Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. augusts, 2013
Drukāt

Spriedums, lēmums, nolēmums

Foto - LETAFoto - LETA

Bieži lasu jūsu žurnālā rakstus par juridiskām tēmām un esmu saskārusies ar dažiem ne gluži saprotamiem jēdzieniem, piemēram, lēmums un nolēmums. Ar ko nolēmums atšķiras no tiesas lēmuma vai sprieduma? Kādos gadījumos ko pieņem?
 Marika Eglīte Balvu novadā

 

Juriste Kristīne Krēsliņa skaidro, ka nolēmums ir tiesas oficiālais spriedums vai lēmums, ko pieņem, izskatot pušu tiesības un prasības attiecīgajā tiesvedībā, kā arī izlemjot blakus jautājumus, piemēram, lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu vai lēmumu par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības trūkumu novēršanai. Tātad par tiesas nolēmumu var saukt gan tiesas lēmumu, gan spriedumu – tas ir plašāks jēdziens.

Ja lieta nav izspriesta pēc būtības, tiesa pieņem lēmumu. To sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā (piemēram, lēmums par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības trūkumu novēršanai) vai ieraksta tiesas sēdes protokolā (piemēram, lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu) un pasludina pēc tā pieņemšanas.

Dažos likumā paredzētajos gadījumos lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā. Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā tiesas lēmumu sastāda likumā paredzētajos gadījumos apspriežu istabā.

Par tiesneša procesuālo darbību ārpus tiesas sēdes pieņem lēmumu, ko noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, t.i., ja tiesnesis to pieņem bez pušu piedalīšanās, piemēram, par lietas pieņemšanu izskatīšanai.

Lēmumā tiesa vai tiesnesis norāda:

• dokumenta pieņemšanas laiku un vietu;

• tiesas nosaukumu un sastāvu;

• lietas dalībniekus un strīda iemeslu;

• jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

• lēmuma motīvus;

• tiesas vai tiesneša lēmumu;

• lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa sagatavo sprieduma veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā. Spriedumu sagatavo un pasludina pēc lietas pilnas izskatīšanas. Spriedumu sastāda rakstveidā.

Spriedums sastāv no:

• ievaddaļas, kur norāda, ka spriedums sagatavots Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma sagatavošanas laiku, tiesas nosaukumu, kas to veikusi, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda iemeslu;

• aprakstošās daļas, kur norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību;

• motīvu daļas, kur norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti pierādījumi, normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību, bet, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies;

• rezolutīvās daļas, kur norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību, kam un kādā apjomā jāmaksā tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+