Horoskopi un mistika
Horoskopi

Slavenā Ošo zīlēšana. Izvēlies kārti un lasi atbildi uz jautājumu, kas tevi satrauc 0

Tu izvēlējies kārti numur 1

Atcerieties vienu svarīgu lietu: kad mēs pareģojam nākotni, veidojam horoskopus, zīlējam pēc plaukstas, Taro, I-czin, – tas viss ir galvenokārt cilvēka zemapziņas lasīšana. Tā drīzāk ir pagātnes uzminēšana, bet – tā kā pagātne izriet no nākotnes, mēs varam uzzināt arī nākotni. (Ošo)

Uzdod jautājumu, kas tevi satrauc jau sen, uz izvēlies kārti no 1 līdz 12.

Mīlestība

Reiz varenam karalim bija nepieciešams izvēlēties pēcteci, bet abi viņa dēli dvīņi bija vienlīdz gudri, drosmīgi un cienījami. Un tad karalis katram iedeva maisiņu ar ziedu sēklām, sakot: “tas, kurš vislabāk tās saglabās, kļūs par valdnieku”. Pirmais brālis noslēpa sēklas lādē, bet otrs – iesēja. Pēc trim gadiem karalis pieprasīja sēklas atpakaļ. Pirmais brālis izņēma sēklas no lādes un secināja, ka tās ir sapelējušas, bet otrais parādīja tēvam brīnišķīgu puķu dobi, teikdams: “lūk, tavas sēklas, kad tās nobriedīs, es tās savākšu un atdošu”. Uzminiet, kurš ieguva troni.

Morāle: mīlestību, tāpat kā sēklas, noteikti vajag iesēt. Citādi tā nevienam nebūs vajadzīga.

Tu izvēlējies kārti numur 2

Pretstāve

Reiz kāds tirgonis, kas brauca garām plantācijai, ieraudzīja vergu. Apstājās, pabaroja viņu, padzirdīja un pažēloja. Uz to vergs atbildēja: “Viss paiet, paies arī šis”. Pēc trim gadiem viņi atkal satikās. Vergs bija kļuvis par vezīru. Viņš dāsni apbēra tirgoni ar dārglietām un izteica to pašu frāzi. Nākamreiz tirgonis aizgāja pie vezīra kapa un redzēja, ka akmenī iecirsts: “Viss paiet”. “Nu, šis vairs nepaies”, padomāja tirgonis. Bet vēl pēc vairākiem gadiem kapavietu aizskaloja ūdens. Tikai tad tirgonis piekrita: “Patiešām, viss paiet”.

Morāle: Pat tad, ja notikumu gaita neatbilst tavām vēlmēm, netērē spēkus cīņai – viss atrisināsies pats no sevis.

Tu izvēlējies kārti numur 3

Sevis pieņemšana

Agrā rītā izejot dārzā, karalis tur ieraudzīja vīstošus augus. Ozols vīta, jo nevarēja būt tikpat augsts kā priede. Priede nīkuļoja, jo nevarēja dot tādus augļus kā vīnogulājs. Bet vīnogulājs vīta, jo nevarēja smaržot kā roze. Tikai sausserdis krāšņi ziedēja. Kāpēc? Lūk, kādu atbildi saņēma karalis: ”Es sapratu, ka iestādot mani, tu gribēji, lai no manis izaugtu sausserdis. Es nolēmu – ja nevaru būt nekas cits, tad pacentīšos kļūt par savas sugas labāko pārstāvi”.

Morāle: Attiecies pret sevi ar cieņu un pieņem sevi tādu, kāds esi, nepārstājot pilnveidoties.

Tu izvēlējies kārti numur 4

Gudrība

Pie dziednieka atnāca sirms bezzobains šeihs un sāka žēloties: “Tu, kas palīdzi visiem cilvēkiem, palīdzi arī man. Atliek man tikai aizmigt, kā sapņi mani pārņem savā varā. Es sapņoju, it kā esmu atnācis uz laukumu harēma priekšā. Bet sievietes tur ir apburošas, līdzīgas brīnišķīga dārza ziediem, dievišķām paradīzes hūrijām. Bet atliek man parādīties, kā visas viņas uzreiz pazūd pa slepenu eju”.

Dziednieks sarauca pieri, sāka pastiprināti domāt un beidzot pavaicāja: “Tu droši vien gribi no manis dabūt pulverīti vai zāles, lai tiktu vaļā no šā sapņa”.

