Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Foto – Karīna Miezāja

Negribēju būt tikai kritiķe. Saruna ar izglītības ministri Mārīti Seili 6

Ar jauniecelto izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, kas pirmoreiz pēc stāšanās amatā viesojās “Latvijas Avīzes” redakcijā, sarunājas žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ilze Kuzmina.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Kad runā par izglītību, galvenokārt spriež par naudu, kas neapšaubāmi ir svarīga. Skolotāji sola protestus, esot solītas lielākas algas, bet nedos. Premjere saka: nekas nav bijis solīts. Esam arī dzirdējuši, ka ir skolotāji, kuri saņem lielas algas. Tie esot pilsētas skolotāji. Sanāk, ka tie trūcīgie ir lauku skolotāji. Kāda aina paveras, skatoties uz skolotāju problēmām no ministrijas puses?

M. Seile: – Lai jūs labāk saprastu, kā skatos uz izglītības nozari, vispirms gribētu pastāstīt, kāda saskare līdz šim man bijusi ar izglītības jomu. Izglītības sistēmā esmu strādājusi aptuveni 15 gadus. Esmu mācījusies un strādājusi pie matemātikas profesora Agņa Andžāna, strādājusi Preiļos par matemātikas skolotāju un skolas direktora vietnieci, bet pēc tam Rīgā dažādos izglītības projektos. Vienā brīdī man likās, ka kaut ko nesaprotu tajā, kā pasaule darbojas un ka jāpaskatās, kāda ir pasaule ārpus izglītības sistēmas. Tāpēc pametu darbu izglītības sistēmā, biju “Maxima” personāla direktore. Pēc tam strādāju starptautiskā industriālo grīdu betonēšanas uzņēmumā “Primekss”, kur biju valdes locekle un biznesa procesa vadītāja. Tā kā no izglītības sistēmas biju aizgājusi bez vilšanās, tāpēc atgriezos izglītības jomā vispirms kā “Iespējamās misijas” vadītāja un tagad ministres amatā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Mans mērķis nekad nav bijis kļūt par ministri, taču ir tā, ka ir ļoti viegli atrast padomniekus, konsultantus, kritiķus. Tādi stāv rindām, bet grūti atrast cilvēkus, kuri ir ar mieru sasmērēt rokas, kaut ko darot. Man likās: ja nepieņemšu piedāvājumu, būšu tāda pati kā tie, kuri ir gatavi mācīt, kā vajag dzīvot, bet paši darīt negrib.