Siera svētkos 80 šķirnes 0
Sestdien Kuldīgā izskanēja biedrības “Siera klubs” organizētais gada svarīgākais pasākums “Latvijas novadu Siera diena”. Svētki notika jau trīspadsmito reizi, tiem ir interesanta vēsture un skaistas tradīcijas.
“Šajā dienā kopā lepojas gandrīz visi Latvijā ražotie sieri, piena pārstrādes uzņēmumu vadītāji un daudzi tūkstoši siera cienītāji – patērētāju. Uzskatām, ka Siera svētkos, tāpat kā pirms Līgo, tiek nopirkts vislielākais daudzums siera,” vērtē biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova.
Kuldīgā dižtirgū, dižmielastā, sacensību un konkursu balvās satikās SIA “ELPA”, AS “Talsu piensaimnieks:”, AS “Jaunpils pienotava”, AS “Smiltenes piens”, PLPKS “Dundaga”, PKS “Straupe”, AS “Lazdonas piensaimnieks”, SIA “Mālpils piensaimnieks”, kā arī zemnieku saimniecību “Vecsiljāņi”, “Birznieki”. “Blūdži”, “Jaundimdāni”, “Timbras” un “Strēlnieki” sieri, kopā – vairāk nekā 80 šķirnes un veidi! Bija arī citu piena produktu izvēle – biezpiens, sviests, saldējums, skābpiena dzērieni.
Dižmielastā kurzemnieki, Latvijā pazīstami pavāri Gunta Stepanova un Aivars Verņeckis gatavoja dažādus ēdienus ar sieru: zupu, siera vīstoklīšus bekona šķēlēs un saldās tortes.
Svētku atklāšanā sirsnīgas uzrunas teica Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks un uzņēmumu vadītāji. Un tad… visiem par lielu pārsteigumu gaisā augstā lidojumā pacēlās dzeltens siera ritulis. “Lai šis brīnums – lidojošais ritulis – simbolizē Latvijā saražotajam sieram vēl augstāku un platāku veiksmes ceļu pie patērētājiem gan pašu zemē, gan citās tuvās un tālās valstīs,” vēlēja Vanda Davidanova.
Necerēti liela piekrišana bija siera rituļa ripināšanai no kalna pa 40 m garu, diezgan stāvu trasi. Cits aiz cita steidzās jauni, spēcīgi puiši rāpties pa umurkumura stabu, kuram vienā galā bija uzkarināti maisiņi ar balvām – sieru.
Autors: Sandris Sējējs
Kārdinošas šķita sviesta kulšanas sacensības. Piecās trīslitru burkās bija ieliets krējums, un, burkas kratot, kā to darīja senos laikos, vajadzēja iegūt sviestu. Pēc 20 minūšu smagas “cīņas”, slaukot sviedrus, pirmais sviestu sakūla Henrijs Žakarītis no Skrundas.
Pat ar zelta spalvu nav iespējams aprakstīt dziesmu skaisto skanējumu, deju soļu vieglumu, tērpu krāšņumu un mūzikas burvīgumu, ko klātesošajiem sniedza mākslinieki: mūzikas un modes studija “Mona”, grupa “JARO” no Čehijas, kuldīdznieku saksofonisti, deju kopas “Venta” (Kuldīga), PINE (Lietuva), “ELK” (Polija) un mūziķi no Rīgas “Pažarnieku DIXI”. Ievērības cienīgi bija vadītāji: Pieniņš – Laura un Sviestiņš – Beāte no Jūrmalas, Pelīte – Kristiāna no Kuldīgas un Gotiņa – Rinalds no Mālpils. Visur viņi bija klāt, visu uzspēja, visu noorganizēja.
