪBAI BŪS ŠĪ NICINOŠĀ, NETAISNĪGĀ UN NELABĀ ATTIEKSME PRET SKOLOTĀJU.

  3. Šķiet, ka nekas labs no ministres nav gaidāms, jo pārāk šaurs redzes leņķis. Ne viņa redz iespēju atjaunināt skolotāju kontingentu, nedz arī spēj izlīdzināt algas. Vienīgais, kas viņai savā atvēlētajā laikā var izdoties, tā ir lauku skolu likvidācija ar to palielinot pilsētas skolu iespējas. Tas gan atbrīvos Latvijas zemi no latviešiem un palielinās iespēju kļūt par jaunu Abreni, bet tas vairs nevienu valdībā neuztrauc.

  4. Ja būtu pareizāki jautājumi, būtu arī pareizāka atbildes.

  5. Daudz labu domu un reālu problēmu taču sistēmas, t.i, problēmu attiecību, pakārtotības un kopējā centra pietrūkst.

  6. sociāli atstumtais Atbildēt

    tā ir , kā nav,, naudas pozicija ,, – tā priekšniekos sievietes ! varbūt tīšām ? tā sakot politiski ; 25 gadi un 19. ministre ! un nekas nav mainījies un nemainīsies ! jo tā nav īstā Latvija , tā ir 4.maija , kolabricionistu , bijušo televizormeistaru , ,,kājiņu ,, īpašnieku saļurkāta ar bijušo komunistu V.Krustiņu ( modro komsorgu ) priekšgalā . Viss notiek – ļurbība turpinās !

Draugiem Facebook Twitter Google+