Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. janvāris, 2012
Drukāt

Senā ezera dūņas olimpiešiem


Foto - Juris Bērziņš SomsFoto - Juris Bērziņš Soms

Uzņēmums SIA “Eliēr International” piedāvā atbalstu 20 mūsu vieglatlētiem, kuri šovasar gatavojas startēt olimpiskajās spēlēs 
Londonā.
 Šajā uzņēmumā strādā Vineta Ikauniece-Ozoliņa, sešu Latvijas rekordu īpašniece vieglatlētikas sprintā.

 

Visus rekordus viņa sasniedza no 1983. līdz 1988. gadam, un var sacīt, ka Vineta pamatīgi apsteigusi savu laiku, jo tie nav pārspēti līdz šai baltai diena un, liekas, noturēsies vēl ilgi.

Vinetas rekordi 200 m (22,49 sekundes) un 400 m distancē (50,71) ļautu kvalificēties Londonai ar augstāko A normu, 100 metros (11,34) – ar B. Pērnajā pasaules čempionātā Dienvidkorejas pilsētā Tegu šādi rezultāti pavēra ceļu uz finālu gan 100 m, gan 200 m skrējienā, pēdējā – arī uz ceturto vietu. 400 metros minimālā caurlaide finālam bija 50,66 sekundes. Salīdzināsim tos arī ar rezultātiem, kas pērnvasar pa spēkam bija Latvijas ātrākajām sprinterēm: 100 m – 11,93, 200 m – 24,24, 400 m – 55,43.

Vineta ir Latvijas rekordiste arī 4 x 100 m stafetē kopā ar Irinu Grigorjevu, Liliju Ždanovsku un Ludmilu Olijari (44,41), telpās – 60 m (7,32) un 100 m (11,5). Savulaik PSRS čempionātā izcīnījusi trīs sudraba medaļas un vienu bronzas.

Bet ko olimpiešiem piedāvā viņas uzņēmums? Izrādās – dūņas!

 

Slava ķeizarienei

– Tās ir augsti organiskas “Peloid Complex®” dūņas, ko savulaik rehabilitācijai izmantoja arī Baldones kūrorts, – paskaidro Vineta Ikauniece-Ozoliņa. – Kūrortu atklāja Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā, kura pati lietoja šīs dūņas un atļāva lietot arī baldoniešiem. Ķeizariene bija iecienījusi “Eliēr” vannas, lai saglabātu jaunību, veselību un skaistumu, kas apbūra un pievilināja arvien jaunus pielūdzējus. Katrīnai, kā zināms, bija milzum daudz favorītu.

– Ko nozīmē vārds “eliēr”?

– Tas cēlies no senbaltu vārdu savienojuma “ellõ liegã era” – senā ezera dzīvinošās dūņas. Starptautiska zinātnieku grupa izpētījusi, ka šīm dūņām ir vairāk nekā astoņi miljoni gadu un pasaulē tām nav analogu.

– Kāds labums no dūņām olimpiešiem?

– Ne tikai olimpiešiem, bet visiem, arī tev un man. Dūņas satur bioloģiski aktīvas vielas, kas identiskas cilvēka ādas šūnām, tāpēc efektīvi sekmē atjaunošanās procesus un organisma imunitāti. Tām ir stipras pretiekaisuma īpašības. Dūņas saista brīvos radikāļus un neitralizē to negatīvo ietekmi, pozitīvi ietekmē nervu šķiedru atjaunošanos un nervu impulsu pārvadi.

– Vai dieniņ, cik sarežģīti! Ragi dūņās…

– Ja gribi vienkāršāk, tad šīs dūņas ievērojami palēnina cilvēka novecošanu, jo aktivizē atjaunošanās procesus, kas aktuāli arī olimpiešiem.

– Tavā vizītkartē rakstīts – “Eliēr International” sudraba direktore. Kā to saprast?

– Tas ir mans hobijs, kas drīz pārsniegs pamatdarba ienākumus. Ar to var nodarboties katrs, kurš sajutis šīs brīnumainās kosmētikas iedarbību uz savas ādas. Pati lietoju apmēram 20 BDK laboratorijas produktu, un tā ir atbilde, kur ņemu tik daudz enerģijas un kā esmu spējusi tik labi saglabāties.

