Sievišķā un vīrišķa mijiedarbība 0
Klasiskās mākslas galerija “Antonija” līdz 31. martam aicina uz izstādi “Vērsis un Venera”, kurā varēs skatīt vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku mākslas darbus. Marts zināmā mērā mums asociējas ar Starptautisko sieviešu dienu, kad sievietes tiek vairāk nekā citkārt lutinātas. Kad svētki pagājuši, viss ieiet rutīnas ritmā.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija” sniedz mums iespēju pagarināt svētku noskaņu un aicina uz izstādi “Vērsis un Venera”, kas ir arī viena no izstādē redzamās Andreja Ameļkoviča gleznas nosaukumiem. Jau pats izstādes nosaukums liek nojaust sievišķā un vīrišķā mijiedarbības likumsakarības, kas kā dabā, tā arī dzīvē rada harmonijas un veseluma sajūtu.
Kā neizgaistoša vērtība mākslas pasaulē bijusi un vienmēr arī būs sievietes tēla traktēšana. Gadsimtiem mākslinieki piedāvājuši savu skatījumu, savu sajūtu niansi par ēterisko būtni – sievieti. Tā ir cildināta, pelta, godāta, apbrīnota, nīsta, iekārota un vienmēr palikusi līdz galam neizprasta.
Sievietes tēls izstādē dominē ļoti daudzos darbos un ir tikpat dažāds kā sieviete pati. Mazliet stilizētu un romantisku to ieraugām J. A. Strazdiņa, G. Šenberga, K. Brencēna, H. Vīkas un L. Mūrnieka darbos. Tas var būt gan koķets I. Zeberiņa, J. Sokana, B. Bērziņa grafikās, gan erotisks A. Zārdiņa un U. Zemzara darbos. Kā skaistas tautumeitas tās lūkosies no L. Liberta un Veinberga gleznām, kā čaklas strādnieces siena laikā H. Vīkas darbā “Siena laiks” un kā mātes tēls E. Grūbes darbā “Māte”. Ar skaistiem aktiem un portretiem priecēs Ē. Romane, D. Vidulejs ar gleznu “Četras Grācijas”, E. Hermanovskis un R. Ivanovs.
Vīrišķo pusi pārstāv S. Vidbergs ar “Ostas krodziņu”, A. Annuss ar gleznu “Zēns un zivs”, V. Kalvāns ar “Smēdi”, O. Pladers, A. Zviedris, S. Kreics un B. Celmiņš ar jūrai un jūrnieku tematikai veltītām gleznām, I. Heinrihsons ar darbu “Nokritušais”, I. Blumbergs ar pārliecinošu grafiku, kā arī daudzi citi.
Neiztikt arī bez ziediem, tie skatāmi J. Cielava, A. Artuma, V. Eglīša, F. Milta, J. Oša, J. Spriņģa, L. Mūrnieka, M. Muižules, A. Melderes, B. Delles, H. Siliņa, Ē. Gulbes un vēl citu autoru gleznās. Tāpat skatītājus priecē ainavas un klusās dabas, ko radījuši tādi ievērību guvuši mākslinieki kā A. Bromults, L. Svemps, K. Visockis, J. Viļumainis, K. Ubāns, J. Pauļuks, R. Pinnis, E. Vinters, A. Naumovs, A. Zariņa, A. Akopjans un citi.
Ekspozīcijā skatāma arī ļoti laba tēlniecība. Kā pirmais jāmin viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Burkards Dzenis, kas savā laikā mācījies Parīzē no impresionisma pamatlicēja tēlniecībā Ogista Rodēna, ar darbu “Meitene”, kas ilustrēts 1926. gadā.
Izstādes ekspozīcijā kopsummā tiek piedāvātas vairāk nekā simts mākslinieku 200 gleznas un grafikas, kā arī tēlniecība, porcelāns, antīkās mēbeles, interjera priekšmeti un citi mākslas darbi.
Izstādes daudzveidīgums sagādās prieku lielam mākslas cienītāju pulkam.
