Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Foto – Karīna Miezāja

– Jā, tā ir liela taisnība! It īpaši netrūkst nevalstisko padomdevēju! 6


– Nonākot ministra amatā, nokļuvu arī diezgan neparastā situācijā. Es neesmu politiķe, bet tikai politiķu izvirzīta persona un tajā pašā laikā ļoti labi saprotu skolotājus, jo pietiekami ilgi pati esmu bijusi šajā vidē. Ļoti labi zinu, kā sistēma darbojas. Esot ministres amatā, cenšos līdzsvarot savas zināšanas par to, kas skolotājam ir vajadzīgs un svarīgs, un sapratni par to, ko valsts var vai nevar atļauties. Protams, ka nevaru pavēlēt Ministru kabinetam, cik daudz naudas skolotāju algām jādod. Varu skaidrot situāciju. Raugoties no skolotāja pozīcijām, ir pilnīgi skaidrs, ka atalgojums skolotājam ir par zemu. Tā tas ir redzams absolūtos skaitļos. Bet, ja paraugāmies, cik naudas tiek atvēlēts izglītībai no iekšzemes kopprodukta, tad salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm esam pa vidu.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Lasīt citas ziņas

Notiek tādas kā spēles ar skolotājiem, ar viņu algu skaitļiem. Esošajā skolotāju algu modelī definēts, ka skolotājam maksā 420 eiro bruto par vienu slodzi, ar ko saprot 21 kontaktstundu, tātad 21 mācību stundu nedēļā. Vēl 40 procentus piemaksā par papildu darbu, kas nozīmē gan konsultācijas skolēniem, gan sarunas ar vecākiem, gan burtnīcu labošanu un gatavošanos stundām. Manuprāt, tā nav pareiza sistēma, jo sarunāšanās ar skolēniem un burtnīcu labošana ietilpst skolotāju tiešajos darba pienākumos, tātad nav nekāds papildu darbs.

Ministrija ņem vērā, cik skolās bērnu, kādas un cik likmes katrai skolai pienākas, pieskaita piemaksām un kvalitātes pakāpēm paredzēto finansējumu, tad katrai pašvaldībai pārskaita tai pienākošos valsts “naudas kaudzīti”. Tas, kā šo naudu tālāk sadalīt, ir pašvaldības rokās. Katram skolotājam noteikti samaksā 420 eiro par slodzi (bruto), bet piemaksas pašvaldība ļoti bieži pārdala, rūpējoties nevis par to, lai katram skolotājam samaksātu, cik viņi nopelnījuši, bet rūpējoties par to, kā uzturēt pašvaldībā esošo skolu tīklu. Līdz ar to skolotāju algošanas sistēma ir ļoti necaurspīdīga. Turklāt tā izveidota ar ļoti daudziem un dažādiem koeficientiem.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.