Šeihs paskatījās uz dziednieku ar atsvešinātu skatienu un iesaucās: “Tikai ne to! Vienīgais, ko es gribu, lai slepenās ejas durvis būtu aizslēgtas, un tad sievietes nevarēs no manis aizbēgt”.

Morāle: Cilvēki būtu laimīgi, ja vēlētos tikai to, kas viņiem likumīgi pienākas. Taču viņi sapņo iegūt svešu īpašumu.

Tu izvēlējies kārti numur 5

Kopība

Filozofam bija viens apavu pāris. Reiz viņš lūdza kurpniekam steidzami to salabot. Taču tas atbildēja, ka darbnīca jau ir slēgta, tāpēc viņš nevar salabot apavus filozofa klātbūtnē. “Kāpēc gan jums neienākt pēc tiem rītdien?” vaicāja kurpnieks. Filozofs paskaidroja, ka viņam ir tikai viens apavu pāris. “Nekas briesmīgs! Es iedošu jums uz vienu dienu panēsātus apavus,” piedāvāja kurpnieks. “Ko? Nēsāt kāda cita kurpes? Par ko jūs mani uzskatāt?” kliedza filozofs. “Kāpēc jūs iebilstat pret svešu apavu nēsāšanu? Jūs taču neiebilstat “nēsāt” galvā svešas domas un idejas,” atbildēja kurpnieks.

Morāle: Pasaulē nav nekā, kas pieder vienīgi tev. Pēc būtības viss ir kopējs. Pat domas. Padomā par to vaļas brīdī.

Tu izvēlējies kārti numur 6

Enerģija

Reiz sabiedrība nodarīja pāri vīrietim vārdā Angulimala. Viņš sadusmojās un, lai atriebtos, solīja nogalināt tūkstoti cilvēku. Nogriezt katram pirkstu un no tiem izveidot kaklarotas. Upuru bija jau 999, kas Angulimala satika Budu. Tas lūdza slepkavam izpildīt viņa pēdējo vēlēšanos: “Nocērt tā skaistā koka zaru. Atnes man – gribu tuvāk apskatīt. Bet pēc tam pievieno zaru atpakaļ kokam”. Angulimala izbrīnīti sarauca uzacis, bet Buda turpināja: “Ja tu nespēj radīt, tev nav tiesību postīt”.

Morāle: Novirzi enerģiju lietderīgā lietā, citādi tā atradīs citus izpausmes veidus – dusmās, niknumā, agresijā.

Tu izvēlējies kārti numur 7

Gaisma ceļā

Tumšā naktī divi cilvēki apmaldījās biezā mežā. Viņi abi bija līdz nāvei nobijušies, taču rīkojās atšķirīgi. Jo viens no ceļiniekiem bija filozofs, bet otrs mistiķis. Pirmais domāja par sava stāvokļa iemeslu, bet otrs vienkārši ticēja liktenim. Negaidīti sākās spēcīgs negaiss. Uzplaiksnīja zibens. Filozofs tajā brīdī paskatījās debesīs, kā ierasts aizdomājās un noklīda no ceļa. Bet mistiķis palūkojās uz taku un zibens uzliesmojuma laikā ieraudzīja pareizo ceļu.

Morāle: Uzmanīgi skaties uz ceļu, un nedomājot ej uz priekšu! Filozofēšana ir garīgs process, tas tevi līdz mērķim neaizvedīs. Lai gūtu panākumus, vajag rīkoties.

Tu izvēlējies kārti numur 8

Pateicība

Tuvojās vakars, kad padzīvojusi svētceļniece, iegāja ciemā un devās lūgt vietējiem iedzīvotājiem naktsmājas. Viņi klauvēja pie visām durvīm, bet neviens tā arī viņai neatvēra. Rezultātā, mokoties ar aukstumu un badu, sieviete aizmiga zem kupla augļu koka. Bet pusnaktī pamodās un ieraudzīja, cik neparasti skaisti ir ziedošie ābeles ziedi mēness gaismā. Svētceļniece piecēlās, paklanījās uz ciema pusi un pateicās cilvēkiem, ka viņi neielaida viņu pārlaist nakti. Bet pēc tam atgriezās mājās un uzgleznoja slavenu gleznu.