– Kas ir tavs pamatdarbs?

– Superakcijas.lv – kolektīvās iepirkšanās portāla – personāla un mārketinga projektu vadītāja. Vadu arī biznesa kursus daudzos un dažādos uzņēmumos, kas saistīti ar pārdošanas lietām, apkalpošanu un vadītāju apmācību.

 

Māte un meita

Starp olimpiskajiem kandidātiem ir arī Vinetas meita Laura Ikauniece (19) – Latvijas rekordiste un Eiropas čempionāta bronzas laureāte septiņcīņā junioru grupā. Lauras rekords ir 6063 punkti, kas viņai ļāva kvalificēties olimpiskajām spēlēm ar B normu. Taču ceļš uz Londonu vēl slēgts, jo A normu izpildījusi Aiga Grabuste (6507), un Laura varēs viņai pievienoties tikai tad, ja šovasar savam septiņcīņas rezultātam pieliks vēl vismaz 87 punktus. Kvalificēšanās termiņš beigsies 8. jūlijā.

Nešaubos, ka tas arī izdosies. Lauras Ikaunieces ziemā paveikto jau pirmajās sacensībās viņnedēļ Kuldīgā apliecināja personiskie rekordi 60 m sprintā gan ar barjerām (8,52), gan bez tām (7,65). Trīs dienas vēlāk Tallinā viņa lēca gan tālumā (6,09 m), gan augstumā (1,75 m). Vai startēt tik bieži nav par traku? “Neko darīt, tāda dzīve daudzcīņniecei,” smejas Vineta.

Taču 87 punktu deficītu likvidēt varēs tikai vasarā. Laura ieplānojusi piedalīties Eiropas čempionātā, kas dažas dienas pēc Jāņiem sāksies Helsinkos. Tomēr viņa piekrīt, ka paļauties uz pēdējā brīža iespēju nebūtu gudri, tādēļ droši vien pieņems ielūgumu startēt kādās no lielajām daudzcīņas sacensībām vasaras sākumā. Maijā tādas būs Desencāno del Gardā (Itālija) un Gecisā (Austrija), jūnija pirmajā pusē – Kladno (Čehija). 2. un 3. jūnijā notiks Latvijas čempionāts daudzcīņās.

Vai Vineta dosies līdzi meitai uz Londonu, ja tāda iespēja būs? Laikam lieki jautāt, jo viņai pašai par spīti spožajai karjerai nav izdevies startēt olimpiskajās spēlēs. Tas varēja notikt, bet nenotika 1984. gadā, jo sportistus upurēja aukstajam karam – PSRS un gandrīz visas pārējās sociālisma valstis boikotēja olimpiskās spēles Losandželosā, atbildot ASV un to sabiedroto atteikumam četrus gadus iepriekš doties uz spēlēm Maskavā. Bet kādēļ Vineta, būdama sportiskās formas virsotnē, nestartēja 1988. gada olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā?

– Biju iekļauta PSRS olimpiskajā izlasē, man pat ir diploms, kas to apliecina. Piedalījos izlases treniņu nometnēs, arī pēdējā pirms došanās uz Seulu, un tās beigās izlases vadītāji man sacīja: tagad brauc mājās, atpūties, mēs dosim ziņu, kad būs jāpošas ceļam. Taču nekādas ziņas nebija. Kad sāku zvanīties un prasīt, kas par lietu, saņēmu atbildi: izlases komanda jau prom, būs aizmirsuši tevi paņemt līdzi.

– Kādēļ tad aizmirsa?

– PSRS olimpiskajā komandā 4 x 400 m stafetei bija trīs skrējējas no Ukrainas, un nolēma paņemt nevis mani, bet gan vēl ceturto ukrainieti. It kā labākas saprašanās dēļ, bet, iespējams, kāds kādam par to labi samaksāja. Taču neaizmirsīsim arī, kas 1988. gadā notika Latvijā – atmoda un nacionālās olimpiskās komitejas atjaunošana. Tādēļ priekšnieki Maskavā latviešus uzskatīja par neuzticamiem.

Latvijas vieglatlēti pēc valsts neatkarības atjaunošanas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1992. gada vasarā Barselonā. Laura Ikauniece pasaulē nāca divus mēnešus pirms to atklāšanas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+