Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. jūlijs, 2012
Drukāt

Skrundenieki lepni par paveikto pilsētas labā

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Iespēja ar nelielu finansējumu uzlabot savu dzīves telpu ir efektīvs instruments pašvaldību un iedzīvotāju sadarbības un sociālās aktivitātes veicināšanai. To apliecina Skrundas novadā redzētais: nīderlandiešu iniciētā kustība “Sabiedrība ar dvēseli” tur turpinās ar pašu spēkiem un vietējiem resursiem.

 

Tiem, kas nav ievērojuši kopš 2006. gada sāktās KNHM aktivitātes Latvijā, ir pēdējais brīdis saausīties. Kustības “Sabiedrība ar dvēseli” mērķis ir iesaistīt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju vides pilnveidē un ilgtspējīgā attīstībā. Sākot no kopīga nama kāpņu telpas vai pagalma līdz plašākai sabiedrībai pieejamai atpūtas vietai pilsētā vai pie dabas krūts… Projektu veidošana un īstenošana rosina pilsonisko līdzdalību – pašiniciatīvu un brīvprātīgu darbu. Finansējums 1000 eiro ietvaros katram projektam paredzēts vien nepieciešamo materiālu iegādei. Kopsummā saņemot ap miljonu eiro Nīderlandes līdzekļu, līdz šim īstenoti vairāk nekā 1100 nelielu projektu daudzu mūsu pašvaldību teritorijās, tomēr dzīves vides uzlabošanas programmā pagaidām nav iesaistījusies pat puse no tām. Statistika atspoguļo jau zināmo – netrūkst novadu, kuri snauž savā nodabā, palaižot garām vērtīgas idejas un iespējas. Tikai līdz 2015. gada nogalei turpināsies nīderlandiešu atbalsts nelielo vides projektu īstenošanai mūsu zemē. Tāpēc jebkurš, kuru kurbulē doma par kādu labiekārtojumu, jaunievedumu apkārtnē, var meklēt domubiedrus kaimiņos un pašvaldībā, lai dotu savu pienesumu “Sabiedrībai ar dvēseli”.

 

Skrunda pucējas!

Kurzemes mazpilsēta, kas kļuvusi par novada centru, ir viena no rosīgajām municipalitātēm. Šādā gaisotnē asno un pumpuro arī iedzīvotāju radošais gars. Priekšzīmi rādīja skolotāju mājas iedzīvotāji, pilsētā pirmie uzņemoties sava nama apsaimniekošanu. Fasādes renovācijai sekoja apkārtnes uzpošana ar krāšņumaugiem un mauriņu gan ielas pusē, gan iekšpagalmā. Jau 2001. gadā šo daudzdzīvokļu nama pagalmu atzina par sakoptāko pilsētā. Tā iemītnieki bija vieni no pirmajiem skrundeniekiem, kuri 2007. gadā uztvēra nīderlandiešu iniciatīvu pilnveidot savu vidi ar jaunu apkārtnes labiekārtošanas projektu.

 

Aizvadītajā laikposmā Skrundā īstenotas 37 iniciatīvas, tostarp arī pie šīs mājas Pils ielā 4, kur tapa strūkl­aka akai līdzīgā akmeņu iedobē ar soliņiem apkārt.

 

– Nav sliktāk kā muižā! – apgalvo Vilma Dadeika, bijusī angļu valodas skolotāja. Muiža ir kaimiņos, Pils ielā 2.

Kad vēsturiskajā celtnē, kur mitinājās sākumskola, iebruka jumts, bērnus pārcēla uz lielo skolu. Apjomīgā īpašuma atjaunošanai pašvaldībai līdzekļu nebija, tāpēc to pārdeva izsolē ar nosacījumu, ka muiža arī turpmāk būs sabiedriski pieejams objekts. Vairākus gadus ilgusī pārveide Liepājas šosejas kreisajā pusē aiz Ventas tilta intriģējusi jo daudzus caurbraucējus.

 

Vērtību spodrināšana
Skrunda_024_VS

Jāuzteic skrundenieku prasme pašvaldības un sabiedrības intereses saskaņot ar piesaistītām investīcijām. Ar britu kapitālu renovētā muiža oficiāli atklāta pirms 9 dienām. Jaunais tūrisma un atpūtas centrs, kurā ietilpst restorāns, 12 viesu numuri, ieskaitot apartamentu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, konferenču centrs un topošais muzejs, izdevies patiesi elegants. Foajē un centrālo kāpņu esamību savulaik aizmirst piespieda skola ar klasēm teju aiz parādes durvīm. Unikāla oriģinālā greznība ir restaurētais kamīns, kas rotā restorāna banketa zāli. Baltais flīģelis galvenajā zālē nav stilīga piedeva interjeram, bet gan pieteikums augsta līmeņa servisam, kur viss pakārtots viesu labsajūtai, ietverot arī mūzikas baudījumu. Nav brīnums, ka jaunais uzņēmums “Skrundas muiža” vienlaicīgi ar atklāšanu uzņem pirmos kāziniekus… Kā jau klasiskām muižām un pilīm pienākas, abpus centrālajai zālei paveras izeja uz parku Ventas krastā. Jārealizē vēl daudz ieceru, kā apdzīvot un ar daudzveidīgu saturu piepildīt šo kompleksu.