Morāle: Pieņem ar pateicību visu, ko sniedz dzīve. Cilvēka attīstībai vienlīdz nepieciešamas ir gan ciešanas, gan prieki.

Tu izvēlējies kārti numur 9

Cerība

Ir nostāsts par mednieku, kas apmaldījās džungļos. Trīs diennaktis viņš maldījās un beidzot satika tādu pašu nelaimes putnu. Abi vīrieši apķēra viens otru un kādu laiku bija neizsakāmi laimīgi. Bet pēc tam viens otram pavaicāja, par ko viņi tā priecājas. Pirmais teica: “Es apmaldījos un jau biju zaudējis cerības kādu satikt”. Otrs atbildēja: “Es arī nomaldījos un cerēju satikt ceļa rādītāju. Bet – ja mēs abi nezinām ceļu, priecāties nav par ko. Tagad maldīsimies kopā”.

Morāle: Laime divatā iespējama tikai tad, ja cilvēki prot būt laimīgi vienatnē. Pretējā gadījumā viņi padara viens otru vēl nelaimīgāku.

Tu izvēlējies kārti numur 10

Ārpus ģimenes robežām

Jēzus bija pavisam maziņš, kad Marija un Jāzeps aizveda viņu uz Lieldienu svinībām Jeruzālemē. Puika pūlī pazuda. Vecāki ilgi meklēja bērnu un uzgāja viņu grāmatu mīļotāju pulkā. Zēns sarunājās ar gudriem vīriem, kuri brīnījās par viņa bērnam neraksturīgajām prāta spējām. Jāzeps jautāja Jēzum:

– Kāpēc tu esi šeit? Mēs ar māti tevi visu dienu meklējam!

– Kāpēc jums mani jāmeklē? Es nodarbojos ar sava tēva lietām.

– Es esmu tavs tēvs un esmu galdnieks. Bet tu sēdi starp grāmatu mīļotājiem, sašutis bija Jāzeps.

– Ar to es domāju savu garīgo tēvu.

Morāle: agri vai vēlu bērnam jāattālinās no saviem vecākiem, kļūstot patstāvīgam ne tikai fiziski, bet arī garīgi.

Tu izvēlējies kārti numur 11

Paradīzes vārti

Samurajs atnāca pie dzen meistara ar jautājumu: “Vai pastāv elle un paradīze? Un kur ir to vārti?”

– Kas tu esi? – vaicāja saimnieks.

– Samurajs, – atbildēja viesis.

– Samurajs? Bet tu taču esi līdzīgs klaidonim!

Karavīra lepnība bija aizskarta, un viņš neaizdomājoties izrāva no maksts zobenu. Bet dzen meistars pasmaidīja un sacīja:

– Lūk, tev arī atbilde. Paradīze un elle ir psiholoģiski, nevis ģeogrāfiski jēdzieni. Tie atrodas mūsos. Abas durvis ir blakus. Rīkojoties neapzināti, mēs atveram vārtus uz elli, bet apzināti – uz paradīzi.

Morāle: iemācies kontrolēt savas jūtas un rīcību. Un nav svarīgi, ko tu dari – galvenais, lai tas būtu apzināti.

Tu izvēlējies kārti numur 12

Ceļojums

Saistītie raksti

Skolotājs un skolnieks gāja cauri ciemam lielu svētku laikā. Kad viņi pienāca pie galvenā laukuma, bungu skaņas un cilvēku klaigas bija tik skaļas, ka skolnieks aizspieda ausis ar plaukstām. Bet viņam par pārsteigumu skolotājs dejojot devās arvien tuvāk laukuma centram, uz darbības galveno vietu. Pēc tam, kad svētki bija beigušies, un nogurušie cilvēki izklīduši pa mājām, skolnieks vaicāja skolotājam:

– Skolotāj, kā tu varēji priecāties un baudīt svētkus tādā skaļumā? Es nedzirdēju pat savas domas!

– Tu biji noskaņots uz troksni, bet šā ciemata iedzīvotājiem tā bija mūzika. Es tik vien kā uztvēru šīs skaņas tāpat kā viņi. Vairākums cilvēku iet pa dzīvi, uztverot tikai troksni. Iesim tālāk un šoreiz klausīsimies mūziku, labi?

Morāle: Iemācies sadzirdēt dzīves mūziku. Galu galā dzīve ir tikai ceļojums, kas drīz beigsies.

Avots: “esotericblog.ru”

LA.lv