Skrundenieki par savu talismanu pieņēmuši vēlā devona laikmeta abinieku, salaman­drai līdzīgo četrkājaino zivi, kas mitusi Kurzemes ūdeņos pirms 365 miljoniem gadu. Tai dots zinātniskais nosaukums Ventastega curonica, kuras fosīlija atrodas Dabas muzejā. Tās atveids kļuvis par topošā Skrundas muzeja pirmo eksponātu. Pagaidām pilsētas un novada vēstures vienīgā spilgtā liecība ir pie dzelzceļa stacijas izveidotā piemiņas vieta 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā izsūtītajiem novadniekiem, kas tapusi ar KNHM atbalstu. Domes attīstības nodaļas vadītāja un “Sabiedrības ar dvēseli” projektu koordinatore Zane Eglīte priecājas par katru iedzīvināto ideju:

– Šogad pirmo reizi pašvaldība atvēlējusi naudiņu lokāliem vides projektiem, tālab šis gads izdevies sevišķi darbīgs! Lielās talkas laikā vērsta uzmanība ar ūdeni saistītiem labiekārtojumiem. Tā tapusi labiekārtota peldvieta Ventas krastā pretī muižai. Uz visu jāraugās kompleksi – atdzimušai muižai nepiestāv nekopti krasti!

 

Jaunas zīmes

Stāvkrastā pie Estrādes parka šopavasar uzbūvētās kāpnes un skatu platforma ir vietējā uzņēmēja un deputāta Ivara Grundmaņa velte Skrundai. Vietā, kur finišē pilsētas svētku tradicionālā laivu parāde, šāds vides elements ir absolūti nepieciešams! Par to pārliecinājušies gan viesi, gan pašu ļaudis, kuri arvien apbrīno un lepojas ar tēlnieka Ģirta Burvja darinātajām robežzīmēm un četriem kuršu ķoniņu krēsliem, kas senajā pilskalnā izveidotajā parkā ir īsti vietā. Šī gada Skrundas svētkos atklāts vēl viens Burvja veidots objekts – pulkstenis centrālajā skvērā, kas uzposts pa jaunam. Sava laikrāža pilsētai nav bijis, tāpēc ilgi gaidīts. Līdzīgi iepriekšējiem darbiem mākslinieks turpinājis akcentēt Skrundai būtisko: upi, krastus laivu veidolā un vienojošo tiltu ar novadniekiem, kas veido šo laiku. Tā nogrieznis, kuru iejundījusi nīderlandiešu iniciatīva, iedrošinājis iedzīvotājus noticēt savām spējām paveikt ko būtisku pašu un citu priekam. Lai gan pilsētā netrūkst rotaļu laukumu, apmeklētākais ir centrā līdzās pašvaldības sociālajam dienestam un baptistu draudzei.

 

Abu organizāciju kopdarbā īstenotais projekts tāpat kā daudzi citi KNHM atbalstītie iesākumi turpinās. Sociālā dienesta vadītāja Anda Vītola stāsta, ka vecos celiņus nomainīs bruģis, bet draudze, kurai netrūkst sponsoru, plāno jaunu gaismas ķermeņu un videokameru uzstādīšanu.

 

Arī apkārtnes pagastos realizēti daudzi projekti, taču KNHM pārstāvis Latvijā Niko Opdams par vienu no labākajiem uzskata Rudbāržu “Vecapuzēs” izkopto atpūtas un peldvietu. Meža ielokā, purvainā ieplakā, “Vecapužu” saimnieki Zigmunds un Anta Auziņi kopā ar dēlu Matīsu, kaimiņiem un draugiem radījuši pilnvērtīgu atpūtas vietu dabas miera tīkotājiem. Izrakuši divus dīķus, kur tagad aug ūdensrozes un dzīvo zivis, izbūvējuši laipas un pamatīgu nojumi. Protams, tas nav vienas vasaras darbs, jo kur kas iesākts, tur idejas virmo. Labā junda radošumā Skrundas novadu šogad izvirzījusi mazo pašvaldību saimes līderos. Tas nozīmē, ka no sirds darītais gūst arvien lielāku piekrišanu sabiedrībā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+